Žurnālists zaudē policistam vārdu spēlē "Nesaki ne jā, ne nē!"
Ritvars Raits04.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā ar elektroniskā pasta starpniecību uzdevu samērā vienkāršu jautājumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa priekšniekam Andrim Kalnaģeidānam (attēlā). Konkrētu atbildi, nerunājot nemaz par iedziļināšanos jautājuma būtībā, tā arī nesaņēmu. Sarakstes laikā man radās iespaids, ka policijas pulkvežleitnants A. Kalnaģeidāns ar mani spēlē mums visiem kopš bērnības zināmo spēli "Nesaki ne jā, ne nē!", kā arī pārliecība, ka no tāda kārtības sargu priekšnieka iedzīvotājiem nav ne jēgas, ne labuma.
Kāda Ogres iedzīvotāja man izstāstīja savu pieredzi saskarsmē ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Operatīvās vadības nodaļas (dežūrdaļas) darbiniekiem. Sievietei nozaga mobilo tālruni. Nav izslēgts, ka viņa to pazaudēja, atstājot publiskā vietā, bet tas lietas būtību nemaina, jo mantas atradējs tā vietā, lai to nogādātu tuvākajā policijas iestādē, ievietoja aparātā savu SIM karti un sāka telefonu lietot kā savējo. Kā varēja redzēt internetā, zaglis ar visu tālruņa aparātu pārvietojās tikai pāris simtu metru attālumā no Ogres policijas ēkas.
30. augustā rītā cietusī sieviete ieradās Ogres policijas iecirkņa dežūrdaļā, lai lūgtu kārtības sargu palīdzību zudušās mantas atgūšanā. Dežūrdaļas darbinieki atteicās no sievietes pieņemt iesniegumu, motivējot savu atteikumu ar to, ka apzagtajai neesot mobilā telefona iegādes dokumentu. Potenciālā iesniedzēja policistiem noticēja un, neko nepanākusi, devās projām.
Man nav juridiskās izglītības, tomēr uzskatu, ka zināšanu šajā jomā ir pietiekami, lai saprastu, ka nav taču tādi laiki pienākuši, lai noziedzniekiem būtu atļauts zagt un laupīt visas mantas, kurām sen vairs nav vai nekad nav bijuši to iegādi apliecinoši dokumenti. Tajā paš laikā es nevarēju izslēgt, ka Valsts policija izplatījusi kādu cirkulāru, kas tiešām ļauj policistiem ar tādu pamatojumu raidīt prom potenciālos iesniedzējus. Lai par to pārliecinātos, elektroniskajā pastā uzrakstīju īsu vēstulīti Ogres iecirkņa priekšniekam Andrim Kalnaģeidānam, kurš šo amatu ieņem jau pusotru gadu. Pirmo atbildi saņēmu pēc divām dienām, lūk, kāda sarakste starp mums izvērsās.
RR: Labdien, Kalnaģeidāna kungs!
Jums raksta žurnālists Ritvars Raits.
Lūk, kāda situācija: ogrēniete vai nu pazaudēja vai viņai nozaga mobilo telefonu. Nav pārāk jauns, dokumentu nav, bet iekšā daudz svarīgas informācijas. Ja telefons būtu nozaudēts, atradējam to vajadzētu nogādāt policijā, bet ar meklēšanas programmu tika konstatēts, ka aparātam nomainīta SIM karte, tas tika lietots, lietotājs visu laiku pārvietojās Grīvas prospekta rajonā. Ogrēniete ieradās Jūsu vadītajā policijas iecirknī, bet dežūrdaļā no viņas atteicās pieņemt iesniegumu, paskaidrojot, ka policija nemeklē mobilos telefonus, ja īpašniekam nav tā iegādes dokumentu.
Vai tiešām tā ir?
AK: Labdien!
Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos.
Ja kāda persona uzskata, ka pret viņu ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai ir tiesības griezties jebkurā Valsts policijas struktūrvienībā ar iesniegumu, kurš tiks izskatīts un kurā tiks pieņemts lēmums Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likums "Par policiju" neparedz tiesības vai pienākumus Valsts policijas darbiniekiem veikt privātpersonu nozaudēto mantu meklēšanu un, atbilstoši likumā "Par policiju" noteiktajam, aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri tai nav noteikti Latvijas Republikas likumos.
Atbilstoši Civillikuma trešās daļas trešajā nodaļā "Īpašums" noteiktajam īpašuma tiesības ir jāpierāda prasītājam – personai, kura apgalvo, ka kāda lieta ir viņa īpašums, pretējā gadījumā lietas valdījums ir uzskatāms par tiesisku.
RR: Labdien vēlreiz, Kalnaģeidāna kungs!
Jūs neatbildēju uz manu jautājumu! Tas ir šāds: ogrēniete ieradās Jūsu vadītajā policijas iecirknī, bet dežūrdaļā no viņas atteicās pieņemt iesniegumu, paskaidrojot, ka policija nemeklē mobilos telefonus, ja īpašniekam nav tā iegādes dokumentu.
Vai tiešām tā ir?
AK: Labdien vēlreiz!
Uz Jūsu jautājumu tika atbildēts, kā arī papildus informēju, ka policija pieņem iesniegumus, kuros ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Tāpat personai ir iespējas iesniegt iesniegumu, ievietojot to policijas ēkas foajē esošajā pastkastītē, darba laikā iesniegt iecirkņa sekretariātā, kā arī nosūtīt pa pastu vai e-pastu parakstītu likumā noteiktajā kārtībā.
Gadījumos, kad privātpersonas vēršas pie policijas darbinieka ar lūgumu par mutisku konsultāciju, tā pārsvarā tiek sniegta lūguma saņemšanas brīdī atbilstoši informācijai, kas ir konkrētā darbinieka rīcībā.
Gadījumi, kad policijas darbinieki atsakās pieņemt no personām pieteikumus vai iesniegumus par noziedzīgiem nodarījumiem vai citiem likumpārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, nav pieļaujami un šādā gadījumā personai, no kuras iesniegums nav pieņemts, ir jāgriežas ar sūdzību VP RRP Disciplinārās uzraudzības nodaļā Gaujas ielā 15, Rīgā, kas veiks pārbaudi par iespējamo faktu.
RR: Vai es no Jūsu atbildes drīkstu secināt, ka Valsts policijai jāizmeklē zādzība, kuras rezultātā noziedznieks ieguvis mobilo telefonu, bet apzagtajai personai nav šī aparāta iegādes dokumentu?
Šoreiz es savu jautājumu noformulēju jau tik vienkāršu, ka atbildē pilnīgi pietiks ar JĀ vai NĒ.
AK: Valsts policija pieņem lēmumu KPL kārtībā par jebkuru tās kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu. Var tikt uzsākts kriminālprocess vai, konstatējot kriminālprocesu nepieļaujošos apstākļus, var tikt atteikts uzsākt kriminālprocesu, kā arī izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums.
RR: Redzu, ka Jums patīk spēlēt spēli "Nesaki ne jā, ne nē!".
Paldies, neapgrūtināšu Jūs vairs, ja Jums pietrūkst godaprāta atbildēt, ka tāda situācija nebija pieļaujama. Jūs esat savu padoto cienīgs. Vai arī otrādi...
Kad uzsāku saraksti ar policijas pulkvežleitnantu A. Kalnaģeidānu, man tiešām ne prātā nebija sūdzēties vai gatavot publikāciju par šo gadījumu. Protams, ja policijas iecirkņa priekšnieks būtu sava amata cienīgs, es neizslēdzu iespēju, ka viņš manis uzdotajā jautājumā iedziļinātos, noskaidrotu vairāk par konkrēto gadījumu un, iespējams, pat darītu kaut ko, lai palīdzētu Ogres iedzīvotājai, no kuras nodokļiem, starp citu, tiek maksāts viņa samērā konkurētspējīgais atalgojums.
Diemžēl, bet man nākas secināt, ka nekas jau nemainās – zivs joprojām pūst no galvas, turklāt ne jau galva būs tā, kas tīrīs pati savu asti… Ogres iecirknis pēdējā laikā ir kļuvis par vietu, uz kurieni Valsts policijas vadība rotē tos augsta līmeņa kadrus, kuri nav nonākuši uz apsūdzēto sola, lai tie te vienā mierā sagaidītu savu samērā iespaidīgo izdienas pensiju. Atļaušos secināt, ka noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušo Ogres novada iedzīvotāju problēmas nemaz neinteresē iecirkņa priekšnieku A. Kalnaģeidānu, turklāt šo tendenci ļoti labi sajutuši viņa padotie, kuri sekmīgi nodarbojas ar to, ko kārtības sargu slengā dēvē par "futbolu".
Vēl viena lieta, kas mani tagad uztrauc, ir tā, ka Andris Kalnaģeidāns jau kādu laiku lasa lekcijas Valsts policijas koledžā. Ko tāds pasniedzējs, kurš pats nav spējīgs baltu nosaukt par baltu vai melnu – par melnu, var iemācīt topošajiem policistiem? Vai nebūs tā, ka mēs viena "robokopa" vietā saņemsim veselu paaudzi ar nekam nederīgiem kārtības sargiem, kas tik vien spēs, kā atrakstīties ar likumu nosaukumiem un neko neizsakošām frāzēm?
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
