Eiropā vajag daudzus un dažādus imigrantus - lai ir, kas strādā (un vēl arī par tiem, kas skaļi atbalsta ideju, ka mums vajag imigrantus). Imigranti nāk no valstīm, kur nav labi - dažādu iemeslu dēļ. Galvenokārt, protams, tā iemesla dēļ, ka “baltie vīrieši” visu sabendēja. Nekādā gadījumā ne pašu dēļ - jo tādas taču paražas un darba kultūra.
Paradokss: imigrantiem atbraucot uz baltā vīrieša uzbūvēto (pārnestā nozīmē, protams, - būvēja kāds cits, apspiests un vajāts), viņi uzreiz sāk ieviest kārtību, kāda bija pie viņiem mājās - ar savām paražām un darba tikumiem. Darba tikums saskan ar imigrantu “velkomistu” aizstāvjiem - tiem nav jāstrādā, bet vietējiem ir jāapmaksā viss un vēl jājūtas pateicīgiem, ka imigranti to vispār ir gatavi pieņemt.
Ar paražām - lēnām, bet nepārprotami - tiek ieviesti viņu uzskati par pasauli un tikumiem, jo... lai viņi šeit justos iekļauti un aicināti. Nevis tāpēc, ka viņiem būtu priekšroka pār vietējām tradīcijām.
Pat vairāk - viņu tradīcijas ir pilnas ar diskrimināciju pēc dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības un seksuālās orientācijas. Bet imigrantu “velkomisti” uzstāj, ka tas ir jāpieņem, jo tas esot vienlīdzīgi. Vienlīdzīgi - nevis tā, ka katrs dara, kā grib, bet gan tā, ka visi dara tā, kā patīk tikko ieradušajam viesim no valsts, kur nav labi dzīvot. Visas paražu kroplās izpausmes, kas ierobežo daudzus, tiek ignorētas.
Paradokss: welkomistiem nesanāk sev uzdot acīmredzamo jautājumu - kāpēc šos ne tik veiksmīgos, bet neapšaubāmi nozīmīgos speciālistus neuzņem valstis ar līdzīgu reliģiju, paražām un darba tikumiem? Ģeogrāfiski tās ir tuvāk, un vismaz atsevišķas no tām ir finansiāli turīgākas par večiņu Eiropu. Arī pašiem “labākas dzīves meklētājiem” kaut kāpēc nerodas vēlme doties pie saviem ticības brāļiem, pie viņu veidotās dzīves vides, bet gan lauzties pie nesaprotamā “baltā vīrieša” izveidotā pavarda - kur ne Dievs ir pareizais, ne sieviešu vizuālais atbilst ekspektācijām, un vēl notiek Praida gājieni.
Tāpēc sāksim ar Ziemassvētku “kancelēšanu”: egli likt nedrīkst, jaundzimušajam Jēzum seju rādīt nedrīkst, vainagus uz durvīm neliks, Santu aizliegs. Tā ir imigrantu “velkomistu” taisnības un vienlīdzības izpratne. Un visa Eiropa (bet perspektīvā - pasaule) esot pelnījusi sodu par baltā vīrieša nodarījumiem kaut kad un kaut kur.
Pēc Ziemassvētku atcelšanas ģērbsim dāmas burkās, aizliegsim mūzikas instrumentus, aizliegsim jebkādas svētbildes, aizliegsim seksuālās minoritātes. Pārvērtīsim šo zemi par imigrantu izcelsmes zemi - lai viņi šeit justos kā mājās.
Nav saprotams - priekš kam tad viņi ir ieradušies šeit, ja grib dzīvot kā mājās? Vēl jo vairāk nav skaidrs, kāpēc imigrantu “velkomisti” nepalīdz viņiem veidot mājas, kā gribas, bez “balto vīriešu diktāta” turpat uz vietas, bet velk viņus uz baltā vīrieša izveidoto un joprojām (paldies Dievam) vēl pārvaldīto pasaulīti.






Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.























