Zemnieki gadiem cieš no elitāra medību kluba piebarotu mežacūku plosīšanās
PIETIEK09.03.2014.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Jumurdas pagasta zemnieki jau vairākus gadus cīnās ar viņu īpašumā saimniekojošo elitāro medību klubu Driāda, kas īpaši piebaro mežacūkas, kuras izrakņā blakus esošās lauksaimniecības platības, padarot zemi saimniekošanai teju nederīgu. Mēģinājumi lauzt līgumu ar medniekiem cietuši fiasko, jo medniekus atbalsta Valsts meža dienests (VMD), ļaujot turpināt medības, jo uzskata, ka deviņdesmitajos gados slēgtos zemes nomas bezatlīdzības līgumus var lauzt tikai tiesas ceļā.
Postījumi zemnieku platībās sasnieguši jau desmitus hektāru, turklāt mežacūkas tos „apciemo” līdz pat simt cūkām vienā barā, izrakņājot un nopostot sējumus. Zemnieki mežacūku dēļ faktiski nevar audzēt kultūraugus, jo iespaidīgie mežacūku bari tos ik gadu noposta.
Zemnieki ir pārliecināti, ka medības uz viņu zemes notiek nelikumīgi, jo medību licences saskaņā ar likumu var saņemt tikai zemes īpašnieks vai valdītājs, bet saskaņā ar Civillikumu bezatlīdzības nomas līgums dod patapinājuma tiesības, bet ne valdījuma.
Līdz ar to medību licences pēc likuma varētu saņemt tikai paši zemnieki kā zemes īpašnieki un pēc tam tās nodot tālāk medniekiem ar nosacījumu, ka tie izturētos civilizēti pret blakus esošajām lauksaimniecības platībām.
Taču Valsts mežu dienests medību licences izsniedzis medību kolektīvam Driāda, kurā, kā stāsta zemnieki, noteicēji ir miljonāre Gunta Cunska un viņas dzīvesbiedrs, Raimonda Gerkena uzņēmumu vadošs darbinieks Agris Klimanovs, regulārs medību dalībnieks esot arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Turklāt šajā teritorijā tiekot rīkotas arī komercmedības, prasot 2100 eiro par mežacūku, 5500 eiro par briedi un 6000 eiro par alni.
„Mednieki jūtas neapdraudēti, jo Valsts meža dienests jau desmit gadus atsaka zemniekiem pašiem izvēlēties, kas viņu zemē medīs, rezultātā viņu zeme ir cūkaudzētava biezajiem,” pauž zemnieks Sergejs Balanovs.
Zemnieki vērsušies administratīvajā tiesā pret Valsts mežu dienestu, vēloties panākt, lai medību licences turpmāk tiktu izsniegtas pašiem zemes īpašniekiem un viņi paši varētu noteikt, kas medīs viņiem piederošajos mežos, kā arī tiktu piedzīti zaudējumi, ko zemnieki cietuši no mežacūku „uzbrukumiem”.
„VMD rīcība, atļaujot medības vietās, kur tās nav atļāvis šo tiesību valdītājs vai īpašnieks (kas patapinājuma gadījumā ir zemes īpašnieks), ir pretlikumīga, tātad konstatējams, ka VMD atļauj medības vietās, kur tās nav atļautas,” pauž zemnieks.
Valsts meža dienests savukārt atzīst, ka situācija esot gana sarežģīta un nepavisam neesot viennozīmīga. Kā norāda VMD sabiedrisko attiecību speciāliste Selva Šulce, šajā konfliktā esot skaidri saskatāmas konkrētās vietas cilvēku savstarpējās nesaskaņas, kas ir pāraugušas neremdināmā konfliktā, izskatās, ka to varēs atrisināt tikai tiesa.
Konkrēto gadījumu VMD nekādi nevarot komentēt, jo šajā lietā tiesā vēl nekāds lēmums nav pieņemts un Valsts meža dienesta turpmākā rīcība būs atkarīga no tā, kāds būs pieņemtais lēmums.
„Konkrētajā gadījumā Valsts meža dienests ir iesaistīts tikai administratīvā procesa ietvaros, kas saistīts ar medību iecirkņu reģistrēšanu. Valsts meža dienestam nav tiesības vērtēt divu pušu civiltiesiskās attiecības. Veicot medību iecirkņu reģistrēšanu, Valsts meža dienests vērtē medību iecirkņu reģistrācijas, aktualizācijas vai izmaiņu izdarīšanas pamatojumu atbilstoši administratīvi procesuālajai lietvedībai,” skaidro VMD pārstāve.
Vienlaikus viņa norāda, ka zemniekiem satraukums ir nevis par medībām, bet gan par mežacūku piebarošanu, ko neregulējot neviens normatīvais akts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.