Vonsovičs ir tikai zināmākais, bet ne vienīgais tieslietu sistēmas kolaborants
Ēriks Grīnbergs11.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1. Daudzi nesaprot, cik Gunāra Astras u.c. latviešu liktenis simbolisks tam, kas šobrīd notiek visapkārt - vēl 1986. gadā Juris Kaksītis kā tiesnesis tiesāja "Helsinki 86" dalībnieku Rolandu Silaraupu, bet 1997. gadā Kaksītim tas neliedza kļūt par Ministru prezidenta biedru.
2. LPSR tiesnese Biruta Puķe 1983. gadā nacionālās pretošanās kustības dalībniekam Intam Cālītim piesprieda brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, kas viņai neliedza pēc neatkarības atgūšanas strādāt brīvās Latvijas Augstākajā tiesā par politiski represēto lietu pārzini.
3. Čekists un tiesnesis Aivars Dudars 1983. gadā piesprieda mūsu nācijas sirdsapziņai Lidijai Doroņinai-Lasmanei 5 gadus cietumā un 3 nometinājumā. Tas Dudaram neliedza kļūt par prokuroru Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
4. LPSR tiesnese Zaiga Raupa 1981. gadā uz 1,6 gadiem cietumā notiesāja Jāni Barkānu par mēģinājumu bēgt no PSRS uz Somiju. Pēc neatkarīgas atgūšanas Raupai tas neliedza kļūt par tiesnesi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā.
5. LPSR tiesnesis Uldis Krastiņš 1983. gadā tiesāja Jāni Rožkalnu, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz 5 un nometinājumu uz 3 gadiem. Tas viņam neliedza kļūt par LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesiskās katedras vadītāju.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.