Vonsovičam neizdodas panākt, lai „Kolaboranta” prāva notiktu aiz slēgtām durvīm, slēpti no sabiedrības
PIETIEK14.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušajam padomju tiesnesim un komunistam, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam un viņa dzīvesbiedrei, kādreizējai žurnālistei Baibai Strautmanei piektdien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā neizdevās panākt, lai Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras apsūdzību Lato Lapsam „Kolaboranta” lietā – neslavas celšanā un vajāšanā - tiesa izskatītu aiz slēgtām durvīm, slēpti no sabiedrības.
Vēlmi, lai sabiedrība neko neuzzinātu par to, kā notiks tiesas proecess, prokuratūrai mēģinot pierādīt, ka R. Vonsoviču – izbijušu komunistu, padomju tiesnesi, jauno komunistu skolas aktīvistu, padomju politmasu darba veicēju – nedrīkst nodēvēt par padomju kolaborantu, R. Vonsovičs piektdien mēģināja pamatot gan ar bailēm par savu un savas ģimenes personisko datu izpaušanu, gan pat ar to, ka Lato Lapsam esot... ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauja.
Tomēr tiesa noraidīja gan šo R. Vonsoviča vēlmi, gan arī viņa lūgumu, lai pierādījumiem lietā nekādā gadījumā netiktu pievienoti Nacionālā arhīva dokumenti saistībā ar viņa iestāšanos Padomju Savienības Komunistiskajā partijā un darbību tajā, kas ir oficiāli noslēgusies tikai 1990. gada pavasarī. Tieši pateicoties dalībai kompartijā, R Vonsovičs savulaik kļuva par gados visjaunāko Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesi.
Savus asos iebildumus pret šo dokumentu pievienošanu lietai R. Vonsovičs mēģināja pamatot ar to, ka „visi tiesneši” savulaik esot bijuši spiesti iestāties PSKP (saskaņā ar vēsturnieku datiem tā nav taisnība), ka viena šāda bijusi PSKP biedre strādājot arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā, par citām tiesām nemaz nerunājot, un ka viņš pēc tam esot strādājis arī Latvijas Republikas tiesu sistēmā.
Nepieļaut šo dokumentu pievienošanu lietai nesekmīgi lūdza arī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins, kurš paziņoja, ka lietā esot dokuments no Satversmes aizsardzības biroja, ka R. Vonsovičs neesot sadarbojies ar Latvijas PSR „Valsts drošības dienestu” (acīmredzot domāta VDK). Ar to esot pilnīgi pietiekami.
Nākamā tiesas sēde šajā lietā, kurā prokuratūra cenšas pierādīt, ka grāmatā „Kolaborants” un saistītajās publikācijās atrodamie izteikumi, ka R. Vonsovičs bijis “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”, esot publicēti, „apzinoties, ka rakstos minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai”, notiks 17. jūnijā.
Pie šādas nostājas, faktiski kopējot R. Vonsoviča iesniegumos minēto, prokuratūra turas, neraugoties uz to, ka grāmatā „Kolaborants” publicēti vairāki desmiti spriedumu, kurus taisījis padomju tiesnesis, komunists R. Vonsovičs un ar kuriem cilvēki notiesāti par tādiem padomju varas skatījumā noziedzīgiem nodarījumiem kā mēģinājumi pārdot kostīmus, nopirkt valūtu, nestrādāt pastāvīgā darbā un pat apgānīt Latvijas PSR karogu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
