Iesaki rakstu: 
Telekanāla "ABC News" rīcībā nonācis Federālā drošības dienesta ziņojums, kurā atklāts, ka protesti varētu ilgt līdz 20. janvārim, kad ir gaidāma nākamā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas diena.1
Pamats šādām aizdomām ir pietiekami liels, jo, kā zināms, 6.janvārī Donalds Tramps, uzrunājot vairākus tūkstošus savu kvēlāko atbalstītāju, pauda melus un atspēkotus pieņēmumus par krāpšanos vēlēšanās un apgalvoja, ka ir patiesais to uzvarētājs. Pēc tam šie atbalstītāji soļo uz Vašingtonas Kapitolija ēku, ar spēku ielaužas tajā, iesaistās sadursmēs ar policiju un liek apturēt Kongresa sēdi.2
Faktiski ASV tagad ir sašķelta divās nometnēs, un izskatās, ka sašķeltību veicina vai kā minimums ir ieinteresētas arī dažas ārvalstis. Kāds tagad teiks – atkal saskata Krievijas pirkstu. Uz šo atbildēšu – jā, saskatu - un arī argumentēšu savu pozīciju.
Iesākumā, mēnesi pirms nemieriem saskaņā ar Chainalysis dienestu, kas specializējas programmatūras izstrādē, lai analizētu darījumus, ASV saņēma bitkoinus 500 000 USD vērtībā. Atklāts, ka 8. decembrī nezināms franču programmētājs 28,15 bitkoinus pārsūtīja uz 22 kriptogrāfijas makiem, kas galvenokārt ir galēji labējo aktīvistu rokās.
No šīs summas 13 bitkoinus jeb aptuveni 250 000 USD saņēmis Niks Fentess, - tas noskaidrots ķēdes analīzē. Viņš ir galēji labējo Groypers līderis, 6.janvārī Vašingtonā piedalījās Trampa atbalstītāju mītiņā un nemieru laikā tika redzēts arī ārpus Kapitolija ēkas. Chainalysis uzsvēra, ka kriptonauda arvien vairāk tiek izmantota ekstrēmistu grupu finansēšanai.3 Jāatzīmē, ka ekstrēmistu grupas parasti tiek finansētas no ārvalstīm.
Te paskatāmies tālākā un tuvākā pagātnē, - kuras valstis izteicās un vēlējās, lai ievēlēts vai pārvēlēts tiktu tieši Tramps?
Skatot šādā griezumā, neviena cita valsts nenāk prātā kā tikai Krievija. Ir arī daudzas valstis, kurām pret ASV nav pārāk siltu jūtu, bet tas jau cits stāsts.
Paskatīsim vēsturē, atgriezīsimies 2016.gadā, kad ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde un Federālais izmeklēšanas birojs paziņoja, ka ir vienisprātis, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās, cenšoties panākt Trampa ievēlēšanu. Par Krievijas iejaukšanos pārliecināts esot arī Nacionālās izlūkošanas direktors Džeims Klepers, kurš koordinē 17 ASV izlūkošanas organizāciju darbu.4
Arī 2020.gadā ASV izlūkdienesti brīdinājuši valsts amatpersonas par Krievijas centieniem iejaukties gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ar nolūku palīdzēt Donaldam Trampam tikt pārvēlētam. Atsaucoties uz ASV medijos publicēto informāciju, portāls "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) raksta, ka izlūkdienesti brīdinājumu izteikuši slēgtā sanāksmē 13. februārī.5
Vienlaikus tie, kuri aktīvi ir sekojuši Krievijas plašsaziņas līdzekļu aktivitātēm, nevarēja nepamanīt, ka Krievijas oficiālo plašsaziņas līdzekļu nepārprotams atbalsts bija Trampam, savukārt raksti par un ap Džo Baidenu tika veidoti maksimāli negatīvi vai kā minimums ironiski.
Tālāk jau elementārs loģikas uzdevums ar vienu nezināmo. Proti, kas, visticamāk, faktiski stāv aiz nemieriem ASV?
Zināms, ka Krievija vēlējās, lai ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Tramps. Šādu vēlmi atspoguļoja kā Putina izteikumi Trampa virzienā, tā arī Krievijas plašsaziņas līdzekļu tendences, rakstot par vienu vai otru prezidenta kandidātu;
apstiprināts, ka Krievija ir ietekmējusi 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas;
zināms, ka Krievija ir centusies ietekmēt arī 2020.gada prezidenta vēlēšanas;
nezināma persona pārskaitījusi protestētāju līderiem lielas naudas summas.
Šādos apstākļos atbilde uz nezināmo raisās pati no sevis. Noteikti kāds var pajautāt - kāds sakars Krievijai ar to, ka no Francijas tiek pārskaitīti līdzekļi nemierniekiem ASV? Jautājums vietā, bet vai tik tiešām šķiet, ka Krievija savu interešu finansēšanā izmanto tiešos naudas paskaitījumus?
Nav šaubu, ka Krievijas izlūkdienests ir izveidojis visnotaļ plašu tīklu visā pasaulē, turklāt Francija vienmēr ir bijusi iecienīta. To apliecina arī tas, ka Rietumu izlūkdienesti noskaidrojuši, ka 15 Krievijas armijas izlūkdienesta GRU spiegi izmantojuši Francijas Alpu reģionu kā bāzi savām operācijām Eiropā, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde".6
Protams, ka maz ticams, ka Krievija tik tiešām cer, ka tai izdosies radīt augsni plašiem nemieriem, kā rezultātā ASV varētu sabrukt vai prezidenta amatā tiktu atkal iecelta tai izdevīga persona – Tramps. Tomēr Krievija nekad nepalaidīs garām iespēju sarežģīt dzīvi kādai citai valstij, kura nedomā tā, kā to vēlas Putins. Vai vismaz saviem iedzīvotājiem parādīt – re, cik labi dzīvojas pie mums – paskatiet, kādi nemieri ir citur.
Tomēr pāri šim visam ASV jau tiek sūtīts signāls, ka Krievija vēlas pārskatīt attiecības ar ASV. Respektīvi, tās uzlabot, bet, lai tas būtu iespējams, viss ir jāsāk no baltas lapas. Respektīvi – ASV un visai pasaulei jāaizmirst Putina Krievijas sastrādātais, jāuzskata tā par baltu un pūkainu. Tā līdz brīdim, kad tā atkal kaut ko sastrādās. Attiecīgi pēc tam atkal jāsāk viss no sākuma – jāaizmirst sadarītais. Tiesa, tajā pat rakstā tiek pausts arī viedoklis, ka pat nevajag uzlabot, jo tā ir vienkāršāk un labāk. 7
Ja paskatāmies Krievijas pozīciju šādā kontekstā, tad jā, raksturīgi, jo jebkura autoritatīva vai totalitāra valsts spēj eksistēt tikai tādēļ, ka tai ir savs ārējais ienaidnieks.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-par-brunotiem-protestiem-baidena-inauguracijas-prieksvakara.a388567/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mes-nepadosimies-tramps-uzruna-atbalstitajus-vasingtona-atkarto-nepatiesus-apgalvojumus-par-krapsanos-velesanas.d?id=52817153
3 https://www.financemagnates.com/fm-home/mobs-who-stormed-the-capitol-received-bitcoin-donation-from-france/
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/laikraksts-cip-un-fib-vienispratis-par-krievijas-iejauksanos-asv-prezidenta-velesanas.d?id=48315023
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mediji-izlukdienesti-bridinajusi-par-krievijas-iejauksanos-gaidamajas-asv-prezidenta-velesanas.d?id=51904007
6 https://jauns.lv/raksts/arzemes/361426-krievijas-spiegi-esot-izmantojusi-francijas-alpu-regionu-ka-savu-bazi
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
