Īrijā notiek protesti, kas jau pārauguši grautiņos, jo imigrants izvaroja desmitgadīgu meitenīti. Francijā alžīriešu izcelsmes sieviete tiek tiesāta par divpadsmitgadīgas meitenītes brutālu slepkavību. Imigrants Zviedrijā, kurš izvaroja sešpadsmitgadīgu meiteni, netika izraidīts no valsts, jo saskaņā ar tiesas lēmumu izvarošana "neilga pietiekami ilgi, lai tas būtu nopietns noziegums".
Šie ir tikai daži gadījumi, kas ir šokējuši Eiropu pēdējo dienu laikā. Šī ir aisberga redzamā virsotne masu imigrācijas murgam, ko pret Eiropu veic kreisie politiķi. Nekādas Stambulas konvencijas nav pasargājušas šīs mazās meitenes un viņu vecākus, kuru dzīves ir iznīcinātas.
Šis ir arī konteksts, kurā LTV De Facto par lielāko aktualitāti izvēlas "rasisma problēmu" Latvijā. Tā pati televīzija, kas nesen imigranta uzmākšanos mazai meitenei Liepājā nosauca par "strīdu". Viss notiek pēc Rietumeiropas kreisās politikas receptes - slēpt imigrācijas negatīvās sekas, kaunināt vietējos par "rasismu, ievest arvien vairāk svešinieku.
Latvieši nav rasisti. Mēs cienām visus, kas ciena mūsu tautu, mūsu valodu, kultūras normas un tradīcijas. Latvieši ir pieredzējuši lielāko imigrācijas/kolonizācijas vilni, 20. gadsimta Eiropā, kad mēs jau gandrīz kļuvām par mazākumu savā tēvzemē 1980. gadu beigās. Uzspiest mums vēl ko vairāk vai kaunināt mūs ir bezkaunība, varmācība un nelietība. Un domāt, ka šeit varēs atkārtot Īrijas, Zviedrijas vai Francijas imigrācijas postu, ir smaga kļūda, ko mēs nepieļausim.






Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.































