Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmdien notikušās tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu aicināja “laicīgi sākt atklāti komunicēt” par gaidāmajām nodokļu izmaiņām, līdz Eiroparlamenta vēlēšanām nekas “atklāti komunicēts” nav sākts. Pagaidām ir tikai mājieni, izplūdušas frāzes un vispārīga spriedelēšana.

Tas, ka nekas konkrēts netiek minēts, ir slikta zīme. Tas nozīmē, ka nekas labs nodokļu jautājumos nav gaidāms. Patiesības labad jāatzīmē, ka ceturtdien intervijā Latvijas Radio Ašeradens atzina, ka “nevarot izslēgt PVN likmes celšanu par vienu procentpunktu”.

Valsts budžets pildās sliktāk par plānoto, bet izdevumu prasības aug. Turklāt runa nav tikai par pašsaprotamajiem un vienmēr piesauktajiem izdevumiem aizsardzībai, bet arī par pilnīgi nepamatoto algu paaugstinājumu valsts pārvaldē. Kā liecina Centrālās statiskas pārvaldes dati, 2024. gada 1. ceturksnī vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga par 17,6% (salīdzinājumā ar gadu iepriekš).

Šis atalgojuma paaugstinājums ir pilnīgi nepamatots, jo nekādi nav saistīts ar valsts ekonomikas izaugsmi. Tas nekādi nav saistīts arī ar inflāciju, kura šajā laikā (2024. gada 1. ceturksnis pret 2023. gada 1. ceturksni) bija zemākā ES - 0,8%. Tas ir saistīts vienīgi ar to, ka par spīti digitalizācijai un tehnoloģiju attīstībai birokrātiskais aparāts aug un aug un visi šie “speciālisti” negausīgi prasa: “Gribu ēst!”

Kur ir galvenā problēma šajā “nodokļu izmaiņu” jautājumā? Nodokļi nav kaut kāda naudas summa, kura tiek no iedzīvotājiem iekasēta un atdota tālāk kādam mistiskam naudas rijējam. Nodokļi ir naudas summa, kura solidāri, pēc noteikta, vēlams, maksimāli taisnīga algoritma tiek no visiem iekasēta, lai šo naudu izmantotu kopējam labumam. Izglītībai, veselībai, aizsardzībai, sociālajai nodrošināšanai, iekšējai drošībai, kultūrai, infrastruktūrai un citam. Tajā skaitā valsts pārvaldei. Problēma ir tā, ka cilvēkos nav pārliecības par šīs naudas iespējami lietderīgāko izlietošanu.

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumi ar privātajām lidmašīnām valsts budžeta mērogos varbūt neveidoja milzu summas, toties raidīja ārkārtīgi spēcīgu signālu iedzīvotājiem: “Naudas joprojām ir vairāk nekā jebkad agrāk. Tāpēc tikai lidojam un lidojam ar privātajiem.” Bet ja ar līdzekļiem varam tik brīvi operēt, tad kāpēc jāveic nodokļu izmaiņas (lasi: jāceļ nodokļi)?

Kariņa lidojumi ir tikai viens no spilgtākajiem šīs vieglprātīgās nodokļu maksātāju naudas izlietošanas piemēriem. Situācijā, kad kultūras darbinieki burtiski kliedz par nožēlojamajām algām, Dailes teātrī mazpazīstams angļu režisors, kura uzvārds ne Rīgā, ne Londonā nevienam neko neizsaka, uzved izrādi, par kuru, kā pats atklāti atzīst laikraksta “The Guardian” žurnālistam Krisam Vīgandam, saņem tādu honorāru, par kādu Anglijā pat nevarētu sapņot. Acīmredzot valsts dotācijas teātriem ir tik milzīgas, ka var šādi šķērdēties.

Par bēdīgi slaveno naudas apgūšanu gada beigās (nauda jāiztērē, jo uz nākamo gadu to nekādi nevar pārcelt) pat nerunāsim. Katrs iestādes vadītājs ar šo bezjēdzīgo - jāiztērē piešķirtā nauda, lai vai kas - saskaras katru gada nogali, un izskatās, ka tur neko nevar mainīt, jo tad jāmaina visa valsts pārvaldes finansēšanas sistēma, bet to nu birokrātijas hidra nekādi nevar pieļaut.

Te arī nonākam līdz tā saucamo nodokļu izmaiņu galvenajai pretrunai. No vienas puses, objektīvi Latvijā caur budžetu pārdalāmais IKP ir salīdzinoši mazs. Ilgus gadus tas bija pat zem 30%, tagad aptuveni 33%. Visās, es uzsveru - visās attīstītajās valstīs tas ir augstāks. Sākot no 40% un vēl vairāk. Un nevajag šeit piesaukt ēnu ekonomiku un tamlīdzīgas atrunas. Uzbūvēt modernu, labi funkcionējošu, sociāli atbildīgu valsti ar zemiem nodokļiem nevienam nav izdevies, lai ko teiktu slavenās Lafēra līknes piesaucēji (samazinot nodokļus, iekasēsim vairāk).

Valstij nauda ir vajadzīga vairāk. Šobrīd tā vitāli nepieciešama aizsardzībai un zinātnei. Aizsardzībai skaidrs - Putins, un arī zinātnei it kā skaidrs - Latvija zinātnei un pētniecībai tērē OECD valstij nepieklājīgi maz (0,7% no IKP, ES vidēji - 2,2%). Ir vispārzināms fakts: jo vairāk naudas tiek atvēlēts zinātnei un pētniecībai, jo augstāks dzīves līmenis.

Bet atkal, un te parādās šī otrā puse - naudas valstij ir nepietiekami, bet “Bolt” un “Wolt” pētījumiem nauda atrodas. Pieci miljoni eiro kovidseku neitralizācijas, tā dēvētajiem salātu pētījumiem atradās. Zinātne tiek piesaukta vietā un nevietā; ar zinātnes vārdu tika pamatotas visdažādākās bezjēdzības kovidlaikā, kas lielā iedzīvotāju daļā ir radījis izteiktu skepsi pret šādu “zinātni”. Pārfrazējot kādu agrāk populāru sporta komentētāju: nē, tāda zinātne mums nav vajadzīga.

Jebkurā gadījumā jau šobrīd ir skaidrs, ka nodokļu izmaiņas būs. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, nauda tiks paņemta nevis no tiem, no kuriem teorētiski pēc klasiskās ekonomikas principiem tā būtu jāpaņem - no tiem, kam tās ir visvairāk, bet gan no tiem, no kuriem visvieglāk paņemt. Kā pie mums vienmēr ir bijis - no tiem, kuri izdarīs vismazāko pretspiedienu.

Pārtulkoju. Nevis no bankām un citām lielajām korporācijām, nevis no tiem, kuri jau saņem vai pretendē drīzā nākotnē uz 17 tūkstošus un vēl lielākām pensijām, bet gan no tiem, kuri veikalos primāri skatās uz lielākajām atlaidēm. PVN taču tiek piemērots visām precēm. No tā nu nekādi, pat gribēdams, nevar izvairīties. Tad kāpēc sarežģīt lietu, ja to var visvieglāk atrisināt, palielinot PVN likmi? Bet “laicīgi sākt atklāti komunicēt” varēs pēc vēlēšanām. Kad tie, kam vajadzīgs, būs jau savos krēslos Briselē sasēdušies.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...