Visloģiskākais, protams, būtu upurēt Pavļutu un pēc tam...

Vjačeslava pragmatisms kopā ar brāļu Ģirģenu vilkmi var izrādīties labs salikums, jo populisms pats par sevi jau nav nekas slikts -  tas balstās uz saikni ar tautu. Tas ir - šie politiķi "piespēlē" tautai, mēģinot uzminēt tās vēlmes un izdabāt tām.

Tiem, kas aizmirsuši, varu atgādināt - demokrātijā vara pieder tautai, kas deleģē savus pārstāvjus to realizēt. Aizmirstot demokrātijas pamatlikumu -  VOX POPULI, VOX DEI -, politiķiem ceļš parasti ved pie tiem, kas aizmirsti vēstures mēslainē..

Protams, ja populismu atstāj kā vienīgo vadlīniju, ir briemas, jo pastāvīga izdabāšana tautai neļauj īstenot nekādu konkrētu politiku, jo tautai nav vienotu interešu daudzos jautājumos un, izdabājot visiem, beigās jēgas nekādas.

Pretejā galējība populismam ir iecerēto reformu īstenošana, spītīgi turpinot savu kursu, nerēķinoties ar to, vai tām ir atbalsts tautā. Šo pieredzējuši politiķi parasti dara pirmos gadus pēc vēlēšanām. Gadu pirms vēlēšanām viņi saprot, ka tautā atkal jāieklausās, un notiek pārslēgšanās "sarunas ar vēlētājiem" režīmā solot, dodot un atkal solot.

Katram īstam politiķim ir jāspēj balansēt starp šīm galējībām. Pārlieku liels racionālisms un Dieva sindroms, kas vērojams pašreizējiem valdītājiem, parasti noved pie viņu nomaiņas. Demokrātijā parasti tas notiek vēlēšanās. Citur - kā sanāk.

Tiem, kas vēlas aizstāvēt vai kritizēt konkrētas šajā ierakstā minētās personālijas, aicinu izprast mana ieraksta jēgu - mācīties diskutēt par procesiem, abstrahējoties no personiskās attieksmes pret tajos iesaistītajām personām.

Tas ir - mana patika vai nepatika pret jebkuru esošo vai topošu politiķi nedrīkst ietekmēt manu spēju analizēt situāciju. Lai cik ļoti man patiktu Kariņš vai Levits, abstrahēti skatoties, šie politiķi uzskatāmi demonstrē, ka viņi pilnībā neizprot aptuveni 60 procentu tautas brieduma pakāpi un spēju uztvert sacīto. Jo to, ko viņi saka, pat nobriedušam prātam reizēm grūti saprast - tas ir, saprast motīvus, kāpēc tik neveiksmīgi teksti izvēlēti.

Un, lai cik ļoti man nepatiktu Gobzems, Šlesers vai Ģirģeni - viņi ir tie, kas uzskatāmi demonstrē, ka ir gatavi ieklausīties tautā. Protams, pēc vēlēšanām dzirde parasti pasliktinās pilnīgi visiem, taču tā ir zināma varas blakne, un, jo absolūtākā vara, jo absolūtāks kurlums.

Tā kā vismaz daži valdību veidojošie politiskie spēki ir pietiekami pieredzējuši un zina šīs ābeces patiesības, ar interesi gaidu viņu risinājumu šai situācijai.

Ja šie spēki cer saglabāt izredzes uzvarēt nākamajās vēlēšanās, tad politiskā loģika pašlaik pieprasītu "nocirst galvu un pamest pūlim".

Vispirms pūlim tika pamesta Vinķele un iegūti pāris mēneši. Tad Šuplinska, un ar viņu kopā dibināt jaunu partiju tika aizsūtīts Ģirģens. Pašlaik šķiet, ir laiks kārtējam upurim, vai kādam citam radikālām risinājuma. Visloģiskākais, protams, būtu upurēt Pavļutu, - objektīvā realitāte rāda, ka vakcinācijas process absolūti neiet tā, kā tam būtu jāiet.

Īsta politiķa cienīgā rīcība būtu uzņemties atbildību un skaļi pateikt - uzņemos atbildību par šo, aizeju un savā vietā nozīmēju... Kariņš ar Levitu pasaka milzīgu paldies Pavļutam un stāda priekšā jauno ministru, kas nāk ar nacionālā izlīguma plānu svarīgajā pandēmijas apkarošanas jautajumā, kas pašlaik ne tikai šķeļ sabiedrību, bet arī rada nopietnus riskus veselības aprūpes sistēmai, kas pandēmijas ēnā pamesta novārtē.

Plāna sastāvdaļas? Piedavāšu pirmo punktu kā savu redzējumu:

Paziņojums, ka vakcinācija ir līdzeklis, nevis mērķis. Mērķis - pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Koncentrēties uz riska grupu un senioru vakcināciju, vienlaikus strauji veicot gaisa aprites sistēmu uzlabošanu mācību iestādes un slimnīcās.

Brīvprātīga vakcinācija tiek stimulēta tādējādi, ka tiek iepirkts neliels, bet pietiekams apmērs no esošajām vakcīnām, jo gaidāms, ka drīzumā varētu būt pieejamas un apstiprinātas lietošanai ES arī jaunas vakcīnas, tai skaitā Krievijā ražotās, ko tik ļoti gaida atsevišķas sabiedrības grupas.

Bažas, ka cilvēki nevakcinēsies, ir veltas, jo to jau dara visa sabiedrības aktīvā daļa, kas ceļo, pārvietojas, apmeklē koncertus, izstādes, iet uz restorāniem. Tie, kas ir mazaktīvi, un vēlas nogaidīt, var izmantot lētos siekalu testus - Austrijā, piemēram, katram ir pieejams konkrēts bezmaksas testu skaits, un, tā kā vakcinācijas izmaksas uz vienu vakcinēto pašlaik ir ļoti augstas,  ņemot vērā politisko šovu ar vakcinācijas birojiem, lielajiem vakcinācijas centriem un visu pārējo, tad nevakcinētiem mierīgi var atvēlēt līdzekļus šiem testiem, kuri, pēc daudzu pasaules ekspertu uzskata, ir pietiekami labi. Arī Latvijā skolās bērni tiks testēti tieši ar šiem testiem, kas Vācijā, piemēram, maksā 0.89 centi. Mūsu valstī, protams, daudz dārgāk, jo ir taču nepieciešamība nopelnīt pietiekami.

Par šo "nacionālā izlīguma plānu”, protams, neviens nediskutēs. Jādala taču 2 miljardi Eiropas piešķirto fondu, un tas ir daudz svarīgāk, - ja pa gadu paspēj pareizi sadalīt, tad jau nākamās vēlēšanas vairs nav tik būtiskas, jo vairāk, ja finansējumu savām partijām esošie politiķi jau iebalsojuši. Tiesa, šādā gadījumā nākamās vēlēšanas var pienākt arī ātrāk, jo, ja nebūs izlīguma, šaubos, ka valsts spēs funkcionēt gadu līdz nākamajam plānotajām vēlēšanām. Bez esošās valdības un prezidenta valsts mierīgi varētu strādāt, bet bez tautas gatavības turpināt uzturēt spēkā sabiedrības līgumu, kas deleģē varu, var rasties problēmas.

Šis ir mans strikti personisks viedoklis par esošo situāciju. Ja kāds pēc šī mana viedokļa izteikšanas grasās ad homimem pārrunāt mani vai manas tiesības izteikt savu viedokli, nediskutēšu, bet, ja ir vēlme pārrunāt šo pēc būtības, būšu priecīgs padiskutēt. Jo, tas, ko patiesībā domāju vai vēlos es, ir tikai un vienīgi manā ziņā un šajā ierakstā izteiktie vērtējumi ir abstrahēti.

Savukārt, ja kādam šķiet, ka viss ir lieliski un satraukums lieks - laikam dzīvojam paralēlajos universos, un arī tad jau diez vai saruna sanāks, jo neesmu apguvis starpuniversu sarunāšanās mākslu.

Lai top briedums!

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu: