Iesaki rakstu: 
Daudzi iemesli, kāpēc es neplānoju savus bērnus vest atpakaļ uz Latviju ne šogad, ne citu gadu. Un kāpēc es to iesaku ikvienam, izņemot visiem tiem, kuri balsoja par esošo varu.
Pirmā daļa.
1. Pirmais iemesls ir personisks. Atceros, kā mani izņirdza, izsmēja, apsaukāja un represēja. Ka esmu garīgi slims, ka esmu narkomāns, ka valsts apdraudējums un kas tik vēl ne. Dzīves gudrība ir vienkārša - pilnībā izslēgt jebkādus kontaktus ar ikvienu tādu, kas izņirdza, apsmēja, represēja un balsoja par esošo varu vai nebalsoja par mani. Arī tiem, kuri bija par slinku vai neaptēstu. Arī tiem, kuri bija vienaldzīgi. Kam man tie ļaudis? Viņi man ne silts, ne auksts. Tieši tāpat kā es viņiem. Viss godīgi. Otra dzīves gudrība. Rādi viņiem to, kas viņiem nepatīk - piemēram, es labi izskatos, šeit inflācija gadā ir 5,8 procenti, spīd saule un tādā garā. Pirmais iemesls ir mazākais. Pārējie ir būtiskāki.
2. Otrais. Dzīves dārdzība. Ja es būtu palicis ar ģimeni Latvijā, tad man šī ziema būtu ļoti smaga. Vispirms tehniski man būtu atņemts viss. Pēc tam ikdienas izmaksas par jebko būtu kosmoss. Es nevarētu uzturēt ģimeni Latvijā, jo darbu es arī nedabūtu tādu, kas ļauj nevis izdzīvot, bet dzīvot.
3. Bērnu izglītība, apģērbs, ēdiens, veselības aprūpe. Būs gads tūliņ apkārt, kopš mani bērni ir prom. Ieguvumi ir visur. Valodas. Esmu jau rakstījis, Adrianai vakar palika septiņi gadi, un viņa var runāt angļu, franču un spāņu valodās. Un ne tikai runāt, bet rakstīt, rēķināt, skaitīt dzejoļus utt. Latvijā tas nebūtu iespējams. Latvijā taisītu kniksi Kariņam skolotājas ar ondulāciju pavadījumā. Vai arī būtu iespējams, bet tad izmaksātu tik dārgi, cik nevaru atļauties.
Apģērbs, protams, ir stipri lētāk, un turklāt nevajag visas ziemas dārgās siltās drēbes. Es neesmu uzvilcis jaku nevienu dienu, jo ziema šeit ir kā vēls pavasaris Latvijā. Izmaksu ietaupījums uz bērnu apģērbu ir milzīgs. Pārtika - kopumā lētāka, turklāt pēc ilgāka dzīves laika šeit varu apgalvot - Latvijā daudzviet tirgo ļoti nekvalitatīvu pārtiku. Pārtika savukārt ietekmē veselību gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Bērnu slimošana, tfu, tfu, tfu, šeit ilgst vienu dienu. Kaimiņiem saslima meita, temperatūra, saaukstēšanās, pēc dienas jau bija skolā. Ja ir veselības apdrošināšana, pieejams jebkurš ārsts jebkurā privātklīnikā. Ja nav apdrošināšana, būs padārgi ārstēties, bet slimošana vispār ir mazāk. Medikamentu krīzes nav. Tabletes gan aptiekās nedod cilvēkiem kā Latvijā uz katra stūra, un visi var dabūt visu. Principā te vispār nevar neko sarunāt aptiekā bez receptes, un ārsts arī receptes nerakstīs tikai tāpēc, ka gribas. Nu aptuveni tā. Frizieris - Akselam maksāja matus apgriezt 13 eiro.
4. Interesanta detaļa notika, kad atsekoju visus Latvijas profilus. Izbeidzās karš. Ļoti uzskatāmi. Tad visa tā gaušanās par grūto dzīvi arī kā ar rokas mājienu. Kļuva kaut kāds dzīvespriecīgs socmediju strīms. Bez pelēkām asarām.
Otrā daļa.
Un tagad par to, kāpēc Latvijā ir tā, kā ir. To iemeslu ir daudz. Te būs tikai daži.
5. Man skolā bija tāds ētikas pasniedzējs LL. Viņš krāpa savu sievu ar studentēm. Nu kuram negadās. Vienreiz bija tāds gadījums, ka sieva šo lidostā pieķēra, kad bija ar studenti atlidojis no siltajām zemēm. Oksfordā, Kembridžā un jebkur citur tādu izmestu no skolas ar lielu blīkšķi un karjera arī būtu galā. Bet Latvijā LL ir ētikas guru :))).
6. Lielākais cīnītājs pret korupciju RV [Romualds Vonsovičs] regulāri vazājās gadiem pa tiesnešu kabinetiem. Īpaši Augstāko tiesu. Un neko. Visi zina, visiem po…uj. Sieva BS [Baiba Strautmane] ar visiem medijiem piesedz, gremdējot ikvienu, kurš ir konkurents vai pretinieks. Visi to zina, visiem po…uj. Tiesās vajagot lielākas algas. Korupciju izskaust nevajag, to, ka tiesu sistēma strādā koruptīvās sistēmas labā, to izskaust arī nevajag, tikai algas. Nafig Jums algas? Tāpat klanāties varai, tai jau pielika, kamēr pārējiem pie komunālajiem pakalpojumiem. Mums šomēnes bija zemākais komunālo rēķins, vasarā bija vairāk.
7. VID gadiem vada daži grupējumi, kas piesedz vienus un drāž tos, kas tiem pirmajiem traucē. Visi zina, kuri un kā, bet visiem po…uj.
8. Policijas vadība visi ne tikai nesportiski resnīši, bet gadu gadiem piesedz kaut vai to paša Kariņa Skolas ielas naudas atmazgāšanas gadījumu. Visi zina, visiem po…uj. Premjeram tak drīkst.
9. Medijos visos var visu sarunāt. Delfos, TVNET, lai ieliktu rakstu, jāiet uz vienu PR aģentūru, Kas Jauns uz citurieni utt. Visi zina, visiem po…uj. TV un radio gadiem izpilda Vienotības apkalpošanu. Spriņģes kundze nu jau vairs pat neizliekas. Latkovskis no NRA tāds pats pakalpiņš, tikai citiem. Un tādā garā.
10. Iepirkumi - visi zina, kā Latvijā notiek iepirkumi. Kiršteina dēls ir tikai viens piemērs. Bet to piemēru ir, sākot no stabiņiem, beidzot ar jebko. Ir vispār kāds iepirkums bez otkata?
11. Slimnīcas. Daži barojas, kas atsūkā varai, pārējie badā. To arī visi zina. Un visiem po…uj. Un tad Fūrmanis, tipa ārsts. Kā ārsts var būt garīgi nelīdzsvarots tips? Nu vesels cilvēks taču neuzvestos tā, ka nepazīstamam cilvēkam sūtītu rupjības par p…pelēm? Fūrmanis to dara, ārsts tipa, kuram gan pašam vajag palīdzību.
12. Skolas slēdz. Cietumus un divas vai trīs drošībnieku ēkas ar otkatiem ceļ.
13. Nodokļi. Ikviens, kurš daudz maz grib izdzīvot, jau sen ir pārreģistrējies vismaz Igaunijā.
14. Bankas. Nu kapitālo remontu izjutuši ir daudzi. Ļoti daudzi. Īpaši tie, kuri atskaitījās par 20 eiro pārskaitījumu.
15. Kur ir pazudis krīzes izcilais menedžeris Pīlēns? Sauļojas Maldivās? Solīja tak kara istabu un gudrus padomus. Pied…rsa. Jums to teica pirms vēlēšanām, bet atkal kā dalbajobi noticējāt, jo džeki baltus kreklus bija reklāmā uzvilkuši. Nu gudru cilvēku nevar piekrāpt 30 gadus. Neiespējami. Ministrs Šmits ne tikai solīja Pabrika gaumē nekad neiet Kariņa valdībā, bet cīnīties par tautas vēlētu prezidentu. Situācija mainījusies. Tautai nevar uzticēt vēlēt prezidentu, izjauks karteli.
16. Opozīcija, ja godīgi, no attāluma izskatās komiska. Tāpēc tā arī tika pieļauta par opozīciju. Jo šī karteli neizjauks. Tā kā vairums jau bija pamanījuši Saskaņas sazobi ar Vienotību, tad bija vajadzīgas jaunas "opozīcijas" partijas, ar kurām sabiedēt varas partiju vēlētājus un, lai varētu turpināt ideālo shēmu ar sarkanajām līnijām. Rosļiks un dziedošais buldozers tam labi noder. Tas viss tika teikts pirms vēlēšanām, bet nevar to iestāstīt tiem, kuriem patīk raudāt pelēkām asarām no reizes uz reizi.
17. Nozaga vēlēšanas? Nē. Ap 750 tūkstoši nobalsoja par esošo varu. Tie tā grib dzīvot. 70 tūkstoši savas dumjības dēļ izmeta balsis miskastē, 50 tūkstoši iedomājās, ka buldozers glābs valsti, tiem atmiņas nav vispār, mazāk nekā zelta zivtiņai.
Visu es neuzskaitīju. Bet kurā rindiņā man nav taisnība?
Un nobeigums. TV Aizliegtajā paņēmienā rādīja sižetu par bērnu dzemdēšanu Latvijā. Tika intervētas sievietes, kuras nedzīvo Latvijā. Neviens jautājums, kāpēc viņas nedzīvo Latvijā. Jo atbilde ir - Latvijā bērni dzimst arvien mazāk, jo tas ir Vienotības, Nacionālās apvienības un viņu uz katrām vēlēšanām izveidoto pozīcijas un opozīcijas satelītu darbības rezultāts.
Pārējās ideoloģiskās muļķības meitenēm, kuras ir apmaldījušās, var izskaidrot vienkārši. Palūkojiet, cik statistiski daudz laimīgu ir vientuļu omīšu vecumdienās, salīdzinot ar vecmammām, pie kurām brauc mazbērni. Drāzties apkārt līdz 30 gadiem ir jauki, piekrītu. Bet kam Jūs pēc 30 vairs būsiet vajadzīgas. Pat manā vecumā divdesmitgadīgas jau stāv rindā . Es ciniski. Jo nedzird jau to, ka bērni vienkārši ir pats labākais, kas var būt. Neviena egoistiska izprieca nav salīdzināma ar to, par ko mēs kļūstam, kad esam vecāki. Atbildīgi un mīloši vecāki. Ne tie piecdesmit tūkstoši bezatbildīgo.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
