Visi Eiropas līderi aprobežojās ar tukšiem atbalsta vārdiem
Viktors Tarans*05.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savelkot kopā, vienīgais reālais Eiropas drošības samita ieguvums ir britu solījumi iedot Ukrainai 5000 raķešu pretgaisa sistēmām, kas varēs notriekt pārsvarā dronus. Bet ne uzreiz, bet līdz 2030.gadam.
Un tas arī viss. Vairāk neko citu mums eiropieši nepiedāvāja. Nekādu reālu palīdzību. Nevienu papildu eiro vai lādiņu.
Visi Eiropas līderi aprobežojās ar tukšiem atbalsta vārdiem un solījumiem pārvērst mūs par «dzelzs dzeloņcūlkām». Tiesa, kā viņi to grasās darīt, ukraiņiem nepaskaidroja.
Tieši kā tajā anekdotē, kur ūpis ieteica pelītēm, lai uzvarētu plēsējus un izdzīvotu mežā, kļūt par ezīšiem. Kad pelītes prasīja ūpim, kā to izdarīt, ūpis viņām uzrēca: "Un kā tad lai es to zinu? Es esmu stratēģis, nevis taktiķis".
Simbolisks eiropiešu militārās potences kopsavilkums bija steidzama Polijas prezidenta vizīte ASV. Tur viņš centīsies pārliecināt Trampu neizvest no Polijas 20 000 ASV karavīru, jo bez viņiem Polija nevarēs noturēties pret krieviju… Tāda, lūk, Eiropas jaunā drošības stratēģija…
Tas bija sarkasms.
Ā, teju piemirsu. Visi Eiropas līderi aicināja Zeleneski salīgt mieru ar Trampu. Sak, mēs visu saprotam, atbalstām, bet mums ir vajadzīga drošība. Un vienīgais, kas to var garantēt eiropiešiem, ir ASV. [..]
Šodienas «jaudīgais atbalsts» noliek ОП (Ukrainas prezidenta ofiss) sarežģītā situācijā. Kā pēc visiem publiskajiem komentāriem atjaunot attiecības ar Trampu? Vai to ir vērts darīt?
Šajā troksnī nepamanīts palicis Jermaka paziņojums, ko publicējuši vairāki TikTok blogeri par to, ka tagad mēs taisāmies runāt vairs nevis ar ASV, bet ar Ķīnu - ir pienācis laiks viņus pieaicināt sarunu procesam.
Oficiālus paziņojumus citur es neesmu redzējis.
Ja tā tiešām ir patiesība, tad to nu gan nav vērts darīt. Jo, tiklīdz mēs uzsāksim pārrunas ar Ķīnu, mums būs uz mūžīgiem laikiem jāaizmirst par Eiropas un ASV palīdzību.
ОП atrodas sarežģītu variantu krustcelēs. Meklēt kompromisu ar Trampu? Sākt flirtu ar Ķīnu? Būvēt aliansi ar eiropiešiem? Vai radikāli mainīt iekšējo politiku un balstīties uz pašu tautu?
Zelenska izvēle vistiešākajā veidā ietekmēs gan viņa paša personīgo nākotni, gan Ukrainas nākotni, gan mūsu ikkatra drošību.
Skatīsimies, ko viņš izvēlēsies.
* Tekstu latviski tulkojusi un Facebook publicējusi Jana Streleca
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
