Visi atbildīgie enerģiski izvairās sniegt atbildes par „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījuma” finansējuma izlietojumu
PIETIEK29.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas turpmāk būs pazīstama kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, mēnesi garā sarakstē tā arī nav sniegusi atbildi par finansējuma izlietojumu tā dēvētajā „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījumā” – par godu līdzšinējam Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram, 13. Saeimas deputātam un „Attīstībai/Par” pārstāvim Ilmāram Dūrītim –, kurā tika skaidrota iespēja cilvēkam inficēties ar Covid-19 no kaķa. Divi profesori ir vienīgi apgalvojuši, ka izlietotās summas esot mazākas, nekā minēts publikācijās, taču neparko nav vēlējušies tās nosaukt.
Pietiek vērsās pie LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītājas Lanas Janmeres ar lūgumu iepazīties ar pētījuma par iespēju cilvēkam inficēties ar Covid-19 no kaķiem rezultātiem.
L. Janmere vispirms uz jautājumu neatbildēja, bet pēc atkārtota e-pasta nosūtīšanas ar atgādinājumu sniegt informāciju atbildēja, ka pārsūtījusi Pietiek lūgumu pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais var sniegt informāciju, bet, iespējams, neesot vēl atbildējis savu darba pienākumu dēļ.
“Profesors ir noslogots gan darbā ar studentiem, gan pētījumos,” norādīja L. Janmere, piebilstot, ka pētījums ir jau noslēdzies aizvadītajā gadā. “Kolēģi no citiem medijiem Kovaļenko kungu par to ļoti plaši intervējuši,” uzsvēra LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītāja.
Uz norādi, ka Pietiek interesē pats pētījums, nevis sniegtās intervijas, kā arī lūgumu darīt zināmu, kā sazināties ar profesoru, L. Janmere izsniedza K. Kovaļenko e-pasta adresi, norādot, ka jau sākotnējā vēstule nosūtīta profesoram,
K. Kovaļenko atbildēja, ka pašlaik ir komandējumā un atgriezīsies pēc nedēļas un painteresējās, kādā formā Pietiek vēlas interviju. Tad profesoram tika atbildēts, ka vispirms ir vēlēšanās iepazīties ar pētījuma galarezultāta dokumentu, pētījuma aprakstu un pārskatu par finansējuma izlietojumu.
Taču pēc nedēļas atbildes tā arī netika saņemtas, un uz atgādinājumu, ka joprojām tiek gaidīta informācija, K. Kovaļenko atbildēja, ka atrodas komandējumā un diemžēl Dienvidaustrumu valstīs ir praktiski nelietojams internets. “Tā kā mums bija tikai neliela daļa VPP projektā "Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā", tad jums jāsazinās ar projekta vadītāju prof. Ugu Dumpi.
Pārlasot iepriekš publicēto rakstu par I.Dūrīti. vēlos norādīt, ka kaķu paraugu iegūšanai un izmeklēšanai bija atvēlēti vien ap 5% no kopējā projekta finansējuma. Atalgojumu šajā pētījuma daļā saņēma vien divas doktorantes, bet gan es, gan doc. A.Vekšins darba pienākumus veicām bez maksas. Iegūtie dati pašlaik tiek gatavoti publicēšanai starptautiski
recenzējamos zinātniskos žurnālos (tiklīdz tie būs publicēti, tā jums šos rakstus nosūtīšu),” atbildēja profesors.
Uz norādi, ka Pietiek tomēr vēlas saņemt informāciju par finansējuma izlietojumu, K. Kovaļenko aicināja par visām detaļām vērsties pie profesora Ugas Dumpja.
U. Dumpis ar atbilžu sniegšanu bija naskāks, taču informāciju par finansējuma izlietojumu tā arī nesniedza. “Jūsu minētais pētījums ar kaķiem tika veikts praktiski bez finansējuma un apvainojums par 0,5 miljonu iztērēšanu šim pētījumam ir absolūti nepamatots. Pētījumā piedalījās ap 70 cilvēku no 6 zinātniskajām institūcijām,” atsūtot saites uz pētījuma rezultātu publikācijām internetā, skaidroja U. Dumpis.
Taču uz atkārtotu lūgumu sniegt informāciju par finansējuma izlietojumu, Dumpis paziņoja, ka,,, tā jau esot sniegta. “Pietiek.com šāda detalizēta informācija no LU tika nosūtīta. Ar visām algām, fakultātēm bez uzvārdiem. Atceros skaidri. Mūsu sadarbības projektā vislielāko finansējumu saņēma RSU (ap 100 000 Eiro) par seroprevalences pētījuma veikšanu. Pārējie partneri saņēma mazāk. LU bija iesaistītas trīs fakultātes un kopā finansējums noteikti bija mazāks kā 100 000 Eiro. LU medicīnas fakultāte, kurā piedalījās manis vadītā pētnieku grupa, saņēma mazāk kā 50 000 Eiro. Jāsaprot, ka liela daļa izdevumu aizgāja reaģentiem. Šķiet, ka Latvijas Lauksaimniecības Universitātei (kaķu pētījums) tas bija ap 10 tūkstošiem Eiro nevis pusmiljons, kā Jūs rakstāt. Viņu piedalīšanās vairāk bija simboliska no konsorcija viedokļa. Dūrīša kungam ar pētījumu nebija nekāda sakara,” atbildē rakstīja U. Dumpis.
Kad Pietiek norādīja, ka nekāda informācija nav saņemta un būtu jauki ar to beidzot iepazīties, U. Dumpis paziņoja, ka viņam tādas informācijas nemaz. “Es pat neparakstu finansiālās atskaites. Es nodarbojos ar zinātni un koordinēju tikai vienu darba paku šajā apakšprojektā. Finansējums uzreiz aizgāja visām zinātniskajām institūcijām pa taisno atbilstoši projekta darba pakām. Skaidri zinu, ka Pietiek.com saņēma informāciju par finansējumu no visām zinātniskajām institūcijām, jo bija oficiāli to pieprasījumi.
Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka manis nosauktās aptuvenās summas ir pareizas. Ja Jums šķiet, ka 0,5 miljonu summa uz šo lielo konsorciju ar izdarītajiem darbiem ir liela, tad diemžēl jāatzīst, ka neizprotat, cik maksā zinātne kaut vai reaģentos. Es varu tikai iztēloties, kāda būtu Jūsu vilšanās, ja Jūs uzzinātu, cik liels bija mans atalgojums šajā projektā. Bet Jūs tāpat, līdzīgi visiem konspirācijas teoriju piekritējiem tam neticēsiet, vienalga ko es teikšu,” paziņoja profesors. Lieki teikt, ka šo summu viņš atklāt nevēlējās.
Pietiek vēlreiz vērsās pie LLU ar lūgumu sniegt informāciju par finansējuma izlietojumu, taču atbilde tā arī nav saņemta. Turpinājums sekos.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
