Visi atbildīgie enerģiski izvairās sniegt atbildes par „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījuma” finansējuma izlietojumu
PIETIEK29.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas turpmāk būs pazīstama kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, mēnesi garā sarakstē tā arī nav sniegusi atbildi par finansējuma izlietojumu tā dēvētajā „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījumā” – par godu līdzšinējam Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram, 13. Saeimas deputātam un „Attīstībai/Par” pārstāvim Ilmāram Dūrītim –, kurā tika skaidrota iespēja cilvēkam inficēties ar Covid-19 no kaķa. Divi profesori ir vienīgi apgalvojuši, ka izlietotās summas esot mazākas, nekā minēts publikācijās, taču neparko nav vēlējušies tās nosaukt.
Pietiek vērsās pie LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītājas Lanas Janmeres ar lūgumu iepazīties ar pētījuma par iespēju cilvēkam inficēties ar Covid-19 no kaķiem rezultātiem.
L. Janmere vispirms uz jautājumu neatbildēja, bet pēc atkārtota e-pasta nosūtīšanas ar atgādinājumu sniegt informāciju atbildēja, ka pārsūtījusi Pietiek lūgumu pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais var sniegt informāciju, bet, iespējams, neesot vēl atbildējis savu darba pienākumu dēļ.
“Profesors ir noslogots gan darbā ar studentiem, gan pētījumos,” norādīja L. Janmere, piebilstot, ka pētījums ir jau noslēdzies aizvadītajā gadā. “Kolēģi no citiem medijiem Kovaļenko kungu par to ļoti plaši intervējuši,” uzsvēra LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītāja.
Uz norādi, ka Pietiek interesē pats pētījums, nevis sniegtās intervijas, kā arī lūgumu darīt zināmu, kā sazināties ar profesoru, L. Janmere izsniedza K. Kovaļenko e-pasta adresi, norādot, ka jau sākotnējā vēstule nosūtīta profesoram,
K. Kovaļenko atbildēja, ka pašlaik ir komandējumā un atgriezīsies pēc nedēļas un painteresējās, kādā formā Pietiek vēlas interviju. Tad profesoram tika atbildēts, ka vispirms ir vēlēšanās iepazīties ar pētījuma galarezultāta dokumentu, pētījuma aprakstu un pārskatu par finansējuma izlietojumu.
Taču pēc nedēļas atbildes tā arī netika saņemtas, un uz atgādinājumu, ka joprojām tiek gaidīta informācija, K. Kovaļenko atbildēja, ka atrodas komandējumā un diemžēl Dienvidaustrumu valstīs ir praktiski nelietojams internets. “Tā kā mums bija tikai neliela daļa VPP projektā "Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā", tad jums jāsazinās ar projekta vadītāju prof. Ugu Dumpi.
Pārlasot iepriekš publicēto rakstu par I.Dūrīti. vēlos norādīt, ka kaķu paraugu iegūšanai un izmeklēšanai bija atvēlēti vien ap 5% no kopējā projekta finansējuma. Atalgojumu šajā pētījuma daļā saņēma vien divas doktorantes, bet gan es, gan doc. A.Vekšins darba pienākumus veicām bez maksas. Iegūtie dati pašlaik tiek gatavoti publicēšanai starptautiski
recenzējamos zinātniskos žurnālos (tiklīdz tie būs publicēti, tā jums šos rakstus nosūtīšu),” atbildēja profesors.
Uz norādi, ka Pietiek tomēr vēlas saņemt informāciju par finansējuma izlietojumu, K. Kovaļenko aicināja par visām detaļām vērsties pie profesora Ugas Dumpja.
U. Dumpis ar atbilžu sniegšanu bija naskāks, taču informāciju par finansējuma izlietojumu tā arī nesniedza. “Jūsu minētais pētījums ar kaķiem tika veikts praktiski bez finansējuma un apvainojums par 0,5 miljonu iztērēšanu šim pētījumam ir absolūti nepamatots. Pētījumā piedalījās ap 70 cilvēku no 6 zinātniskajām institūcijām,” atsūtot saites uz pētījuma rezultātu publikācijām internetā, skaidroja U. Dumpis.
Taču uz atkārtotu lūgumu sniegt informāciju par finansējuma izlietojumu, Dumpis paziņoja, ka,,, tā jau esot sniegta. “Pietiek.com šāda detalizēta informācija no LU tika nosūtīta. Ar visām algām, fakultātēm bez uzvārdiem. Atceros skaidri. Mūsu sadarbības projektā vislielāko finansējumu saņēma RSU (ap 100 000 Eiro) par seroprevalences pētījuma veikšanu. Pārējie partneri saņēma mazāk. LU bija iesaistītas trīs fakultātes un kopā finansējums noteikti bija mazāks kā 100 000 Eiro. LU medicīnas fakultāte, kurā piedalījās manis vadītā pētnieku grupa, saņēma mazāk kā 50 000 Eiro. Jāsaprot, ka liela daļa izdevumu aizgāja reaģentiem. Šķiet, ka Latvijas Lauksaimniecības Universitātei (kaķu pētījums) tas bija ap 10 tūkstošiem Eiro nevis pusmiljons, kā Jūs rakstāt. Viņu piedalīšanās vairāk bija simboliska no konsorcija viedokļa. Dūrīša kungam ar pētījumu nebija nekāda sakara,” atbildē rakstīja U. Dumpis.
Kad Pietiek norādīja, ka nekāda informācija nav saņemta un būtu jauki ar to beidzot iepazīties, U. Dumpis paziņoja, ka viņam tādas informācijas nemaz. “Es pat neparakstu finansiālās atskaites. Es nodarbojos ar zinātni un koordinēju tikai vienu darba paku šajā apakšprojektā. Finansējums uzreiz aizgāja visām zinātniskajām institūcijām pa taisno atbilstoši projekta darba pakām. Skaidri zinu, ka Pietiek.com saņēma informāciju par finansējumu no visām zinātniskajām institūcijām, jo bija oficiāli to pieprasījumi.
Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka manis nosauktās aptuvenās summas ir pareizas. Ja Jums šķiet, ka 0,5 miljonu summa uz šo lielo konsorciju ar izdarītajiem darbiem ir liela, tad diemžēl jāatzīst, ka neizprotat, cik maksā zinātne kaut vai reaģentos. Es varu tikai iztēloties, kāda būtu Jūsu vilšanās, ja Jūs uzzinātu, cik liels bija mans atalgojums šajā projektā. Bet Jūs tāpat, līdzīgi visiem konspirācijas teoriju piekritējiem tam neticēsiet, vienalga ko es teikšu,” paziņoja profesors. Lieki teikt, ka šo summu viņš atklāt nevēlējās.
Pietiek vēlreiz vērsās pie LLU ar lūgumu sniegt informāciju par finansējuma izlietojumu, taču atbilde tā arī nav saņemta. Turpinājums sekos.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
