Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Egils Levits, kurš pēc ievēlēšanas šajā amatā pavēstīja, ka būšot visas tautas prezidents un ka viņa darbs būšot „veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij”, savā sociālā tīkla Twitter profilā savus viedokļus ir sācis publicēt, liedzot cilvēkiem iespēju uz tiem atbildēt. Tā kā ar arī uz jautājumiem E. Levits atbild tikai tad, ja to vēlas, Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts Valsts prezidenta kancelejai, - tai atšķirībā no prezidenta saskaņā ar likumu atbildes ir jāsniedz obligāti:

„Pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā 2019. gada 29. maijā uzrunā Saeimai Egils Levits paziņoja:

“Mīļie Latvijas cilvēki! Mūsu Latvijas valsti mēs esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm. Latvijas valsts ir mūsu senču izcīnīta un veidota. Latvijas valsts ir ietvars, kurā mēs varam īstenot savus sapņus, baudīt savu brīvību un runāt savā valodā.

Darbs pie Latvijas valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad. Tādēļ mūsu pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes mūsu Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu. Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs. Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents. Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij.

Mēs visi – Latvija, Eiropa, pasaule – dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāda, kāda sabiedrība ir pašlaik, pēc desmit gadiem tā būs pilnīgi citādāka. Un tādēļ mums ir jāprot šīs pārmaiņas paredzēt un vadīt mūsu visu labā.

Latvijai no Mazirbes līdz Indrai, no Ipiķiem līdz Skaistkalnei ir milzīgs potenciāls iet pa modernas, ilgtspējīgas valsts ceļu, kļūt par valsti, kuru virza mūsu cilvēku talanti un zināšanas. Visi latvieši, lai kur viņi būtu, visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti pielikt roku šim darbam.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Tā ir un paliek atslēga latviešu nācijas, latviešu valodas un latviešu kultūras pastāvēšanai un attīstībai cauri gadu simtiem.

Paldies, godātie deputāti, par man parādīto uzticību! Paldies Valsts prezidentam Vējonim par darbu Latvijas labā! Paldies maniem līdzkonkurentiem, līdzkandidātiem par piedalīšanos pirmajās atklātajās Valsts prezidenta vēlēšanās Latvijas valsts vēsturē! Es vēlos pateikties arī savai ģimenei par atbalstu! Paldies visiem tiem, kas ikdienā strādā, lai padarītu mūsu valsti drosmīgāku, gudrāku un skaistāku! Strādāsim kopā! Saules mūžu Latvijai!”

Esmu konstatējis, ka 2022. gada 21. novembrī sociālajā tīklā Twitter pašreizējā Latvijas valsts prezidenta Egila Levita profilā veikts šāds ieraksts:

„Ļoti labi, ka @IZM_gov_lv atbalstījusi manu atkārtoto aicinājumu kā otro svešvalodu skolās noteikt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām līdz šim parasti piedāvātās krievu valodas vietā. Tā stiprinām savu dabisko piederību Eiropas kultūrtelpai!”

Šim ierakstam ir atslēgta iespēja ikvienam sociālā tīkla lietotājam atbildēt uz šo ierakstu, - tas ir iespējams tikai profila īpašnieka vai lietotāja īpaši norādītām personām. To apliecina norāde angļu valodā „Who can reply? People @valstsgriba mentioned can reply”.

Saistībā ar manis minētajiem faktiem vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un šādas atbildes pēc būtības:

1) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba īpašnieks?

2) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba administrators?

3) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba lietotājs?

4) kuriem Jūsu iestādes darbiniekiem ir iespēja veikt ierakstus šajā profilā?

5) kas ir veicis minēto ierakstu?

6) ja ieraksta veicējs ir bijis nevis E. Levits personiski, bet kāds no Jūsu iestādes darbiniekiem, vai šis ieraksts un tā forma ir tikuši saskaņoti ar E. Levitu?

7) kādu iemeslu dēļ iespēja atbildēt uz šo ierakstu ir tikusi dota tikai E. Levita vai viņa profila administrētāja īpaši norādītām personām?

8) kā šāda nevēlēšanās uzklausīt ikvienu Latvijas tautas pārstāvi, kam ir vēlēšanās izteikt savu viedokli saistībā ar valsts prezidenta paustām domām, atbilst E. Levita pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā paustajai apņēmībai: „Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents.”?

9) kā šāda nevēlēšanās uzklausīt ikvienu Latvijas tautas pārstāvi, kam ir vēlēšanās izteikt savu viedokli saistībā ar valsts prezidenta paustām domām, atbilst E. Levita pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā paustajam solījumam: „Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij.”?

10) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes uzturētajā interneta mājaslapā president.lv valsts prezidenta runu sadaļā nav ievietota šī 2019. gada 29. maija runa?

Šī informācija un šīs atbildes tiks izmantotas mediju publikāciju veidošanai un/vai manis veidotajā grāmatā „Valstsgribis”, kurā tiks aprakstīta pašreizējā valsts prezidenta rīcība, tostarp veicot neētiskas, negodprātīgas, izšķērdīgas un, iespējams, prettiesiskas darbības.

Lato Lapsa

Rīgā 2022. gada 22. novembrī.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...