Iesaki rakstu: 
Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo skatu uz goda plāksni ar daudzajiem labāko laukstrādnieku attēliem.
Par lielajiem sasniegumiem sovhoza darbarūķi bija izcīnījuši sarkano karogu un tiesības kā pirmajiem iet pie mazpilsētas Ļeņina pieminekļa Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadienā 7. novembrī, bet sovhoza priekšsēdētāja (bija dažas sievietes – padomju saimniecības vadītājas) – jaunu volgu un iespējas iepirkties kompartijas specveikalā, kur iegādājās Dienvidslāvijā ražotu ģērbu, tiesa, gan kostīms, gan mētelis viņai bija nedaudz par lielu un tā īsti nepiestāvēja.
Globālā klimata katastrofa sovhoza teritoriju vēl nebija sasniegusi, novembra sākums bija gauži vēss, tādēļ beigtais ragulops smakoja maz un par mušu inkubatoru nekļuva.
Šim pastāstiņam nav nekādas saistības ar to, kas rakstīts tālāk, un lai beigtais ragulops neraisa lasītājam nekādas asociācijas ar “RailBaltic”. Briškens vēl nebija dzimis, un tikai tādēļ viņa attēls nenokļuva Lato Lapsas veidotajā kolaborantu ekspozīcijā Ogrē.
***
Latvijas Radio 1 “Krustpunktā” tika izvaicāta ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”). Cita starpā premjerministrei tika vaicāts – kā viņa vērtē ministru darbu valdībā un publiski izskanējušo kritiku atsevišķiem ministriem.
Nemēģināšu iedziļināties atbildēs par iepriekšminēto Briškenu, kura vadībā par valsts naudu notiek zemju iepirkšana it kā “Rail Baltica” trasei, ko veic “komersanti”, kura vadībā ir uzslieti pāļi Daugavā, kas nākotnē būs tikpat simboliski un mākslinieciski apgleznojami kā Zemgales tilta pāļi otrpus Dzelzceļa tiltam, un kurš uzbūvēs dzelzceļu uz lidostu, kas būs visnerentablākais dzelzceļa posms valstī ar milzu stacijām bez pasažieriem.
Mani saistīja ministru prezidentes atbildes par veselības ministra Hosama Abu Meri darbu, un premjerministre sacīja, ka, pateicoties šī ministra iniciatīvai, slimnīcās ir samazināts padomes locekļu skaits un pat notikusi atteikšanās no padomēm, kur tas nav nepieciešams un nav lietderīgi.
Nu nav nekas samazināts un likvidēts. Ir bijuši ministra izteikumi, bet, tā kā ministrs par vienu vai citu jomu izsakās katru dienu kādā no masu saziņas līdzekļiem, bet paziņojumi ar darbiem rezultējas gauži reti, tad neticu, ka padomes līdz šīs valdības darba beigām tiks likvidētas.
Kāpēc man tā šķiet? Es itin labi atceros, ka šīs padomes tika veidotas 2019. gadā laikā (tas taču pavisam nesen, šī darbība tika saukta par nozīmīgām reformām), kad premjerministrs Krišjānis Kariņš ar veselības ministri Ilzi Viņķeli vēl dejoja valsi, bet Kariņa labā roka kā parlamentārā sekretāre un likumdošanas virzītāja uz Saeimu bija Evika Siliņa.
Tolaik nelīdzēja nekādi protesti – slimnīcām vajadzēja padomes, un šajās padomēs tika iecelti divi latvieši un viens ārzemnieks, lai visus dokumentus vajadzētu tulkot, padomes locekļiem tika noteiktas lielas algas un izdalīts atbalsta personāls.
Par klasiskām partijas barotavām šīs padomes nekļuva, un tas lielā mērā kļuva par nesapratni Krišjāņa Kariņā un Ilzes Viņķeles attiecībās, kas vēlāk rezultējās ar veselības ministres padzīšanu.
Vēl kāda piebilde – padomju izveidei tika meklētas atsauces un norādes Eiropas Savienības dokumentos, šādas tādas norādes arī tika atrastas, bet Eiropas dokumenti ir gana pretrunīgi, un tajos var atrast jebko.
Tātad – šīs padomes slimnīcām ir liekas, nevajadzīgas un traucējošas, kaut tajās celti godājami, zinoši un patriotiski domājoši cilvēki. Iespējams, ka šīs padomes var būt ierocis, lai atlaistu politiskajai partijai netīkamu valdi (kā Hosama Abu Meri sākotnējais solis – atlaist Rinalda Muciņa vadīto Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdi, lai lauztu līgumu ar būvfirmu “Velve” par jaunā slimnīcas korpusa būvniecību. Iespējams, ka šis Hosama Abu Meri solis nozīmē – nekad neuzceltus Stradiņa slimnīcas jaunos korpusus).
Tomēr šeit ir vērts pieminēt, ka iepriekšminētā Kariņa valdība radīja ne tikai slimnīcu padomes, bet arī augstskolu padomes. Krišjānis Kariņš kopā ar Ilgu Šuplinsku (tolaik “jaunie konservatīvie”) radīja augstskolu reformu, kuru var nodēvēt pat par “katastrofu” vai latviešu valodā – par “bēdu”. Ar likumu tika noteikts, ka zinātņu universitātēs jābūt 11 padomes pārstāvjiem, lietišķo zinātņu universitātēs – 7, mākslu un kultūras universitātēs – 5 padomes pārstāvjiem. Valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums tiek maksāts no augstskolas budžeta.
Augstskolu padomēs tiešām ir ievēlēti godājami, zinoši un ieinteresēti zinātnieki, mācībspēki, finansisti no Latvijas un visas pasaules. Bet pienesums augstskolas attīstībai ir salīdzinoši neliels. Esmu runājis ar vairākiem šo padomju locekļiem, kuriem tiešām ir labas idejas un skaidras vīzijas augstskolas attīstībai, bet Kariņa – Šuplinskas reformas likumi un noteikumi to neļauj darīt. Savukārt rektoram un senātam padome sasaista rokas.
Ir jau citas metodes, kā piemaksāt vienam vai otram augstskolas atbalstītājam. Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik plāno samazināt augstskolu padomes locekļu skaitu un pāri palikušos apmaksāt no valsts budžeta. Nepietiekami, ja jau ir pilnīgi skaidrs, ka Šuplinskas reforma būtu jāatsauc un jāizmet miskastē.
Un, lai pilnībā salietu darvu Evikas Siliņas stāsta medū, nākas atcerēties, ka vairums nejēdzību “Rail Baltica” projektos un neuzraudzībā, plānotā zagšanā un pilnīgi nejēdzīgos izdevumos tapis savienībā - Krišjānis Kariņš ar Tāli Linkaitu (kāda sagadīšanās, tolaik “jaunie konservatīvie”, kuru amatu sarakstā bija arī vicepremjers, kas pieskatīja – kam tiek pasūtījumi). Neatgādināšu, kādu amatu šajā sadarbībā pildīja Evika Siliņa.
Īsais secinājums – nekavējoši ir nepieciešama visu 2018.–2022. gadā Kariņa valdības pieņemto lēmumu revīzija. Visas siles, kas tajā laikā radītas, bet pašreizējo ministru kautrīgi mazinātas, vienkārši jālikvidē. Un nevajag to saukt par reformu.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
