Iesaki rakstu: 
„Publiski esmu atvainojies par skarbajiem vārdiem,” – tā finanšu ministrs Andris Vilks oficiālā atbildē paskaidrojis, kā viņa nesenie publiskie izteikumi par to, ka valsts nevar „ar katru cilvēku iet un auklēties”, atbilst viņa pārstāvētās partijas un priekšvēlēšanu apvienības priekšvēlēšanu programmām. Tiesa, vispār viņš gan esot vienkārši pārprasts.
„Cilvēkam pašam ir jāizvērtē, vai viņš šeit grib dzīvot un strādāt, vai viņam ir citur labāk, valsts nevar aizturēt. Valsts nevar ar katru cilvēku iet un auklēties, mēs varam kaut kādu rāmi piedāvāt, bet nevaram pilnībā to risināt,” – šāds bija finanšu ministra precīzais izteikums Latvijas televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija!.
Nu Vilks oficiālā skaidrojumā apliecina, ka par „skarbajiem vārdiem” esot atvainojies, taču vienlaikus viņš vēloties uzsvērt, ka vispār jau gluži vienkārši esot pārprasts.
„Vēlos uzsvērt, ka šajā intervijā biju pārprasts un ka mani uzskati par to, ka makroekonomiskā situācija ir uzlabojusies un uzlabosies vēl pārliecinošāk arī turpmāk, kas radīs gan jaunas darbavietas, gan pakāpenisku algu pieaugumu, ir stingri un nemainīgi. Esmu savus izteikumus un kontekstu, kādā tie tika pausti, pārrunājis ar savas partijas biedriem,” skan ministra skaidrojums.
Tāpat savs skaidrojums Vilkam ir arī par savu iepriekšējo darbību SEB bankā, kuru par prettiesisku vienošanos kredītkaršu komisiju jomā nesen sodīja Konkurences padome. Tagadējā finanšu ministra skaidrojums ir – par to viņš neko neesot ne zinājis, ne nojautis: „Akciju sabiedrības SEB banka darbības kredītkaršu komisiju jomā neietilpa manos darba pienākumos minētajā kredītiestādē. Informācija par darbībām kredītkaršu komisiju jomā meklējama akciju sabiedrībā SEB banka...”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.