„Vienotības” Rīgas mēra kandidātu sarakstā Vinķelis, Dālderis, Spolītis, Grafs, Korna
PIETIEK22.08.2012.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad kandidēšanu uz Rīgas mēra amatu nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās atteicis pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, valdībā dominējošā partija Vienotība, pnonākusi grūtas izvēles priekšā - kas tad varētu būt partijas virzītais Rīgas mēra amata kandidāts. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, Vienotības spicē pašlaik tiek apspriesti vismaz pieci potenciālie Rīgas mēra amata kandidāti, kuri varētu konkurēt ar pašreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC). Tomēr konkrēts lēmums ne par Vienotības stratēģiju startam pašvaldību vēlēšanās, ne par Rīgas mēra kandidātu vēl nav pieņemts.
Pēc Pietiek noskaidrotā, pašlaik, pēc tam, kad Vilks gan partijas iekšienē, gan publiski pateicis skaidru „nē” kandidēšanai Rīgas mēra amatam, Vienotības spicē kā potenciālie Rīgas mēra amata kandidāti apspriesti pieci kandidāti. Starp tiem ir politikas eksperts Pēteris Viņķelis, bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, Meierovica biedrības valdes priekšsēdis, Privatizācijas aģentūras darbinieks Andris Grafs un juriste Karīna Korna, kas Vienotībai piebiedrojusies kā eksministra Aigara Štokenberga veidotās Sabiedrība citai politikai pārstāve.
Tiesa izvēle par labu kādai konkrētai personai vēl nav izdarīta. Tas tā ir, jo noprotams, ka Vienotība aizvien gaida, kad eksprezidenta Valda Zatlera dibinātā Reformu partija (RP) izrādīs skaidru un konkrētu interesi par RP un Vienotības kopīgu startu Rīgas un vairāku citu lielo pašvaldību, to vidū Ventspils pašvaldības vēlēšanās. Netiek izslēgts, ka gadījumā, ja RP un Vienotība tomēr vienosies par kopīgu startu Rīgas un citu lielo pašvaldību vēlēšanās, Rīgas pašvaldības vēlēšanās kā mēra kandidāts startēs RP pārstāvis.
Partijas Vienotība grūtības izlemt, kas tad būs partijas kandidāts Rīgas mēra amatam, trešdien sarunā ar tā sauktajiem „vecajiem oligarhiem” pastarpināti (caur Rīgas brīvostas uzņēmumu SIA Rīgas tirdzniecības osta) piederošā laikraksta Diena vadītāju Gunti Bojāru apliecināja arī Vienotības līdere, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Viņa gan visai nekonkrēti izteicās par Vienotības startu pašvaldību vēlēšanās, gan ļāva nojaust, ka partijā tiek diskutēts par Rīgas mēra amata kandidātu, taču konkrēts lēmums aizvien nav pieņemts.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
