Iesaki rakstu: 
Latvijas provincē uz lievenīša sēž tēvs pensionārs un viņa dēls. Tēvs saka dēlam: “Beidzot esmu sasniedzis finansiālu stabilitāti.” Dēls jautā: “Tēvs, nesaprotu, kā esi nonācis pie tāda absurda secinājuma?” “Viss ir ļoti vienkārši,” atbild tēvs. „Man naudas nebija, nav, un izskatās arī, ka nekad nebūs.”
Aptuveni tā var raksturot Vienotības valdīšanu. Un nosaukšu piemērus. Jūs taču atceraties “strukturālās reformas” un tam sekojošo “veiksmes stāstu”? Nevienā!!!!, uzsveru nevienā!!!!! citā valstī nebija “strukturālo reformu” un “veiksmes stāstu”. Izņemot Latviju. Un kaut kā sanāca, ka tieši Latvijā, ne citās valstīs, rezultāts - vājprātīgs no valsts izdzīto cilvēku skaits.
Tagad bija “kapitālais remonts”, “moneyval” un “kredītreitings”. Jūs piefiksējāt, ka nevienā!!!!, uzsveru nevienā!!! citā valstī nebija “kapitālā remonta”. Jūs tādu zvēru kā “moneyval” vispār pirmo reizi uzzinājāt no Vienotības. Neviena cita valsts un nekad nav dikti uztraukusies par šiem “moneyval”. Un es paskaidrošu, kāpēc.
Bet vispirms par rezultātu - “kapitālā remonta” sekas ir kontu atvēršana Igaunijā vai jebkur citur, kur, paldies Dievam, nevienam nav ienācis prātā veikt “kapitālos remontus” un “strukturālās reformas”. Un man ir pārliecība, ka šie visi zvēri ir Vienotības izdomājums, lai imitētu darbību, kas jau startā ir zināmi, kā beigsies, lai Kariņš varētu karināt ordeņus, kā izčakarēts Latvijā ir viss bizness.
Un tagad par kredītreitingu. Esot drausmīgs sasniegums. Milzīgs. Wow. Nu tik būs. Bet. Praktiski kredītreitings ir tikai iespēja aizņemties līdzekļus budžeta deficīta finansēšanai par zemāku cenu. Pārējais ir teorētiska spriedelēšana jeb, pardon my french, d...šana. Tas ir tikai, ka vienas aģentūras ieskatos mūsu ekonomika atbilst zināmam standartam. Un es gribētu teikt - atbilda.
Šis vērtējums atspoguļo to, kas mūsu ekonomikā NOTIKA (tranzīts vēl bija, kokus cirta un eksportēja, fondus apguva, bija finanšu sektors, kura vairs nav).
Premjers Kariņš teica, ka šis kredītreitings ir kā atzinība realizētajai politikai. Un tie ir meli.
Man ir jautājums - par kādu cenu šis reitings ir nācis?
Mēs esam nokāvuši starptautisko finanšu pakalpojumus sniedzošo industriju, kas vienkārši ir pārvākusies citur (Vienotības deputāts Latkovskis paziņoja, ka tas tiek darīts pec stratēģiskā partnera pieprasījuma. Tā arī pateica - mūsu stratēģiskais partneris “nesaprata”). Ja ir tādi draugi, tad ienaidniekus nemaz nevajag, man šķiet. Cilvēki kontus atvērt nevar, pat lieliem uzņēmumiem ir problēmas.
Mēs esam nokāvuši tranzītu (Vienotības realizētā retorika attiecībā pret kaimiņvalsti, kura šo tranzītu arī nodrošina. Piemērs, dziedātājs Ļepss (un mani viņš neinteresē) nedrīkst dziedāt Latvijā, bet Igaunijā un Vācijā drīkst. Piekritīsiet, pardon my french, tukša d...šana par ES valstu apdraudējumu.
Tātad par kādu cenu šis reitings ir nācis, un ko premjers Kariņš ar to darīs? Kā izmantos?
Salīdzināšanai. Lietuvas un Igaunijas ekonomikas aug un aug arvien straujāk. Igauņiem kredītreitings ir augstāks, bet leišiem tāds pats. Viņu ekonomika aug, mūsējā stagnē. Un atbilde ir vienkārša, valsts izaugsmi nenosaka, cik Tu aizņemsies, bet kāda Tev būs nodokļu politika, kāda būs birokrātija, cik ļoti maz vai daudz Tevi čakarēs bankas, tiesu sistēma un tā tālāk.
Varbūt kā valsts nepriecājamies, ka varēsim finansēt deficītu, bet izdomājam, kā nopelnīt? Varbūt neveicam pašizdomātas “strukturālas reformas” un “kapitālos remontus”, bet aizsargājam savējos? “Slabo”?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.