Iesaki rakstu: 
Ja ne notikušā videoieraksts, autovadītājs Grigorijs Golcs būtu kļuvis par upuri melīga policista patvaļai un būtu saņēmis administratīvo sodu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām.
Ja ticēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa jaunākā inspektora Anda Kasilova pagājušā gada 8. decembrī sastādītajam administratīvā pārkāpuma protokolam, 1964. gadā dzimušais autovadītājs Grigorijs Golcs šajā datumā tīši un ļaunprātīgi nepakļāvās viņa likumīgajām prasībām.
Ja ticēt oficiālajam dokumentam, tad G. Golcs pēc negadījuma izraisīšanas ir veicis „mēģinājumu aizbraukt no negadījuma vietas” Rīgā, Antenas ielā 2, netālu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ēku kompleksa. Viņš arī „ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām noslāpēt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas”, līdz policijas darbinieks „atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu”.
Visus šos pārkāpumus Valsts policijas darbinieks bija saskatījis un aprakstījis oficiālā dokumentā, kas pēc tā izskatīšanas tiesā autovadītājam par „ļaunprātīgu nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai” atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam būtu nodrošinājis naudas sodu līdz 280 eiro vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.
Tiesu prakse rāda, ka, neesot citiem pierādījumiem, tiesa daudz biežāk notic policijas darbinieka interpretācijai par notikušo. Līdz ar to G. Golcam ar savu versiju nebūtu bijis īpašu izredžu. Viņš bija skaidrojis, ka nekādu pārkāpumu nav izdarījis – pēc negadījuma izkāpis no savas automašīnas, to noslāpējot, tad gaidījis ceļu policiju, atspiedies pret savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm, no auto paņēmis tikai virsjaku, bet pats braucamais no vietas nav kustināts, un aizdedze nav ieslēgta.
Šajā gadījumā autovadītājam paveicās – negadījums, G. Golcam pēc tehniskās apskates atpakaļgaitā iebraucot aizmugurē stāvošajā automašīnā, bija noticis tieši blakus CSDD kompleksam. Līdz ar to notikušo bija fiksējušas CSDD novērošanas kameras, un to ierakstus uz tiesas sēdi bija izprasījis G. Golca aizstāvis, zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis.
Ieraksti tiesai tad arī uzskatāmi parādīja – policijas darbinieks protokolā ir fiksējis nepatiesu notikušā aprakstu. „Ar lietā iegūto pierādījumu – 2016. gada 8. decembra videoierakstu no CSDD tehniskās apskates stacijas nav konstatējams ziņojumā un protokolā norādītais pārkāpums,” – tik korekti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 17. februāra spriedumā aprakstīti policijas darbinieka meli, kas autovadītājam varēja maksāt naudas sodu vai pat ikdienā par „sutkām” saukto administratīvo arestu.
Kā aprakstīts tiesas spriedumā, vienā ierakstā ir redzams satiksmes negadījuma brīdis un tas, ka G. Golca auto pāris metrus pabrauc uz priekšu un ilgstoši stāv, kā arī, ka vadītājs atrodas pie savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm. Savukārt otrajā ierakstā ir redzams, ka pēc negadījuma automašīna tiek novietota paralēli apmalei, autovadītājs noslāpē dzinēju un ilgstoši uzturas sava auto aizmugurē, līdz atbrauc policijas darbinieki un uzrunā vadītāju.
„No videoierakstiem redzams, ka vīrietis, atbraucot policijas darbiniekiem, nav atradies automašīnā, bet pie tās, aizmugurē. Ziņojumā minētās darbības - "mēģinājums aizbraukt no negadījuma vietas”, policijas darbinieks "atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu” videoieraksts neuzrāda, lai gan tas veikts par pietiekami lielu laika periodu un tajā redzams pietiekami liels notikumu klāsts,” konstatējusi tiesa. Zīmīgi, ka uz tiesas sēdi, kurā G. Golca pārkāpums netika saskatīts, policijas pārstāvis nebija ieradies.
„"Uzskatu, ka šī lieta ir nopietns signāls Valsts policijai un konkrētais gadījums norāda uz nepieciešamību pievērsties jaunas kadru atlases politikas izstrādei, jo policistam ir jābūt izglītotai personai ar augstiem morāles principiem, kurai ir jābūt par piemēru citiem un jāprot pareizi piemērot tiesību normas,” notikušo komentē G. Golca aizstāvis D. Elnionis.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.