VID pasūtījuma lietu „astoņkājis” sāk spēlēt „futbolu”: Prusaks spiests konstatēt, ka viņš tomēr nevarēs izskatīt lietu par Jaunzemes veiktu neslavas celšanu
PIETIEK14.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasūtījuma lietu skandālu reizē ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un savu bijušo sievu, nu jau darbu VID zaudējušo Kristīni Prusaku-Brinkmani bieži pieminētais VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors, par Jura Juraša „brigādes” pārstāvi saukātais Aigars Prusaks tomēr ir bijis spiests konstatēt, ka viņš nevarēs izskatīt lietu par I. Jaunzemes veiktu neslavas celšanu un „aizfutbolējis” iesniegumu tālāk.
Pietiek.com jau iepriekš norādīja – to, kā tieši notiek pasūtījuma lietu piesegšana un noziedzīgu nodarījumu „noslāpēšana”, uzskatāmi rāda tas, kas noticis ar Valsts policijai adresēto Lato Lapsas iesniegumu ar aicinājumu sākt pret VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi kriminālprocesu par neslavas celšanu.
Šo iesniegumu odiozā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona Ina Frīde bija nosūtījusi… I. Jaunzemes padotajam, VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram A. Prusakam. Pietiek.com iepriekš bez plašākiem komentāriem publicēja gan Lato Lapsas iesniegumu, gan I. Frīdes lēmumu, bet šodien – A. Prusaka parakstītais dokuments:
13.03.2023. Nr. VID.4.1/16.3/248
Ģenerālprokuroram J.Stukānam
Par iesniegumu nosūtīšanu institucionālās piekritības noteikšanai
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Iekšējās drošības pārvaldē 2023.gada 8.martā saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas un kriminālizlūkošanas nodaļas priekšnieces I.Frīdes 2023.gada 7.marta vēstule Nr.20/10/3/2-RRPnos/50219 par Lato Lapsas iesnieguma pārsūtīšanu izskatīšanai, proti, pārsūtīts Lato Lapsas ar drošu elektronisko parakstu parakstīts 2023.gada 3.marta iesniegums, kas satur ziņas par Krimināllikuma 157.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu (neslavas celšanu), kas izpaudās I.Jaunzemes rīcībā, pildot VID ģenerāldirektores pienākumus, pārstāvot VID 2023.gada 1.marta TV3 raidījumā “900 sekundes”, kurā Lato Lapsa lūdz Valsts policiju sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu un noteikt viņam cietušā statusu šī kriminālprocesa ietvaros.
Atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta nosacījumiem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina VID ģenerāldirektoru amatā, bet VID ģenerāldirektora kā valsts amatpersonas tiesības, pienākumus un atbildību amata aprakstā nosaka finanšu ministrs.
Savukārt 2022.gada 27.septembra Valsts ieņēmumu dienesta reglamenta Nr.10 (izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktu) 5.punkta 5.1.2.apakšpunktā ir noteikts, ka VID Iekšējās drošības pārvalde ir tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā.
Tādējādi VID Iekšējās drošības pārvaldei kā struktūrvienībai, kas atrodas tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā, nav tiesiska pamata vērtēt VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes rīcību.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387.panta vienpadsmito daļu nosūtu Jums institucionālās piekritības noteikšanai L.Lapsas 2023.gada 3.marta iesniegumu, kas satur ziņas par Krimināllikuma 157.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu (neslavas celšanu), kas izpaudās I.Jaunzemes rīcībā, pildot VID ģenerāldirektores pienākumus, pārstāvot VID 2023.gada 1.marta TV3 raidījumā “900 sekundes”.
Pielikumā:
- (tikai pirmajam adresātam) Lato Lapsas 2023.gada 3.marta iesniegums (1 datne);
- (tikai pirmajam adresātam) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas un kriminālizlūkošanas nodaļas priekšnieces I.Frīdes 2023.gada 7.marta vēstule Nr.20/10/3/2-RRPnos/50219 par Lato Lapsas iesnieguma pārsūtīšanu izskatīšanai (1 datne)
Iekšējās drošības pārvaldes direktors A.Prusaks”
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
