VID oficiālā atbilde Zaķa lietā: likums nosaka - nodokļos līdz 9999 latiem valsti varat krāpt droši
PIETIEK06.08.2012.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Pietiek ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta oficiālo skaidrojumu par to, kāpēc pret Saeimas deputātu Dzintaru Zaķi nav un netiks sākts kriminālprocess saistībā ar viņa automašīnas iegādes darījumu. Publicējam pilnībā šo dokumentu, kura kopsavilkums ir – saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu līdz 9999 latiem valsti nodokļu jomā varat krāpt droši.
„Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis Jūsu iesniegumu, kurā lūdzat informēt, vai ir uzsākts kriminālprocess par 11. Saeimas deputāta Dzintara Zaķa un SIA Datoru centrs automašīnas iegādes darījumu, ja nē, tad kādu iemeslu dēļ, un atbilstoši kompetencei informē.
Jūs savā 2012.gada 5.jūnija iesniegumā norādījāt, ka Dz.Zaķis personiski iesaistījies automašīnas Volvo XC60 iegādē no SIA Mūsa Motors Rīga, ko oficiāli iegādājusies viņa īpašumā esošā SIA Datoru centrs minētās personas personiskajām vajadzībām. Šo darbību rezultātā Latvijas valstij nodarīti zaudējumi vismaz EUR 8824 apmērā.
Norādām, ka saskaņā ar Krimināllikuma 218.pantu kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir paredzēta gadījumā, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti gada laikā, vai, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, vai, ja to izdarījusi organizēta grupa.
Atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20.pantam atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 31.novembra noteikumu Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi" 2.punktu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2012.gadā ir 200 latu.
Tādējādi kriminālatbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par Ls 10 000.
Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu dienestā kriminālprocess par minēto darījumu nav ierosināts.
Ar cieņu, A.Undzēns, ģenerāldirektora vietnieks nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktors.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
