VID Jaunzeme sasparojusies un grib aizbāzt muti žurnālistiem: vai Ašeradens viņai jau atdevis ilgi gaidīto amatu?
Daina Ločmele*11.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanas no amata par iespējamiem pārkāpumiem ir pagājis krietns laiciņš. Visus šos mēnešus Jaunzemes kundze bija izvairīga komunikācijā. Nedroša par savu nākotni, lai aktīvi un publiski komentētu situāciju, to skaidrotu nodokļu maksātājiem un uzņemtos atbildību par kritušo aizdomu ēnu uz viņas reputāciju. Klusītēm, pacietīgi un gudri ir sagaidīts brīdis, kad nevēlamais finanšu ministrs ir nozudis un pēc vēlēšanām apsolītais jaunais ministrs atrotītām piedurknēm ir ķēries pie darba.
Tā nu izskatās, ka jaunā finanšu ministra Arvila Ašeradena apsolītais amats Jaunzemes kundzei ir ļoti tīkams, dod stabilu pamatu zem kājām un drošības izjūtu, jau atkal esot varas pozīcijās. Nekā citādi nav iespējams izskaidrot to, ka pēc tik ilgas un aktīvas klusēšanas Jaunzemes kundze ir metusies aktīvā cīņā ar vārda, preses un viedokļa brīvību. Portāla nra.lv, digitālā laikraksta “Neatkarīgā” redakcija un 05.01.2023. raksta autors ir saņēmuši rakstisku pirksta pakratīšanu no raksta galvenās varones puses.
“Neatkarīgā” vienmēr ir aizstāvējusi vārda un preses brīvību, jo īpaši ļaujot saviem žurnālistiem droši un aizsargāti paust savas domas un saņemto informāciju no informāciju avotiem, jo šīs tiesības ir nostiprinātas gan Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, gan Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā, gan likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 1. pantā. Neskatoties uz to, sabiedrībā, jo īpaši valsts ierēdniecībā un privāto uzņēmēju vidū, joprojām ir novērojama vēlme izdarīt spiedienu uz presi un žurnālistiem, lai tiktu pausts tikai attiecīgi vēlamais viedoklis, nevis objektīvi patiesais viedoklis, pat ja tas nav ērts vai izdevīgs.
“Neatkarīgā” tādēļ vēlas publicēt no Jaunzemes kundzes saņemto vēstuli, kas noformēta kā oficiāls pieprasījums, uz kuru šajā publikācijā “Neatkarīgā” un portāls nra.lv sniedz šādu oficiālu atbildi: “Analizējot rakstu un Jūsu pieprasījumu, esam secinājuši, ka nav pamata veikt Jūsu pieprasītās darbības, jo raksta autors Uģis Spandegs ir apliecinājis sava viedokļa pamatotību un izklāstītās informācijas un domu patiesumu kopsakarā ar saņemto informāciju no žurnālista informācijas avotiem.”
„Ievas Jaunzemes iesniegums
2023. gada 5. janvārī vietnē https://neatkariga.nra.lv tika publicēts raksts “Briest Ašeradena lēmums Jaunzemes lietā: atstādinātās VID ģenerāldirektores liktenis izšķirsies līdz 15. janvārim” (https://neatkariga.nra.lv/izpete/401809-briest-aseradena-lemums-jaunzemes-lieta-atstadinatas-vid-generaldirektores-liktenis-izskirsies-lidz-15-janvarim).
Minētais raksts, manā ieskatā, satur šādas nepatiesas ziņas.
1. [“] faktiski nu jau bijušo VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi[“] - ziņa ir nepatiesa, tādēļ atsaucama, jo lasītājs tiek maldināts, ka I. Jaunzeme ir atbrīvota no ieņemamā amata.
2. [“] Ja ģenerāldirektore atgriežas, tad viņas atstādināšanas laikā pieņemti jebkādi “pretjaunzemiski” lēmumi var maksāt aizrotēšanu uz vistumšakājiem VID kaktiem [“] - ziņa ir nepatiesa, tādēļ atsaucama, jo lasītājs tiek maldināts par pārcelšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā.
3. [“] I. Jaunzemes nonākšana amatā lielā mērā bija saistīta ar toreizējā “Jaunās Vienotības” koalīcijas “lielā brāļa” - apvienības “Attīstībai/Par” (vai, vēl precīzāk, ar mazliet “mazākā brāļa” Edgara Jaunupa) interešu respektēšanu[“] - ziņa ir nepatiesa, tādēļ atsaucama, jo lasītājs tiek maldināts par faktiskajiem apstākļiem, kādos I. Jaunzeme kļuva par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori, proti, uzvarēja atklātā konkursā, kuru organizēja Valsts kanceleja. I. Jaunzemi iecelšanai amatā, balstoties uz konkursa rezultātiem, virzīja finanšu ministrs J. Reirs.
4. [“] J. Reira uzsāktā VID tīrīšana no iepriekš pieminēto “brāļu” ietekmes [“].
5. [“] J. Reira gandrīz divus gadus ilgo vēlmi atbrīvoties no I. Jaunzemes [“].
6. [“] Ja I. Jaunzeme paliks, nebūs nekādu šaubu, ka “Jaunā Vienotība” joprojām ir visciešākajā veidā saistīta ar it kā no politiskās skatuves nogājušo “atparistu” kompāniju[“].
7. “Savukārt, ja I. Jaunzemes karjera vadošos valsts amatos būs beigusies pilnīgi un galīgi, varēs nojaust, ka “Jaunā Vienotība” jūtas gana stipra, lai izravētu iepriekš kupli sazēlušo, visticamāk, tieši “Jaunupa un Co” rūpīgi laistīto ietekmes dārziņu VID iekšienē. Šāds scenārijs varētu nest līdzi vienu otru visai skarbu atklājumu - nemaz jau nerunājot par publiski izskanējušo it kā tiešo “atparistu” saistību ar jau zināmām lietām, piemēram, procesu fabricēšanu, gaismā var nākt vēl visādas šmuces - gan par VID “nepamanītām” skaidras naudas atmazgāšanas shēmām, gan līdz šim teiksmu līmenī pieminētiem “Jaunupa sarakstiņiem” uz VID ģenerāldirektores galda un vēl, un vēl. Garlaicīgi noteikti nebūs.”
Attiecībā uz iepriekš uzskaitītajām ziņām lūdzu rakstiski sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
1. Kādā veidā un/vai no kādas personas autors Uģis Spandegs ir ieguvis rakstā minētās un šajā iesniegumā citētās ziņas;
2. Ja autora Uģa Spandega rīcībā ir dokumenti vai citi pierādījumi, kas apliecina minēto ziņu esamību un atbilstību patiesībai, tad lūdzu nosūtīt man uz epastu šādu dokumentu vai pierādījumu apliecinātas kopijas;
3. Ja minētās ziņas (apgalvojumi) ir autora Uģa Spandega izdomājumi/pieņēmumi/interpretācija bez faktiska pamatojuma, tad nekavējoties veikt šo ziņu atsaukumu likumā noteiktā kārtībā.
Ar cieņu
Ieva Jaunzeme
Rīgā, 2023. gada 5. janvārī.”
Cita starpā “Neatkarīgā” vērš arī valsts juridisko profesiju pārstāvju, jo īpaši zvērinātu advokātu un advokātu biroju uzmanību uz tendenci, ka klientiem konfidenciāli izsniegtie juridiskie atzinumi un ziņojumi, kuru lietošana kopš sagatavošanas brīža ar īpašu juridisko atrunu tiek ierobežota, tomēr visai regulāri tiek izmantoti savstarpēju attiecību kārtošanā un uzņēmēju interešu lobēšanā vai pat mediju šantāžā.
Šāda prakse nav retums, kas “Neatkarīgās” ieskatā pilnībā degradē juridisko profesionāļu darbu un zvērinātu advokātu profesijas reputācijai rada kaitējumu. Šādi privātā kārtā izsniegti konfidenciāli atzinumi bieži tiek izmantoti nevis tiem mērķiem, kurus klients norādījis kā pamatojumu, vēršoties pēc šī atzinuma, bet gan lai panāktu uzņēmējiem vēlamo rezultātu un/vai informācijas publiskošanu/nepubliskošanu/atsaukšanu.
Piemēram, 2022. gada nogalē “Neatkarīgās” redakcijā nonāca cienījama un valstī arī publiskajos iepirkumos atzīta zvērināta advokātu biroja SIA KPMG LAW juridiskais ziņojums par publiskajā telpā izplatītu maldinošu informāciju. Ziņojumā apgalvojuma formā ir norādīts, ka “Neatkarīgās” veiktās publikācijas satur maldinošu informāciju, kas neatbilst patiesībai, jo par šādu maldinošas informācijas publiskošanu nav attiecīga tiesas sprieduma. Tas nozīmē, ka šādam juridiskajam ziņojumam un apgalvojumiem nav juridiskā spēka, tik vien kā vērtība papīra un advokātu biroja rēķina apmērā.
* SIA „Mediju Nams” ģenerāldirektore
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
