Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai retais atminas, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2021. gada 21. decembrī, Jēkabpilī, it kā izkrītot no piektā stāva dzīvokļa balkona, gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Kalnbērziņa.

Kriminālprocess saistībā ar VID inspektores nāves apstākļiem tika izbeigts jau pēc deviņiem mēnešiem. Lieta slēgta tik lielā steigā, ka izmeklētājam, Valsts policijas inspektoram nav bijis laika pārlasīt paša sastādīto dokumentu “Paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu”. Visticamāk, policists kļūdījies ar gada skaitli, un šīs kļūdas dēļ no dokumenta izriet, ka tas sastādīts “savlaicīgi”, jau trīs mēnešus pirms VID inspektores nāves.

Ātri savu darbu paveikusi arī Valsts darba inspekcija. Četrus mēnešus pēc traģēdijas Valsts darba inspekcija konstatējusi - VID darbiniece atrasta mirusi 20 minūtes pēc darba laika pulksten 17.00, tātad pret VID nekādu pretenziju; “lieta par nelaimes gadījumu darbā” izbeigta. Tas jau nekas, ka S. Kalnbērziņas līķi tumsā daudzdzīvokļu mājas pagalmā atrada plkst. 17.20. To atrada ne jau garāmgājēji, bet suns, un par atradumu policijai paziņoja suņa saimnieks. Tādējādi ar lielu ticamību iespējams pieļaut, ka traģiskā bojāeja notikusi nevis plkst. 17.20, bet gan krietnu laiku pirms tam, tātad tieši darba laikā. Šis būtiskais apstāklis lielajā lietas izbeigšanas steigā nav ticis ņemts vērā.

Tā arī nav noskaidrots, tieši kādos apstākļos S. Kalnbērziņa izkrita no balkona - pati izdarīja pašnāvību vai tomēr kāds “palīdzēja” viņai pārvelties pāri balkona margām. Ja tā bija pašnāvība, tad kas sievieti bija novedis līdz šādai rīcībai - nepanesamie psiholoģiskie apstākļi darbā, pārslodze, izdegšana, mobings, bosings vai arī attiecības ģimenē.

Neesot noziedzīgs nodarījums

S. Kalnbērziņas līķis vēl ilgi būtu gulējis pagalmā pie piecstāvu daudzdzīvokļu mājas, ja vien 2021. gada 21. decembra pievakarē kāda pastaigā izvesta suņa īpašnieks nebūtu saņēmis signālu no sava četrkājainā drauga pievērst uzmanību tumsā, drēgnā vējā uz zemes kaut kam gulošam.

Valsts policija pēc pusgada, 2022. gada 26. aprīlī, kvalificējusi noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 124. panta pirmās daļas “Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, ja šī persona nav atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā”.

Kā norādīts Valsts policijas sastādītajā lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, kurš pieņemts 2022. gada 27. septembrī, procesa virzītājs, policijas inspektors, balstoties uz ekspertīzes slēdzienu, secinājis, ka ar dzīvību nesavietojamie miesas bojājumi radušies, krītot no liela augstuma un atsitoties pret cietu virsmu. Nopratinot sešus lieciniekus, noskaidrojies, ka S. Kalnbērziņas psiholoģiskā ietekmēšana neesot notikusi: “Sandras Kalnbērziņas personiskās cieņas pazemošana kas varēja izpausties tādos izturēšanās veidos kas ilgstoši apvainošana vai pazemošana un kas saistās ar sistemātisku ņirgāšanos par personu, liecinieku liecībās netika konstatēta (citēts, precīzi saglabājot pamanāmās gramatikas kļūdas - R.R.).”

Izmeklētājs pārbaudījis arī S. Kalnbērziņas e-pastus un mobilā telefona ierakstus, kā arī no VID Iekšējās drošības pārvaldes noskaidrojis, ka “attiecībā pret viņu S. Kalnbērziņu nav veikti operatīvās darbības pasākumi. 2020. gadā Sandrai Kalnbērziņai tika veikta korupcijas risku izvērtēšana pirms VID apbalvojuma pasniegšanas, rezultātā riska informācija netika konstatēta. Pamatojoties uz VID vadības lēmumu 2020 gada 27 oktobrī Sandra Kalnbērziņa tika apbalvota art VID Pateicības rakstu par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu VID”.

Apkopojot šos un citus kriminālprocesā iegūtos faktus, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors majors Ainārs Lavrinovičs secinājis, ka “Sandras Kalnbērziņas miesas bojājumi varēja rasties krītot no augstuma un atsitoties pret cietiem, truliem priekšmetiem vai virsmu un ir tieši saistīti ar nāves iestāšanos. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā netika konstatēti fakti, ka tāda vei cita persona būtu vainojama Sandras Kalnbērziņas novešanā līdz pašnāvībai. No augstāk minētā izriet, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums un kriminālprocess ir izbeidzams”.

Dīvainā kļūda datumā

Tajā pašā dienā policijas majors sagatavojis vēl vienu dokumentu ar nosaukumu “Paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu”. Šis dokuments izsūtīts kriminālprocesā iesaistītajām pusēm. No dokumenta izriet, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts nevis 2022. gada 27. septembrī, bet gadu agrāk - 2021. gada 27. septembrī - trīs mēnešus pirms S. Kalnbērziņas nāves: “Paziņojam, ka 2021. gada 27. septembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318. panta, 377. panta 1. punkta, 392. panta 1. daļas, 392. prim panta pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr. 11210060921, kas uzsākts 2021. gada 21. decembrī par to, ka 2021. gada 21. decembrī plkst. 17.20 Jēkabpils novadā, Jēkabpilī, Viestura ielā .... daudzdzīvokļu ēkas iekšpagalmā atrasts Sandras Kalnbērziņas līķis, izbeigšanu.”

Ar lielu ticamības pakāpi var pieļaut, ka misēklis ar datumu ir cilvēciska kļūda. Tomēr kļūda ieviesusies ļoti redzamā vietā. Tas nozīmē, ka dokumentu gatavošanā par krimināllietas izbeigšanu valdījusi liela steiga. Tātad bijusi liela vajadzība šo lietu pēc iespējas ātrāk izbeigt, lai iestātos miers un klusums.

Šai detaļai varētu arī nepievērst īpašu uzmanību. Tomēr vēl viena valsts iestāde rīkojusies līdzīgi. Acīmredzot, lielajā steigā sastādot vajadzīgo dokumentu, nav notikusi iedziļināšanās patiesajos lietas apstākļos.

20 minūtes pēc darba laika

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka nelaimes gadījumos Valsts darba inspekcijai (VDI) jāveic pārbaude, lai noskaidrotu, vai darbinieka bojāeja nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu un, ja ir, tad kādu iemeslu dēļ noticis negadījums.

No VDI dokumenta “Lēmums par lietas izbeigšanu par nelaimes gadījumu darbā” izriet, ka deviņas dienas pēc traģiskā notikuma VDI “saņemta informācija par 2021. gada 21. decembrī Valsts ieņēmumu dienestā notikušu nelaimes gadījumu darbā, kurā bojā gāja iestādes nodarbinātā Sandra Kalnbērziņa”. VDI uzsākusi izmeklēšanu. Tās gaita un rezultāti izklāstīti piecās rindkopās. Proti, VDI par notikušo pieprasījusi informāciju VID. Saņēmusi informāciju, ka S. Kalnbērziņas darba laiks 2021. gada 21. decembrī bijis no plkst. 8.15 rītā līdz 17.00 pēcpusdienā.

Apkopojot saņemto informāciju, VDI secinājusi: tā kā “daudzīvokļu ēkas iekšpagalmā atrasts Sandras Kalnbērziņas līķis, proti, pulksten 17.20 ..”, tātad pēc darba laika, lieta tiek izbeigta. Lēmuma pamatojums par lietas izbeigšanu lakoniski ietverts dokumenta pēdējā rindkopā: “Ņemot vērā faktu, ka nelaimes gadījums ir noticis cietušās personas dzīves vietā, pēc darbiniecei noteiktā laika - pēc plkst. 17.00, nav saskatāmas pazīmes atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009 noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 6. punktā norādītajam, kuros gadījumos nelaimes gadījums tiek izmeklēts. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63. panta otro daļu pēc iepriekšminēto faktu konstatēšanas un lietas apstākļu izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu jautājumā par notikušo nelaimes gadījumu ar Sandru Kalnbērziņu.”

Redzams, ka arī VDI ļoti steigusies slēgt lietu. Pretējā gadījumā tā būtu pievērsusi uzmanību apstāklim, ka plkst. 17.20 līķis tika atrasts, nevis notika negadījums. Tas nozīmē, ka ar vislielāko ticamības pakāpi pats traģiskais negadījums notika nevis plkst. 17.20, bet gan krietni agrāk - tātad darba laikā. Būtiski, ka 2021. gada 21. decembrī valstī saistībā ar pandēmiju bija ieviesti ierobežojumi un S. Kalnbērziņa, līdzīgi kā pārējie viņas kolēģi, strādāja attālināti no savām mājām. S. Kalnbērziņas dzīvoklis bija viņas darba vieta.

Rīt turpinājumā par to, ko par notikušo domā S. Kalnbērziņas kolēģi un tuvinieki. Vai patiešām S. Kalnbērziņa izdarīja pašnāvību? Ja tā, tad kādi apstākļi piespieda viņu šādi rīkoties? Bija vai nebija VID inspektore saņēmusi draudus? Ar ko VID nodarbojās S. Kalnbērziņa, kādas lietas vētīja?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...