Iesaki rakstu: 
Tagadējam Jaunā Rīgas teātra galvenajam režisoram Alvim Hermanim laikā, kad viņš bija valsts amatpersona, bija jādeklarē viņa veiktais dzīvokļa privatizācijas darījums, - šādu nepārprotamu skaidrojumu Pietiek trešdien sniedza Valsts ieņēmumu dienests.
Kā jau ziņots, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība), kas pati savulaik privatizējusi plašu dzīvokli Z. A. Meierovica bulvārī, nedēļas sākumā nāca klajā ar paziņojumu, kura būtība bija – privatizācija neesot nekāds iegādes darījums, tāpēc arī neesot korekti apgalvot, ka viņa savu 145 kvadrātmetru dzīvokli iegādājusies par 8129 latiem, kā tas norādīts Zemesgrāmatās.
Saskaņā ar Ēlertes skaidrojumu dzīvokli viņa nevis „iegādājusies”, bet gan „privatizējusi, izmantojot sertifikātus, tāpat kā to 90. gados darīja liela daļa Latvijas iedzīvotāju”. Savukārt Hermanis, par kura dzīvokļu darījumiem rakstīts jau vairākkārt, Vīlandes ielas 5. nama dzīvokļa privatizācijas darījumu nav uzrādījis savā deklarācijā, lai gan tā summa pieckārt pārsniegusi minimālo valsts noteikto deklarēšanas robežu.
VID trešdien sniegtais skaidrojums savukārt ir šāds: „Saskaņā ar Civillikuma 1403.pantā noteikto tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Tiesiskas attiecības tiek nodibinātas, pamatojoties uz to dalībnieku gribas izpaudumu, un jebkurš darījums rada izmaiņas tā dalībnieku tiesībās vai pienākumos.
Pamatojoties uz likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24.panta pirmās daļas 9.punktā un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti 3.8. un 4.5.apakšpunktā noteikto, deklarācijā amatpersona norāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra darījuma veidu un apmēru naudas izteiksmē attiecīgajā valūtā, nepublicējamās daļā norāda arī darījuma pušu identifikācijas datus.
Ievērojot minēto, ja valsts amatpersona pārskata periodā, par kuru jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, ir veikusi darījumu saistībā ar privatizāciju, kura summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, šis darījums ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas publicējamās daļas 8.sadaļā un nepublicējamās daļas 5.sadaļā.”
Tomēr par šo „aizmāršību” Hermanis nekādu sodu nesaņems, jo privatizācija notikusi jau 2004. gadā un ir iestājies noilgums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
