Iesaki rakstu: 
Pavisam drīz jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā vienotība) paziņos savu (?) lēmumu attiecībā uz atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes tālāko likteni.
Likmju licēji par ticamāko variantu uzskata, ka A.Ašeradens atjaunos I.Jaunzemi amatā. Sabiedrībai tas tiks pasniegts kā rezultāts ilgstošai un visaptverošai pārbaudei, kuras rezultātā daudzskaitlīgi, kaut nezināmi vērtētāji būs snieguši savu vērtējumu, ka šī ierēdne var turpināt darbu.
Kaut arī sena gudrība māca, ka ekskrements, arī ietīts konfekšu papīrā ir ekskrements, A.Ašeradena spējas pasniegt šādu dāvanu sabiedrībai netiek apšaubītas. Tādēļ interesantāk ir saprast, kas tad īsti notiks pēc I.Jaunzemes atgriešanās.
Pirmkārt, I.Jaunzemei būs jāsāk atstrādāt parādu par labvēlības izrādīšanu. Lielākais viņas kreditors tagad būs JV un ar to saistītie cilvēki. Turpat apkārt grozīsies vēlēšanās izkritušie I.Jaunzemes iepriekšējie saimnieki A/Par. Nacionālā apvienība kā vienmēr tradicionāli paņems savu daļu. Savukārt tikai no Apvienotā saraksta pašu izveicības būs atkarīgs, cik lielu I.Jaunzemes izpratni viņi palūgs par svarīgi kārtojamiem jautājumiem.
Otrkārt, I.Jaunzemei būs jāizvēlas jauns Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) priekšnieks. Iepriekšējā priekšnieka Kaspara Podiņa negaidītā atlūguma iesniegšana bija milzīgs pakalpojums gan pašai I.Jaunzemei, gan A.Ašeradenam. Vienlaikus skaidrs, ka NMPP notiks tīrīšana, kuras rezultātā K.Podiņa cilvēki tiks nostumti malā un amatos tiks ielikti I.Jaunzemei un viņas saimniekiem ērtāki cilvēki.
Par visticamāko kandidātu uz VID NMPP direktora vietu tiek piesaukts pašreizējais VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītājs Aigars Prusaks - bēdīgi slavenā Jura Juraša kolēģis no KNAB laikiem. Gadījumā, ja tas tiešām notiks, varēsim uzskatīt, ka ir piepildījies slapjākais no J.Juraša sapņiem - pārņemt kontroli pār Nodokļu un muitas policiju.
A.Prusaka cilvēki jau šobrīd aktīvi interesējas par lietām, kuras īsti neietilpst viņu darbības sfērā, bet kurās apgrozās lieli līdzekļi. Ņemot vērā šo darboņu vienkāršo domāšanu, varam viegli paredzēt gan atsevišķu ēnu biznesmeņu uzplaukumu, gan interesantus kriminālprocesus.
Protams, pastāv arī teorētiska iespēja, ka A.Ašeradens (precīzāk, viņa politiski saimnieciskās darbības partneri) vienosies aizsūtīt I.Jaunzemi tur, kur viņa spētu valstij nodarīt mazāk ļaunuma. Tomēr visdrīzāk A.Ašeradenam būs vieglāk paskaidrot sabiedrībai, kāpēc nevar tikt atlaista tik klaji nekompetenta ierēdne, kuras vadībā korupcija VID zeļ vēl leknāk nekā N.Jezdakovas un I.Pētersones laikos, nekā pazaudēt izcili nodrošinātas vecumdienas gan pašam, gan citiem labiem cilvēkiem.
Mēs savukārt turpināsim informēt Pietiek lasītājus par to, kā klājas VID astoņkājim un tā jaunajiem locekļiem - A.Ašeradenam un A.Prusakam. Par šo locekļu pagātni un daži jautājumi par tagadni - jau pavisam drīz.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
