Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus
LVSADA21.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) ārkārtas sēdi, lai pandēmijas apstākļos skaidri, mērķtiecīgi un saskaņoti koordinētu darba organizēšanu un drošības pasākumus veselības aprūpes nozarē.
Pirms nedēļas (12.03.2020.) Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 103 izsludināja valstī ārkārtēju situāciju, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2020.gada 11.marta paziņojumu par to, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus.
Ar pandēmijas ierobežošanu saistītie pasākumi ir radījuši papildus slodzi un veselības apdraudējumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Ņemot vērā darba roku trūkumu nozarē, ikviena darbinieka zaudējums būtiski apgrūtinās cīņu ar pandēmiju. Citu Eiropas valstu (piem., Itālijas un tagad arī Lietuvas) pieredze liecina, ka mediķu inficēšanās ar Covid-19 var ļoti būtiski apgrūtināt veselības aprūpes sistēmas darbu.
Tāpēc Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi konkrētus ietikumus par mediķu darba drošības pasākumiem pandēmijas apstākļos. Diemžēl Veselības ministrija joprojām nav pievērsusi tam vajadzīgo uzmanību un nav uzskatījusi par vajadzīgu kopā ar sociālajiem partneriem meklēt iespējami labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus Latvijas situācijā.
Turklāt LVSADA joprojām nav saņēmusi atbildi uz mēneša sākumā izteikto lūgumu Ministru prezidentam sniegt informāciju par to, ko valdība gada laikā ir paveikusi, lai uzlabotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku piekļuvi pie viņiem pašiem vajadzīgajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Skaisti vārdi par mediķu nozīmi pandēmijas apturēšanā nav lieki, taču nepasargās ne mediķus, nedz sabiedrību. Lai palīdzētu veselības nozares darbiniekiem izturēt, ir steidzami jāuzklausa viņu viedoklis un attiecīgi jārīkojas. Ir vajadzīgi darbi!
LVSADA aicina ikvienu ārkārtas situācijā saglabāt mieru, rīkoties tā, lai lieki neapdraudētu nedz sevi, nedz arī apkārtējos un izturēties ar sapratni pret pārslodzi, kādai ir pakļauti veselības aprūpes darbinieki.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
