Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils loma globālajā ekonomikā – runājot dzejnieka Jāņa Petera vārdiem – “ilgstoši gruzdēja padegās”, līdz parādījās pilnā krāšņumā. Tai varētu sākt tuvoties, izvēloties 1880. gadus kā nosacītu slieksni. Tieši tad sāka saasināties vairāku oligarhu klanu cīņa par Krievijas impērijas Kaspijas jūras naftas krājumiem.

Krievija - kapitālisma perifērija

Cara impērijas laikmetā britu ebreju ģimeņu un franču banku ietekme Krievijas impērijā, īpaši Pēterburgā, bija nospiedoša. Rietumu baņķieri atrada biznesa atbalsta grupas impērijas galvaspilsētas banku ģimenēs, kurām bija radniecīgas saites ar minētajām Rietumu bankām, un tās kalpoja savām un Rietumu biznesa interesēm. Banku struktūras bija senas, un tās saskatīja topošā naftas biznesa potenciālu un veidoja biznesa attiecības ar to.

Pāris oligarhu klani, izrādījās, bija bijuši veiklāki un atradās tuvāk naftas atradnēm – pirmkārt, Nobelu ģimene. Nobela prēmijas artērijās tādējādi daļēji rit arī Krievijas naftas asinis. Tieši tāpat svarīgas ģimenes no Lielbritānijas 1880.-90. gados ieguva ievērojamas preferences naftas laukumos, kā arī aktīvi darbojās Pēterburgas finanšu tirgū, gūstot peļņu, ietekmējot Krievijas aktīvu akciju cenas Parīzes un citās biržās.

Kurpretim amerikāņi attapās un ieradās vēlāk, un sāka cīņu, lai iesprauktos šajās atradnēs un apgūtu Kaspija naftu līdzās britiem, kas bija sekmīgi ekspluatējuši Krievijas bagātības jau ilgstoši un bija gadsimtiem cauri piešāvuši roku. English Muscovy Company darbojās Krievijā, vēlākais, kopš 1555 gada, pildot gan tirdzniecības, gan diplomātijas funkcijas, kā arī kaļot savu naudu toreizējā Maskovijā.

Konkurence izvērtās starp britu un amerikāņu naftas biznesu. Britu un amerikāņu finanšu struktūras 20. gadsimtā iekaroja padomju valsts tirgus un politikas telpu. (vāciešu, franču, citu valstu aktīvās darbības šeit ignorējam). Tieši šo abu valstu oligarhu grupu un to apkalpojošo struktūru sāncensība par ekonomisko un politisko ietekmi Krievijā, no vienas puses, dziļi kala Krievijas / Padomju Savienības režīma vaibstus un valdošo personāliju sastāvu visa 20. gadsimta gaitā. Savukārt, no otras puses, lika padomju vadoņiem mācīties, kā lavierēt starp britu un amerikāņu atšķirīgajām interesēm un atsevišķās epizodēs tās izspēlēt vienu pret otru.

Pirms Pirmā pasaules kara Krievijas naftas sektorā dominēja Royal Dutch Shell, Nobeļi, Krievijas naftas kompānija. Pēc kara šīm firmām pievienojās amerikāņi. Krievijai bija kapitālisma perifērijas iezīmes, un kapitālisma perifērijas būtība ir piegādāt izejvielas metropolēm. Krievijā dominēja ārzemju kapitāls – piemēram, metalurģijā 88%, lokomotīvju būvē – 100%, naftas – 80%. Pēterburgā astoņu lielāko banku skaitā tikai viena bija krievu.

1920. gadu vidū Staļins nosvērās par labu ciešākām attiecībām ar amerikāņu valdošajiem klaniem. Standard Oil ieguva tiesības izpirkt lielas atradnes Baku, kas agrāk piederēja britu ģimenēm. Skaidrs, ka briti pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Maskavu, un tas notika 1927 gadā. Toties amerikāņi palīdzēja finansēt padomju valsts pirmās piecgades, proti, ekonomikas attīstību. Amerikāņu interese bija vājināt savus konkurentus Eiropā, un šajos centienos Maskava gan toreiz, gan vēlāk bija izdevīgs instruments, līdz pat šobaltdienai.

Politikas lēmumi bieži ir jāatvasina no lielās naftas ietekmes, kas ir redzams, atsevišķos notikumus uzliekot uz kalendāra ass. Tā, 1927./28. gados Trockis tika izslēgts no partijas un izsūtīts trimdā uz Vidusāziju. 1929. gada 12 februārī Trockis izbrauca no Padomju Savienības jeb, pareizāk sakot, tika izlaists, bet jau 28 februārī Londonā padomju “Naftas Sindikāts” parakstīja trīs gadu līgumu, kas deva padomju naftai tirgus daļu Anglijā un piegādes amerikāņu un angļu firmām. Royal Dutch Shell līdzīpašnieks H.Deterdings aktīvi kavēja padomju naftas produktu ienākšanu tirgū, organizēja padomju naftas boikotu, bet tomēr šajā reizē zaudēja, un padomju nafta ieguva tirgus daļu. Uzreiz pēc tam martā Maskavā ieradās gandrīz simt angļu uzņēmumu delegācija, un likumsakarīgi, ka drīz pēc tam oktobrī atjaunojās britu diplomātiskās attiecības ar Padomju Savienību.

Nafta Maskavai veidoja līdz pat piektdaļai no valūtas ieņēmumiem, un Staļins atzīmēja, ka nākošajā karā uzvarēs tas, kuram piederēs nafta. Padomju Savienība bija kļuvusi par starptautiskā naftas tirgus dalībnieci, un brīžiem tās intereses bija jāņem vērā.

1930. gadu sākumā sākās krīze padomju naftas sektorā, bija daudz avāriju, nebija pietiekamu investīciju. Maskava zaudēja Vācijas tirgu īsi pirms Hitlera nākšanas pie varas, to izstūma briti, proti tas pats Royal Dutch Shell ar H.Deterdingu vadībā. Pēdējais izvērsa sadarbību ar Hitlera Vāciju.

Ieguvēji no konverģences ceļa

Staļina varas beigās iesākās lēns ceļš uz to, ko pēc gadiem 15-20 sāks dēvēt par konverģenci.

1952. gada aprīlī Maskavā notika konference, kas vēsturē zināma kā Maskavas ekonomiskā sanāksme un kura pulcēja simtiem dalībniekus no 47 valstīm. Daļēji tā bija PSRS atbildes iniciatīva uz Maršala plānu un Eiropas Ogļu un ogļu kopienas veidošanu. Konference neradīja grandiozu rezultātu, tomēr ap tās saturu padomju kompartijas vadībā bija zināma cīņa – konverģences semantikā ieturētās tēzes no piedāvātajiem tekstiem tika izņemtas uzmanīgās cenzūras rezultātā. Svarīgi bija tas, ka tā bija pirmais mēģinājums pavērt "dzelzs priekškaru", pavērst starptautisko attiecību loģiku uz "mierīgas līdzāspastāvēšanas" ceļu. Konferences idejas nepazuda, tās uzplauka vēlāk un kļuva par pamatu valsts ārpolitikai Hruščova laikā.

Specifiskām padomju mērķa grupām tika izveidots “naratīvs” par to, ka tā sauktajām sociālisma un kapitālisma pasaulēm jāsāk tuvināties, daļēji pat saplūst. Tas attiecās gan tikai uz tām elites grupām, kuras tieši saskārās tirdzniecības darījumos. Šī “konverģence” ļāva vairāk pelnīt vadošajiem amerikāņu klaniem un tirdzniecības rezultātā iepludināt valūtu padomju varas pārstāvju kontos. Šo procesu vajadzēja vadīt, un to darīja amatpersonas ar speciāliem mandātiem – no abām pusēm.

Pēc Staļina nāves mainījās ne tikai redzamā valdība, bet arī mazāk redzamā elites daļa, ko vēsturnieki apzīmē kā “kurjerus”, “sakarniekus” (žargonā - “interlokerus”) un kurus rīcības saskaņošanai ar Rietumiem izmantojušas valdības pirms un pēc tam. Hruščovs saglabāja tikai nelielu skaitu no mantotajām personām, proti, tās, kurām bija īpašas uzticēšanās saites ar Rietumu deleģētajām personām kontaktiem ar padomju varas vadītājiem.

Hruščovs intensīvi mainīja vadības kadrus Maskavā drīz pēc tam, kad bija apmeklējis Londonu – savā pirmajā ārzemju vizītē. Amerikāņu un britu ieteikumi tika ņemti vērā personu izvēlē.

Šis posms ievadīja intensīvas britu-padomju sadarbības ēru 1960.-70. gados, par kuras esamību informēta bija tikai pavisam neliela daļa no padomju un britu elites.

Krievu un britu savstarpējā naida, apkarošanas, bet arī fragmentāras sadarbības vēsture ir gadsimtiem sena, kurā briti izcili plānoto speciālo operāciju rezultātā parasti bijuši likumsakarīgi sekmīgi. Arī krieviem ir sava operāciju vēsture Anglijā.

Abpusēji izdevīga padomju un britu finanšu struktūru sadarbība saistīta, piemēram, ar to epizodi, kas Rietumeiropas finanšu vēsturē pazīstama kā “eirodolāru” vēsture 1950. gadu beigās. Padomju finanšu institūcijas rīcība sniedza zināmu palīdzību britu finanšu centram tā konkurences cīņā ar Ņujorku, proti, “Maskavas tautas banka” iesaistījās eirodolāru izveidē. Šī banka bija izveidota Londonā 1919. gadā, un tās meitas “Tranzīta banka” atradās Rīgā šodienas Izglītības un zinātnes ministrijas ēkā.

Britu pusē sadarbību ar padomju elites pārstāvjiem kūrēja gan dienesti, gan personas no pašiem augstākajiem plauktiem, bet padomju pusē attiecīgi atsevišķas gan partijas, gan drošības dienestu vadošas personas, izmantojot rūpniecības tirdzniecības kameru piesegam. Jēdziens “Firma” toreiz šajā sakarā nozīmēja kaut ko konkrētu, tas bija ekonomiskās sadarbības instruments no padomju puses. Padomju sadarbība ar Lielbritāniju stipri cieta pēc tam, kad pats lords Mountbettens tika dīvainos apstākļos nogalināts.

Padomju elitē veidojās skaitliski neliels cilvēku slānis ar pieeju aizvien lielākām valūtas plūsmām, kuras veidojās no naftas un pieaugoši arī no graudu un gāzes eksporta. Attiecīgi auga vēlme dzīvot kā Rietumos.

1960. gadu beigās ietekmi uz Maskavu atkal intensificēja amerikāņi, pie kam pašā augstākajā līmenī.

Pats Rokfellers atbrauca uz Maskavu 1960.-70. gadu mijā, tikās ar PSRS vadību un saskaņoja ekonomisko sadarbību vairākās jomās: jau tradicionāli naftas eksporta jomā, graudu eksporta un arī finanšu pakalpojumu jomās. Ieroču tirgus jomā vienošanās objektīvi bija grūtāk sasniedzamas, arī vēlāk, jo tajā valdīja drīzāk konkurences nevis koordinējoša starptautiskā tirgus sadales nostāja. Abas puses spēja, piemēram, sekmīgi tirgot ieročus Vjetnamas kara laikā, koordinējot, kurš kurai karojošajai pusei tos piegādā.

Viņam pa pēdām 1972. gada maijā Maskavā vizītē bija prezidents Niksons, un savukārt padomju vadītājs nākamajā gadā bija vizītē ASV. Kā sekas – Maskavā tika atvērta Chase Manhattan banka, tai skaitā, lai apkalpotu augošās graudu, naftas tirdzniecības naudas plūsmas. 1970. gadu beigās rinda Rietumu banku ienāca Padomju Savienībā. Tas, ka Maskava tieši 1970. gadu sākumā atļāva Solžeņicinam emigrēt uz Rietumiem, jāskata šajā gaismā, tā bija simboliska rīcība, lai apzīmogotu Maskavas jauno kursu. To kursu, kuru vēlāk krievi sauca par “ieiešanu Eiropā”, kura īstenošana bija prioritāte daļai čekistu un kompartijas vēlākais kopš 1970.-80. gadu mijas un kurš mūsu acu priekšā paliek par pagātni.

Maskava tika uzsēdināta uz naftas, gāzes, graudu eksporta un tirdzniecības adatas un darīja to labprātīgi, ar prieku par iespējām apsaimniekot valūtas ienākumu plūsmas.

1970. gadu sākumā attiecīgie klani padomju valsts vadībā diskutēja par ģeogrāfiju, kādā celt gāzes eksporta cauruļvadus uz Rietumiem, pirmkārt, Vāciju. Krievu grupas pārstāvji piedāvāja vienlaicīgi gan būvēt pārstrādes jaudas, gan celt cauruļvadus eksportam. Racionālu piedāvājumu aizstāvēja baltkrievi, proti, trīs cauruļvadu virzienus, caur Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, tomēr ukraiņu klans izspieda Ukrainas cauruļvadu kā īpaši svarīgo. Izejvielas eksports deva ātrus vieglus valūtas ienākumus.

Ukraiņu klans padomju varas elitē bija ārkārtīgi ietekmīgs, ar kuru ietekmē varēja sacensties tikai krievu klans. Citi klani - armēņu, gruzīnu, ebreju, musulmaņu bija ievērojami vājāki, bet latviešu klans faktiski bija iznīcināts 1930. gadu beigās. 1965. gadā ukraiņu klans mēģināja pat iegūt tiesības pašiem “pa tiešo” tirgot graudus pasaules tirgos, apejot Maskavas centru. 1960. gadu otrajā pusē kompartijas vadībā, politbirojā krieviem un ukraiņiem bija skaitlisks līdzsvars, savukārt no trim valstī svarīgākajiem posteņiem divi bija ukraiņiem.

Laika posmā no 1955. līdz 1991. gadam padomju valdības lauksaimniecības ministra amatā bija 7 personas, un 6 no tām bija ukraiņi. Ukraina bija un ir graudu lielvalsts un jau tāpēc vien ar stratēģiski svarīgu nozīmi amerikāņu biznesa grupām, kuras kontrolē graudu starptautisko tirdzniecību un cenu.

Krievijas (ne)ieiešana Eiropā

1970. gadu sākums bija tāds kā lūzuma gads.

Atrast saprašanos ar padomju eksportētājiem nebija grūti, jo lielajā padomju valstī bija radusies un spēkā auga īpaša kasta, proti, tās amatpersonas, kuras bija iesaistītas pie un ap naudas plūsmām, ko ģenerēja naftas eksports. Vēl vairāk, drīz parādījās lieli valūtas ienākumi no gāzes eksportu uz Rietumvāciju. 1970-to gadu beigās padomju varas kabinetos tika apspriests jautājums, vai sekmēt abu Vāciju apvienošanos, un viedoklis bija pozitīvs. Vēlāk M.Gorbačovs atbilstoši ar vieglu roku piekrita abas Vācijas apvienot un ignorēja britu pat izmisīgos lūgumus to nedarīt.

Ekonomiskā sadarbība, konverģence ar Rietumiem notika, pirmkārt, dienestu un kompartijas personu iejūtīgā un savtīgā vadībā. No Rietumiem pretim “spēlēja” tādi paši dienesti un politikas kuratori. Bet ne tikai – bija jāiesaista arī trešā varas kontūra, organizētā noziedzība. 1970. gados padomju noziedzība tika pārformatēta. Pirmais padomju valstī tā saukto likumisko zagļu kongress notika 1979. gadā dienvidos, Kislovodskā, kur, pirmkārt, ir silts klimats, bet galvenokārt tāpēc, ka tā bija tuvu spēcīgāko organizētās noziedzības klanu, armēņu un gruzīnu, ģeogrāfiskajām dzimtenēm. “Kongress” atbalstīja savu cilvēku virzīšanu varas struktūrās, vienlaicīgi pilnveidojot biznesa saites ar Rietumu struktūrām. Tādējādi arī organizētā noziedzība virzīja padomju valsts rietumnieciskošanos. Krievijas kā kapitālisma perifērijas iezīmes 1990. gados papildinājās ar izteiktu organizētās noziedzības raksturu.

1970. gadu sākumā bojā gāja amerikāņu naudas zelta standarts. Sākās jauns laikmets starptautiskajā tirdzniecībā un amerikāņu hegemonijā. Dolāram vairs nebija zelta seguma, tas sāka iegūt naftas segumu. Visiem naftas tirdzniecības darījumiem turpmāk jānotiek dolāros. Jo lielākas summas ir naftas tirdzniecības līgumos, jo vairāk vajag dolāru un var papildus noslogot dolāru poligrāfijas mašīnas, jo labāk naudas īpašniekiem. Tā kā dolārs bija viens no amerikāņu hegemonijas stūrakmeņiem, tad rūpes par naftas cenu bija nacionālās drošības uzdevums. Kā zināms, 1973. gadā bija ebreju - arābu karš. Pēc tā naftas cenas pieauga četras reizes, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc dolāriem. Arī Maskava bija ievērojama ieguvēja. Sakritība kalendāra aspektā ir tāda, ka šī kara priekšvakarā notika minētās amerikāņu un padomju interešu saskaņošana gan naftas biznesa, gan oficioza līmeņos.

Lēmumi attiecībā uz Ventspili iekļaujas šo notikumu plūsmā. Amerikāņu Occidental Petroleum Corporation Armanda Hammera vadībā 1973. gada aprīlī noslēdza ar padomju valdību vairākus līgumus. To skaitā arī divus līgumus par īpašu ostas iekārtu projektēšanu un būvniecību Odesā pie Melnās jūras un Ventspilī pie Baltijas jūras, lai nodrošinātu ķīmisko vielu uzglabāšanu un pārkraušanu. To vērtība bija 100 miljoni ASV dolāru. Šos darījumus bija apsprieduši abu valstu vadītāji. Toreiz A.Hammers atzina, ka darījums ir Amerikas nacionālajās interesēs, jo tas palīdzēs Amerikas maksājumu bilancei un nodrošinās nodarbinātību.

Ukrainas un Rietumu uzvara

"Visa Ukrainā notiekošā pamatā ir slepens karš ar slepeniem noteikumiem," saka Baidena administrācijas augsta ranga izlūkdienesta amatpersona žurnālam "Newsweek" (publikācija 2023 gada 5 jūlijā). Amatpersona apgalvo, ka Vašingtonai un Maskavai ir gadu desmitiem ilga pieredze šo slepeno noteikumu izstrādē, kas prasa, lai izlūkošanas pārvaldei būtu centrāla loma: kā galvenajam spiegam un sarunu vedējam, kā izlūkdatu apsaimniekotājam un attiecību tīkla uzturētājam NATO alianses ietvaros un, iespējams, vissvarīgākais - kā aģentūrai, kas cenšas nodrošināt, lai karš vēl vairāk neizietu ārpus kontroles. Lai gan Krievija iebruka, abas valstis spēja pieņemt noteikumus. Amerikas Savienotās Valstis neiesaistīsies tiešā cīņā, Krievija aprobežosies ar uzbrukumu Ukrainai un rīkosies saskaņā ar labi saprotamām slepenām operāciju vadlīnijām.

No vienas puses, nav iemesla neticēt cienījama ASV medija pētnieciskās žurnālistikas autoriem. No otras puses, pat ja šajos amerikāņu amatpersonu viedokļos ir daļa patiesības, tad varētu teikt, ka tā attiecas uz fragmentu. Raugoties plašāk, secinājums ir, ka, vēlākais, kopš asiņainā Putina režīma iebrukuma Ukrainā un tās teritorijas noziedzīgās okupācijas Rietumu politikas lēmumi izolēt Krieviju no civilizētās pasaules ir kļuvuši vēl noturīgāki.

Savukārt Rietumu palīdzība Ukrainai pretoties Krievijai ir sena un apjomīga, tā tiek nemitīgi transformēta atkarībā no taktiskiem uzdevumiem pret-Krievijas kara laukā, bet kā stratēģisko lozungu saglabājot apņemšanos palīdzību sniegt “cik ilgi tas nepieciešams”. Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā varētu būt daļa no Ukrainas uzvaras. Krievijas izstumšana no Eiropas vēl cita. Šīm un citām uzvarām būs savi ieguvēji.

* konsultāciju uzņēmuma Meta Advisory direktors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...