Ventspils brīvostā turpinās katastrofa: kravu apgrozījumu grauj Meroni kontrolētie sauskravu termināļi
Imants Liepiņš01.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
41 procents mīnusā — šāda ir patlaban svaigākā statistika par Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma kritumu šogad, un lielākos mīnusus sagādājuši “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētie termināli.
Saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldes oficiāli apkopoto statistiku 2019. gada pirmajos mēnešos kravu apjoms bijis nedaudz virs 2 miljoniem tonnu mēnesī, nākamajos trīs — nedaudz zem (tas skaidrojams ar akmeņogļu pieprasījumu Ziemeļu puslodē, jo
Turpretī šajā gadā visos mēnešos kravu apgrozījums Ventspils ostā knapi noturējies virs miljona tonnu mēnesī, tikai februārī pietuvojoties pusotram miljonam. Procentuāli tas veido 34% līdz 49% lielu kritumu, kopējais rādītājs — mīnus 41% jeb vismaz 4 miljoni tonnu. Ir gandrīz skaidrs, ka Ventspils osta līdz gada beigām nespēs noturēt jau tā samazināto prognozi — 20 miljonus tonnu gadā; šobrīd kravu apjoms atpaliek pat no “vissliktākā iespējamā scenārija” par pieciem procentiem.
Brīvostas pārvaldes sniegtie dati par dažādām kravu grupām un to pārkrāvējiem ļauj aprēķināt, kā veidojas šī statistika. Puslīdz stabili strādājusi SIA Ventspils naftas termināls (ap 3 miljoniem tonnu, neliels kritums), bet par trešdaļu mazāk pārkrāvuši naftas ķīmijas un produktu termināļi SIA VK Terminal Services un SIA Ventall termināls, kas katrs pārkrāvuši ap 200 tūkstošiem tonnu.
Graudu termināls pirmajos piecos mēnešos pārkrāvis zem 100 tūkstošiem tonnu (mīnus 37%), kamēr ģenerālkravu un konteineru termināls NNVT noturējies virs miljona tonnu, pateicoties kravu daudzveidībai, no kurām lielāko daļu ģenerējusi prāmju satiksme. Vienlaikus gandrīz uz pusi nokrities pa Polockas — Ventspils cauruļvadu piegādātās dīzeļdegvielas apjoms: pusotra miljona tonnu vietā pārsūknēti ap 850 tūkstošiem tonnu.
Bet vēl briesmīgāka katastrofa redzama Rūdolfa Meroni kontrolētajos sauskravu terminālos, no kuriem AS Baltic Coal Terminal 2 miljonu tonnu vietā šogad pārkrāvis tikai 120 tūkstošus tonnu (divdesmikārtīgs kritums), bet AS Ventspils tirdzniecības osta demonstrējusi “tikai” trīskārtīgu kritumu pret pagājušo gadu, pārkraujot 367 tūkstošus tonnu.
Tāpat kā visus pēdējos piecus gadus, Kālija parks pa pusgadu pārkrauj apmēram tik daudz, cik tam patiesībā vajadzētu pārkraut katru nedēļu — ap 100 tūkstošiem tonnu. Vienīgo nelielo pieaugumu no R. Meroni uzņēmumiem demonstrējis AS Ventbunkers — 577 tūkstoši tonnu ar naftas produktiem (24% pieaugums pret pagājušo gadu), taču jāatceras, ka Ventbunkera faktiskā jauda ir pie 10 miljoniem tonnu gadā. Pēdējoreiz Ventbunkers tuvojās šādiem rādītājiem, kad to nevadīja R. Meroni un viņa uzticības personas.
To, ka šādos skaitļos vainojami ne mistiski ārējie spēki, bet gan pašu menedžments, parāda SIA Ventplac rādītāji: šis nelielais, bet darbīgais termināls, kas specializējas uz Latvijas kokmateriālu un meža produkcijas eksportu, palielinājis kokmateriālu un šķeldas pārkraušanu par 45%, audzējis arī rapša granulu izvešanu, kopā pārkraujot jau ceturtdaļmiljonu tonnu šajā gadā, kas tam ļaus uzstādīt visu laiku labākos rezultātus gada beigās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.