Iesaki rakstu: 
Nespējot pieveikt igauņu uzņēmumu PKL Flote tiesas ceļā, Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis izmēģināt citas metodes – kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, viņš vērsies Satiksmes ministrijā, lūdzot to sniegt oficiālus likuma skaidrojumus, kas varētu dot Loginovam papildu argumentus mēģināt arī turpmāk neielaist ostā privāto velkoņu uzņēmumu.
PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā līdz pagājušā gada beigām sniedza saskaņā ar noslēgtu līgumu, kuru pagājušā gada novembrī Brīvostas valde nolēma nepagarināt. Šis Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmums, kuram nebija minēts pat nekāds formāls pamatojums vai argumenti, bija īpašs ar to, ka jau iepriekš Konkurences padome bija atzinusi līdzīgu pārvaldes lēmumu par nelikumīgu un par to noteikusi pārvaldei iespaidīgus sodus.
Ar šā gada 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu no ostas izmestā PKL Flote ir atguvusi tiesības vismaz uz laiku sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā, jo tiesa uzlika Brīvostas pārvaldei par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par pakalpojumu sniegšanu, kamēr lieta tiek izskatīta pēc būtības. Loginovs neveiksmi cietis arī Administratīvajā apgabaltiesā, un nu šis pagaidu līgums jānoslēdz līdz 21. septembrim.
Nu Loginovs vērsies Satiksmes ministrijā, mēģinot gūt tās atbalstu normatīvo aktu skaidrojumos. Vēstulē, kuru Pietiek šodien publisko pilnībā, brīvostas pārvaldnieks pēc būtības dažādās formās mēģina iegūt ministrijas atbalstu savam viedoklim – ka viņa vadītajai struktūrai ir bijušas visas tiesības neatļaut igauņu uzņēmuma darbību Rīgas ostā.
Cita starpā ministrijai tiek jautāts gan tas, vai Brīvostas pārvalde vispār ir tiesīga izsniegt darbības atļauju tādam uzņēmumam, kurš nav iesniedzis atbilstošu investīciju programmu, un vai tā ir tiesīga Rīgas brīvostas likumā noteiktajā kārtībā šādu atļauju izsniegt uzņēmumam, kuram Rīgas brīvostā nav savas teritorijas, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita tiesiska pamata atrodas licencētas kompānijas lietošanā.
„Loginovs pašlaik ir zaudējis visas cerības uz tiesas „sapratni”, taču vēlēšanās pārmācīt „nesaprātīgos” igauņus ir tik liela, ka tiek mēģināts ķerties pie salmiņa – ja nu pēkšņi izdodas labākajā stilā tiesas lēmumu neizpildīt, balstoties uz kādu ministrijas skaidrojumu. Protams, šāds skaidrojums nav nekas, salīdzinot ar tiesas lēmumu, bet pie mums atšķirībā no Igaunijas daudz kas ir iespējams,” šo Loginova vēlmi pēc ministrijas skaidrojuma Pietiek komentēja kāds ostas uzņēmējs, saprotamu iemeslu dēļ nevēloties nodot atklātībai savu vārdu un uzņēmuma nosaukumu.
Savukārt Brīvostas pārvalde pēdējās dienās nekādus komentārus sakarā ar tai nelabvēlīgo pagriezienu lietas iztiesāšanā nav vēlējusies sniegt. Pagaidām nav arī zināms, vai ministrija Loginovam ir sniegusi atbildi un kāda tā bijusi.
Iepriekš PKL Flotes direktors Valērijs Ignatovs konflikta cēloņus Pietiek skaidroja šādi: „Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās.
Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1.jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās...”
Saskaņā ar firmas.lv datiem a/s PKL Flote līdzīgās daļās pieder SIA PKL Holding un SIA Ostas flote (kaut precīzs akcionāru saraksts Uzņēmumu reģistrā nav noskaidrojams). Pirmajā no šiem uzņēmumiem 71,5% pieder Igaunijas a/s PKL, bet 28,5% - SIA SM Group, kuras īpašnieki ir četras mazpazīstamas fiziskās personas no Latvijas un tā pati igauņu a/s PKL. Savukārt Ostas flotē divi lielākie īpašnieki ar kopumā 97% kapitāldaļu ir Ventspils tranzītkaros iesaistītās ārzonas kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Beleggingsmaatschappij Geit II B.V.
Kā jau ziņots, aizvadītajā nedēļā Rīgas Brīvostas pārvalde paziņoja par vēl viena velkoņa iegādi papildus saviem diviem velkoņiem. „Konkurss”, par kura norisi Pietiek jau vērsies KNAB un Ģenerālprokuratūrā, tika rīkots tā, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms konkursa oficiālā noslēguma.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
