Iesaki rakstu: 
Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu Latvijas tautu pakļaušanā un iznīcināšanā.
1) Latvija kā valsts faktiski nepastāv. Pat neraugoties uz to, ka tā reģistrēta kā komercuzņēmums, Latvijai jau sen nav suverēnas valsts galveno pazīmju, proti:
a) nav robežu (izņemot austrumu virzienu),
b) nav savas naudas,
c) nav savas teritorijas (lielākā daļa mežu un zemju pieder ārvalstniekiem),
c) nav savas valdības (tā, kas ir, nepārstāv Latvijas tautu un tās intereses). Lai gan juridiski vara Latvijā pieder tautai (Satversmes 2.p.), faktiski – sadarbībā ar vietējiem, ASV apmācītiem un arī neapmācītiem kolaborantiem Latviju pārvalda no ārzemēm iesūtīti, tautai toksiski aģenti. Viņi ir izveidojuši un turpina veidot likumisko bāzi Latvijas teritorijas attīrīšanai no pamatiedzīvotājiem,
d) nav savas armijas. Kopš Latvija ir iestājusies NATO, tās teritorijā atrodas svešzemju karaspēks, bet Latvijas armijas kareivji tā vietā, lai pildītu Latvijas militārās drošības garantu funkciju, piedalās visai apšaubāmās lielvalstu politiski ekonomiskajās, ciniskajās “spēlēs” Austrumos, dažkārt pat nogalinādami tur vietējos cilvēkus, kuri nekad un neko sliktu Latvijai nav nedz vēlējuši, nedz darījuši.
e) huntai iznīcinot ražošanu, LR jau sen ir padarīta par atkarīgu no saucamajiem “starptautiskajiem aizdevumiem” un vairs nespēj sevi apgādāt pat ar pārtiku. Faktiski – Latvija vēl spēj eksistēt tikai uz parāda, kurš jau tuvojas 20 miljardiem eiro. Atgādināšu, ka Latvija pirms trīsdesmit gadiem uzsāka savu “neatkarības” ceļu bez parādiem. Acīmredzami, ka Latvijas “likumīgā” valdība ir veikusi ļaunprātīgu ekonomisko sabotāžu pret valsti un tās iedzīvotājiem.
2) Vēlēšanas ir okupācijas administrācijas rīkots pasākums, lai piešķirtu leģitimitāti un solīdumu līdz šim paveiktajiem, pašlaik realizētajiem un nākotnē plānotajiem noziegumiem. Pierunājot tautu piedalīties “vēlēšanās”, hunta viltīgi noveļ atbildību par saviem noziegumiem un to sekām uz visu elektorātu, sak’, - tauta mūs ievēlēja, un mēs pildām tās gribu!
Uzmanību! Katrs, kurš piedalās okupācijas administrācijas rīkotajā pasākumā un “atdod savu balsi”, stiprina un atbalsta šo režīmu un kļūst līdzatbildīgs par tā veiktajiem noziegumiem!
3) Ar piedalīšanos LR administrācijas rīkotā pasākumā mēs atzīstam to par likumīgu un piešķiram šai kliķei autoritāti un svaru. Tas ir tikpat pretīgi, kā dot godu cilvēkam, kurš to nav pelnījis.
4) Huntai ir pilnīgi vienalga, par ko jūs “vēlēsiet”. Galvenais – lai jūs atnāktu! Viņiem ir vajadzīgs jūsu paraksts par savu pilnvaru nodošanu uz četriem gadiem kādai partijai vai cilvēkiem tajās; pārējo viņi paši “sakārtos”. Atceraties Viņķeli? Viņai piederēja antirekords kā visvairāk svītrotajam deputāta kandidātam. Un?! Vai tas traucēja viņai kļūt par veselības ministri?! Un no kurienes tāds Kariņš uzradās?! No kādas kloākas savulaik uznira V.Vīķe-Freiberga, kura tagad sludina piedalīšanos vēlēšanās?!
5) Tā saucamo “opozīcijas partiju” un “protesta balsojumu” mērķis ir piesaistīt un “atvilkt” uz vēlēšanām tos cilvēkus, kuri jau sen uz šo tukšo pasākumu ir nospļāvušies un tajā piedalīties neplāno. Tāda loma savulaik bija nelietīgajam Kaimiņam. Jāatzīst, ka šī diemžēl bija visspožāk nospēlētā loma viņa karjerā, kā rezultātā uz vēlēšanu iecirkņiem devās pat tādi cilvēki, kuri to nebija darījuši jau sen. Rezultātā Latvijas politisko mēslu vara tika stiprināta vēl uz četriem gadiem. Tagad ir uzradušies daudzi “kaimiņi”, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt savu materiālo labklājību nākamajos četros gados. Jo deputāti, kā zināms, ir “neaizskarami”, nav atsaucami un par savu darbību personiski nav atbildīgi. Iespējams, ka kāds no kandidātiem nav negodīgs. Tad viņš ir bezgala naivs un vientiesīgs. Kā aitiņa vilku barā...
Minēto apsvērumu dēļ es tev, draugs, iesaku septiņreiz apdomāt, pirms kādu pilnvarosi lemt savā vietā. Pēc tam būs par vēlu...
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
