Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Vislielākais politiskais spēks pašlaik ir “Nezinu” - 26,9% respondentu ir atbildējuši, ka pagaidām un joprojām nezina, kuram politiķu sarakstam dos priekšroku. Otrajā vietā ir politiskais spēks “Uz vēlēšanām neiešu” ar rezultātu 12,9%. Šie pilsoņi ir tā vīlušies visos politikas procesos, ka ir cieti nolēmuši 1. oktobrī palikt mājās un vēlēšanās nepiedalīties. 12,9% nenozīmē, ka tikai tik vien nepiedalīsies - var gadīties, ka vēlēšanu aktivitāte būs pagalam zema, un diezin vai pie urnām aizies kaut vai puse balsstiesīgo. Jo mazāka būs aktivitāte, jo vairāk sarakstu iekļūs 13. Saeimā tāpēc, ka 5% barjeras pārvarēšanai nepieciešamo balsu skaita latiņa samazināsies un cerības pavērsies mazpartijām, ja tās prasmīgi saaģitēs sev atbalstītājus savu potenciālo atbalstītāju informatīvajā “burbulī”.
SKDS ir nopietna reitingu veidotājfirma, tomēr reitings nav prognoze - vēlēšanu rezultāti nebūs tieši tādi, kādus redzam pašlaik. Aģitācija vēl pieņemsies spēkā, būs debates, iespējami arī pārsteigumi. Tomēr šādas tādas tendences ir redzamas. Pirmajā, otrajā, ceturtajā vietā ir pašlaik valdību veidojošās partijas JV, NA, AP, kurām var pieskaitīt arī piektajā vietā esošos “Progresīvos”, kuri kopā ar AP jau darbojas Rīgas pašvaldības valdošajā koalīcijā. Tātad viss velk uz to, ka arī pēc vēlēšanām vislielākās cerības palikt pie varas ir apmēram tiem pašām Krišjāņa Kariņa (JV) valdību veidojošajiem spēkiem, kuri jau ir piešāvuši roku valdīšanā un uz nebēdu drasē pa latvju zemes valsts pārvaldes ārēm.
Bēdīgāks liktenis var piemeklēt “Konservatīvos”, kuriem reitings pašlaik ir necils - ar 2,4% 12. vietā. Ar “Konservatīvajiem” ir atgadījusies ķibele - tāda kā kognitīvā disonanse. Partijai, kas sevi sauc par konservatīvu, diezin vai piestāv atbalstīt balsojumā geju, lesbiešu un transpersonu vēlmes likumdošanā. Tas, kas piestāv “Progresīvajiem” vai “Attīstībai/Par!” (AP), nepiestāv “bordāniešiem”. Pirmie nekad nav slēpuši, ka atbalsta LGTB, un ar prieku ir gatavi iet “praidā”, taču “Konservatīvo” elektorāts nebija savus priekšstāvjus uz šādu pasākumu deleģējis.
Lai vai kā, pašreizējais SKDS reitings rāda, ka liela daļa vēlētāju ir visnotaļ apmierināta ar Kariņa “Jauno Vienotību”. Tai nav iebildumu arī pret AP, kas ir atbildīga par veselības nozari (bijusī veselības ministre Ilze Viņķele, pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts). No AP it kā aizgājušais, taču necik tālu neaizgājušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ar visiem saviem nomazgātajiem stabiņiem arī ir OK.
Laikam jau elektorātam patīk, ka tam dara pāri. Valdošā koalīcija kā bargā kundze iesloga iedzīvotājus mājsēdē un liek tupēt ar ceļiem uz zirņiem, skarbi sodot ar milzīgiem naudas sodiem kovidnoteikumu pārkāpējus.
Valdība izdomā, ka lielas lielveikalu telpas ir infektoloģiski bīstamākas nekā mazas, un aizver uz vairākiem mēnešiem tieši lielākos lielveikalus. Bet arī vismazākajiem veikaliem kājas tiek saslēgtas siekstā, jo jāievēro, ka uz vienu pircēju drīkst būt 25 kvadrātmetri telpas. Veselības ministrs izdomā, ka jāizveido speciāls vakcinācijas birojs, kuram tiek atvēlēta milzu nauda.
Visu naudu tik un tā ir grūti “apgūt”, tāpēc tiek iepirktas “zelta gultas”. Gaišā dienas laikā tiek šķērdētas un uz varai tuvu personāžu kabatām pārnestas lielas kules ar kāpostu, bet mediķiem kurkst vēderi, jo aldziņas kā bija švakas, tā tādas ir joprojām. Skolotāji bālām sejām un izkāmējuši turpina naktīs labot burtnīcas, jo normālu algu valdība tiem neies dot - skolotājiem ir jācieš un jābūt pateicīgiem, ka viņiem vispār kaut ko maksā. Bija savulaik pat likumā ierakstīts, kādā apjomā izglītības darbiniekiem pieaugs algas, taču likumi jāpilda visiem citiem, izņemot tos, kas paši tos raksta.
Lai palielinātu vakcinācijas aptveri, pa visu valsti ar izkārtām mēlēm skraida vakcinētāji ar adatām un tvarsta nevakcinētos. Tiem senioriem, kas pretojas, nogriež pabalstu, nevienu nesašpricēto nelaiž lielveikalā, nevakcinētos atlaiž no darba. Bet tā nav obligātā vakcinācija - it nemaz nav obligāta.
“Žvākt!” ar pātagu pa kupri un muti ciet visiem nepaklausīgajiem! Līdz vēlēšanām, saprotams, nekāda kovidsērga netiks pat pieminēta, lai gan tās izplatība jau ir diezgan paliela. Bet tas nekas - 2. oktobrī varēs atkal izsludināt ārkārtas situāciju un skolēnus pārcelt uz attālinātām mācībām - kovida dēļ vai tāpēc, ka nebūs, ar ko skolas telpas apkurināt.
Ar nokaitētām knaiblēm no uzņēmējiem, kas kaut ko ražo, ēdina vai transportē, tiek piedzīts katrs eirocents. Nodokļu iekasētāju Latvijā ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā kopā. Nodokļu sistēma ir pusratā puspabeigta - zemo algu Prokrusta gultā guļoša un attīstību nestimulējoša. Bet tikmēr Finanšu ministrija lielākos dīkstāves pabalstus piešķir azartspēļu ellēm - tā ir Latvijā svarīgākā nozare!
Ellē, ko kurināt zem katliem, malkas pietiks, taču lielai daļai pilsoņu nākamziem nāksies ne tikai badoties, bet arī salt.
Enerģētikas neatkarību no Krievijas valdība risina tā, ka nedara neko... Karalienes Viktorijas laikmetā seksa laikā lēdijas nedrīkstēja kustēties. Tas pats pašlaik ir aktuāli arī Kariņa valdībai, kurai it kā vajadzēja aktīvi veicināt saules paneļus, vēja parkus, kūdru utt. Ap šo laiku vajadzēja jau būvēt šķidrās gāzes termināli. Taču nekas nekust uz priekšu.
Kaut kas notiks tikai tuvāk vēlēšanām, kad valdība dalīs pabalstus, pensionāri saņems indeksētas pensijas. Pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām valdošās partijas noģērbs lateksa tērpus, noglabās uz laiku skapī rokudzelžus un nagaikas, uzvilks baltas labo tētiņu un mīļmāmiņu drānas.
Pēc tam atkal viss būs pa vecam, un tie paši zināmie (Kariņš, Pavļuts u.c.) pērs, piegriezīs skrūves, slodzīs mājsēdē, saldēs un badinās. “Švīkt” pa dibenu, “žvākt” pa seju! Bet elektorātam nepietiek - tas mazohistiskā tvīksmē prasa vēl.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
