Iesaki rakstu: 
Personiskā bankrota priekšā nonācis vēl viens Latvijas Kredītņēmēju apvienības vadības pārstāvis, - kā liecina Maksātnespējas aģentūras informācija, savu fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzis apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Latvijas Kredītņēmēju apvienība ar vārdiem "Mēs esam spēks!" publiski apgalvo, ka "ik dienu mēs palīdzam daudziem kredītņēmējiem, konsultējot un pārstāvot viņu intereses sarunās ar politiķiem, bankām un valsts amatpersonām".
Tikmēr Gorenko ir pēdējā pusgada laikā jau otrs redzamais šīs apvienības pārstāvis, kura personiskais stāsts apliecina - apvienības eksperti gan apgalvo, ka palīdz citiem, taču paši sev palīdzēt nespēj.
Šā gada 9. jūlijā Ogres rajona tiesa pieņēma lēmumu par maksātnespējas procesa sākšanu Lielvārdes novada domes priekšsēdētājam un Kredītņēmēju asociācijas dibinātājam Jānim Āboliņam, kura parādsaistības ir vairāk nekā 300 tūkstoši eiro un kurš pirms pāris gadiem stādījās priekšā kā "Kredītņēmēju konsultāciju centra vadošais jurists".
Tagad kārta pienākusi arī Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājam Gorenko, kurš Vidzemes priekšpilsētas tiesā aizvadītajā nedēļā pats bija iesniedzis savu fiziskas personas maksātnespējas pieteikumu.
"Vai tiešām, lai konsultētu maksātnespējas jautājumos, pašam personīgi ir jāiziet maksātnespējas process (līdzīgi būtu, ja pārstāvēt klientus krimināllietās drīkstētu tikai tāds advokāts, kurš pats iepriekš ir sēdējis cietumā)? Vai tas tomēr liecina, ka šajā biedrībā esošie konsultanti "zina", kā palīdzēt citiem, tikai paši ar savu dzīvi netiek galā? Kurš būs nākošais?" - šādu komentāru izteica Pietiek lasītājs, kurš informēja par iesniegto pieteikumu.
Savukārt apvienības mājas lapā lasāms arī šāds pārmetums Gorenko: "Būtu ļoti jauki ja cienījamais Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs – AINĀRS GORENKO pildītu paša dotos solījumus, vienošanās un norunas un pēc 2 mēnešu “muļķa laišanas”, ATDOTU parādu 100 LVL (viens simts latu), piezvanot celtu telefona klausuli un ar to pierādītu ka IR GODĪGS UZŅĒMĒJS, nevis parasts “uzmetējs”, kurš savas problēmas risina uz citu cilvēku rēķina."
Foto no apollo.tvnet.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
