Vēl vienas Siliņas "stratēģiskā komunikatora" Bambala „slepenās” un lēnīgi gatavotās vadlīnijas – par Baltijas jūras kabeļu bojājumu
PIETIEK27.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina publicēt garadarbus, ko ražo vairāk nekā 5000 eiro mēnešalgu saņemošā Riharda Bambala (attēlā) vadītais Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments. Šoreiz – “Vienotās komunikācijas vadlīnijas: kabeļu bojājums Baltijas jūrā 17. un 18. novembrī”, kuras departaments spējis sagatavot un izsūtīt 19. novembra vakarā (saglabāta oriģinālā rakstība).
Komunikācijas vadlīniju mērķis ir īstenot vienotu komunikāciju par incidentiem Baltijas jūrā 2024. gada 17. un 18. novembrī, kad notika divu optiskās šķiedras tīkla kabeļu bojājumi Somijas (Helsinki) - Vācijas (Rostoka) virzienā, kā arī Zviedrijas (Gotlande) - Lietuvas virzienā.
- 17. un 18. novembrī notikušos kabeļu bojājumus ir apstiprinājušas iesaistīto valstu kompetentās iestādes (Somijas Nacionālais kiberdrošības centrs, Vācijas un Somijas ārlietu ministrijas, Zviedrija, Lietuva un uzņēmumi, kas nodrošina optiskās šķiedras kabeļus, kā arī citi iesaistītie).
- Incidentiem nav būtiskas ietekmes uz skarto valstu infrastruktūru un telekomunikāciju pakalpojumiem.
- Incidentu iemesls pagaidām nav zināms, bet tā ir bijusi mehāniska/fiziska iejaukšanās.
- Ir uzsākta izmeklēšana un tiks lemts par pārrobežu koordināciju ar vairāku sadarbības partneru iesaisti. Zviedrijas policija ir sākusi izmeklēšanu un neizslēdz sabotāžu. Lietuvas Nacionālais Krīzes vadības centrs pēc apspriedes paziņoja, ka izvērtē visus iespējamos incidenta cēloņus. Vācijas aizsardzības ministrs publiski ir apšaubījis, ka incidents ir nejaušs.
- Kritiskās infrastruktūras drošība ir vitāli svarīga Baltijas jūras reģiona valstu drošībai un sabiedrības noturībai.
- Latvijas Nacionālie Bruņotie spēki ir iesaistīti Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra jūras sakaru kabeļa pastiprinātā aizsardzībā Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
- NBS ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas sakaru infrastruktūrai un uzrauga drošības situāciju Baltijas jūrā, kā arī apmainās ar informāciju ar sabiedrotajiem.
- LVRTC uztur zemūdens optisko kabeli Ventspils - Gotlande, kas nodrošina datu pārraides pakalpojumus, savienojot Latviju ar Ziemeļeiropu un Skandināviju, un tā ir svarīga globālo pakalpojumu sniedzēju servisu lokācija. Ievērojama daļa Latvijas datu pārraides uz Ziemeļeiropu un Skandināviju tiek nodrošināta, izmantojot šo kabeli.
- LVRTC sakaru infrastruktūru veido tā, ka, ja kāds sakaru atzars ir bojāts vai nefunkcionē, datu pārraide un savienojamība tiek nodrošināta pa citiem sakaru infrastruktūras ceļiem vai tīkliem.
- LVRTC nodrošina zemūdens kabeļa darbības monitoringu 24/7 režīmā un pēdējo dienu laikā LVRTC nav konstatējis sakaru kvalitātes zudumus vai traucējumus Latvijā, kas liecinātu par mehānisku/fizisku iejaukšanos.
- Aizsardzības ministrija zemūdens kritiskās infrastruktūras drošības jautājumu regulāri aktualizē NATO, JEF (Joint Expeditionary Force), ES un citos sadarbības formātos. JEF ir 10 valstu koalīcija, kas koncentrējas uz drošību Ziemeļeiropā. Koalīcijā ietilpst Lielbritānija, Dānija, Somija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija un Norvēģija.
- JEF valstu premjeri jau 2023. gada nogalē vienojās, ka tiks izstrādāts rīcības plāns saistībā ar kritiskās infrastruktūras apdraudējumu Baltijas jūrā.
- 2023. novembrī JEF valstu aizsardzības ministri aktivizēja JEF reaģēšanas opciju (Joint response option). Tas ietvēra jūras un gaisa spēku spējas, kas tika izvietotas visā JEF atbildības reģionā kā militārais ieguldījums kritiski svarīgas zemūdens infrastruktūras aizsardzībā. Šī aktivitāte nodrošināja drošības klātbūtni, stiprinot mūsu kopīgos centienus ar NATO Baltijas jūras reģionā. Aktivitātē piedalījās visas JEF valstis ar savām jūras un gaisa spēku spējām.
- Ar kritisko zemūdens infrastruktūru un tās drošību saistīti jautājumi nacionālā līmenī Latvijā tiek risināti visaptverošas valsts aizsardzības ietvarā izveidotajā valsts sekretāru un dienestu vadītāju darba grupā.
Par jūras kabeļiem kopumā:
Pēc dažādiem avotiem pasaulē ir vairāk nekā 550 aktīvi un plānoti zemūdens kabeļi. Kopējais aktīvo kabeļu skaits pastāvīgi mainās, jo jauni kabeļi tiek nodoti ekspluatācijā un vecāki kabeļi tiek pārtraukti. To kopējo veiktspēju mēra terabitos sekundē un jūras kabeļi ir starptautiskās datu pārraides būtiskākais elements. Aptuveni 90% no globālās datu plūsmas nodrošina zemūdens sakaru kabeļi. Aptuveni 99% starpkontinentālās datu plūsmas nodrošina zemūdens sakaru kabeļi.
Lato Lapsas YouTube profilā publicētais audioieraksts par "stratēģiskā komunikatora" nodarbēm:
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
