Vējonis nevēlas atklāt personas, kas izvēlējās uz inaugurāciju ielūgtos "īpatnos viesus"
PIETIEK12.07.2015.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Pildot jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzdevumu, viņa preses pārstāvji nevēlas atklāt konkrētās personas, kas izvēlējās viņa "īpatnos viesus" - cilvēkus ar sliktu reputāciju, kuri bija ielūgti uz jaunā prezidenta inaugurācijas pasākumu. Tā vietā prezidenta preses dienests paziņo - prezidenta kancelejas iepriekš publiskotais ielūgto saraksts esot bijis "neprecīzs".
Pietiek aizvadītās nedēļas beigās publicēja no Valsts prezidenta kancelejas pieprasīto un tās arī izsniegto apjomīgo sarakstu ar personām, kas bija ielūgtas uz Vējoņa inaugurācijas pasākumu dienā, kad viņš nodeva Valsts prezidenta zvērestu.
Taču saraksts radīja virkni jautājumu - gan tāpēc, ka no 100 Saeimas deputātiem tajā kā ielūgti bija uzskaitīti tikai 93 deputāti, gan tāpēc, ka sarakstā bija virkne personu ar sliktu reputāciju no uzņēmēju un politiķu aprindām.
Šo personu vidū bija Pietiek bieži pieminētais politiķu finansētājs Uldis Mierkalns, "valsts šantažētājs" un politisko iepirkumu speciālists Guntis Rāvis, "valsts slaucējs" Ģirts Rungainis, pazīstamais politiskais shēmotājs Klāvs Olšteins, kā arī Kārlis Gudonis, kas ticis minēts kā Vienotībai dārgi izmaksājušo individuālo vēlēšanu kampaņu organizētājs.
Tomēr Valsts prezidenta preses pārstāvis, pildot Vējoņa uzdevumu, nevēlējās Pietiek atklāt konkrētās personas, pēc kuru norādījuma ielūdzamo sarakstā iekļauti šie cilvēki. "Viesu saraksta sastādīšana ir Valsts prezidenta kancelejas kompetence," - tas ir viss, ko bija gatavs atklāt prezidenta preses pārstāvis.
Savukārt saistībā ar "pazudušajiem" Saeimas deputātiem prezidenta pārstāvis norādīja - kolēģe esot izsūtījusi "neprecīzu sarakstu", savukārt precīzajā bijuši iekļauti arī Saeimas deputāti Andris Bērziņš, Gundars Daudze, Atis Lejiņš, Romāns Mežeckis, Arvīds Platpers un Jānis Ruks.
Vienīgais neuzaicinātais no simta bijis deputāts Dainis Liepiņš, kurš "ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā sakarā ar Saeimas lēmumu par piekrišanu pret viņu uzsāktās krimināllietas turpināšanai, tādēļ arī viņš netika aicināts".
Interesanti, ka ielūdzamo sarakstā kā "pašvaldību amatpersona" bija iekļauts arī par smagiem noziegumiem tiesājamais Aivars Lembergs, kurš oficiāli nemaz nedrīkst pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja funkcijas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
