Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Egita Kazeka, par kuras īpašajām attiecībām ar tagadējo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni tiek runāts jau kopš 2014. gada, šogad kā viņa kancelejas vadītāja vietniece regulāri ir tikusi pie vairāk nekā 1000 eiro lielas ikmēneša piemaksas ar vienu un to pašu formulējumu ik mēnesi – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti”.

„No 2017.gada 0l.janvāra līdz 2017.gada 31.martam noteikta piemaksa un pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināts janvārī - 1052,92 eiro, februārī - 1052,92 eiro, martā - 1052,92 eiro,” – šāda ir Valsts prezidenta kancelejas oficiālā informācija par Kazekas regulārajām piemaksām papildus algai šā gada pirmajos trīs mēnešos.

Ja ticēt kancelejas jaunā vadītāja Arņa Salnāja skaidrojumam, ik mēnesi identiska lieluma piemaksu viņš nolēmis Kazekai piešķirt „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”.

Piemaksu oficiālais pamatojums ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 12. daļa.

Tā noteic, ka „valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu motivēšanu un, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā”.

Līdz šim Vējoņa kancelejas vadītājs ir atteicies atklāt Kazekas darba līguma nosacījumus, to pamatojot ar apgalvojumu, ka „informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība”.

Sakarā ar šo informācijas sniegšanas atteikumu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies administratīvajā tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas sākšanu, savukārt, lai pārliecinātos, vai patiešām Vējonim tuvajai Kazekai (attēlā abi redzami slavenajās Dubajas vakariņās) ikmēneša piemaksa tiek piešķirta pamatoti un vai nodokļu maksātāju līdzekļi tiek tērēti lietderīgi, Valsts prezidenta kancelejai ir nosūtīts jauns informācijas pieprasījums ar šādiem jautājumiem:

„Lūdzu, sniedziet informāciju – kādus tieši kultūras un sabiedriskus valstiska mēroga projektus minētā amatpersona ir plānojusi un koordinējusi 2017. gada janvārī.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kādus tieši kultūras un sabiedriskus valstiska mēroga projektus minētā amatpersona ir plānojusi un koordinējusi 2017. gada februārī.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kādus tieši kultūras un sabiedriskus valstiska mēroga projektus minētā amatpersona ir plānojusi un koordinējusi 2017. gada martā.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kādus tieši kultūras un sabiedriskus starptautiska mēroga projektus minētā amatpersona ir plānojusi un koordinējusi 2017. gada janvārī.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kādus tieši kultūras un sabiedriskus starptautiska mēroga projektus minētā amatpersona ir plānojusi un koordinējusi 2017. gada februārī.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kādus tieši kultūras un sabiedriskus starptautiska mēroga projektus minētā amatpersona ir plānojusi un koordinējusi 2017. gada martā.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017. gada janvārī.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017. gada februārī.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kas un pēc kādiem kritērijiem aplēsis minētās amatpersonas darba intensitāti un noteicis tā kvalitāti 2017. gada martā.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017. gada janvārī ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017. gada februārī ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto.

Lūdzu, sniedziet informāciju – kas un pēc kādiem kritērijiem ir noteicis, ka minētās amatpersonas darba intensitāte 2017. gada martā ir pārsniegusi minētās amatpersonas darba līgumā noteikto.

Lūdzu, sniedziet informāciju – saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017. gada janvārī.

Lūdzu, sniedziet informāciju – saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017. gada februārī.

Lūdzu, sniedziet informāciju – saistībā ar kādām aktivitātēm minētā amatpersona ir izrādījusi ar piemaksu atzīmējamu iniciatīvu 2017. gada martā.”

Kā rāda Kazekas amatpersonas deklarācija, pērn nepilna pusgada laikā pēc Vējoņa kļūšanas par Valsts prezidentu viņa prezidenta kancelejas vadītāja vietnieces amatā saņēmusi 41,5 tūkstošus eiro. Turklāt, kas interesanti, viņa uzrādījusi arī pērn saņemtu pensiju 3000 eiro kopapmērā.

Izdevums Vakara Ziņas jau 2014. gada rudenī vēstīja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadītāju romantisko attiecību rindu, arī toreizējam "aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (48) un viņa biroja vadītājai, pievilcīgajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušās romantiskas attiecības".

Pietiek jau aprakstījis, kā Aizsardzības ministrija vēl joprojām turpina stīvēties, lai tai nevajadzētu atklāt detaļas par kādreizējā aizsardzības ministra, tagadējā Valsts prezidenta Vējoņa 2014. gadā notikušo braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku kopā ar viņa toreizējo biroja vadītāju Kazeku.

Dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā pirms divarpus gadiem bija devies ne tikai Vējonis un toreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, bet arī ministra biroja vadītāja Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.

"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.

To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāj vēl joprojām.

Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atsakās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama".

Pat pēc atkārtota aizrādījuma ministrija nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu - "cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām".

Administratīvā rajona tiesa noraidīja Pietiek pārstāvja prasību atklāt šo informāciju, un nu šī lieta ir nonākusi Augstākajā tiesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...