Vecrīgas viesnīcas lieta: reideri Skudru „laipni eskortē” policijas izmeklētāja Lasmane no bijušā „Sozinova pasūtījumu galda”
Pietiek lasītājs07.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aprīļa beigās pie bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas, kuru savā īpašumā vēlas pārņemt tā sauktais „Juraša grupējums” un tā pakalpojumus izmantojošais reideris Uldis Skudra, varēja novērot interesantu ainu, kas redzama šajos video un kas daudz ko paskaidro par Valsts policijā valdošo situāciju, - U. Skudru un bijušo KNAB darbinieku, tagadējo advokātu Aleksandru Berezinu viesnīcas vārtu atmūķēšanas pasākumā „laipni eskortēja” Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja izmeklētāja Inese Lasmane.
Tas, ka šādā pēc būtības reiderisma pasākumā, kurā normāla būtu, piemēram, tiesu izpildītāja līdzdalība, aktīvi piedalās policijas izmeklētāja un vēl citi policijas darbinieki, uzskatāmi rāda, cik pamatota ir bijusi nu bijušā Rīgas pārvaldes faktiskā bosa, ar Juri Jurašu jau vēsturiski „ciešā sazobē” bijušā Andreja Sozinova aizrotēšana un tagad arī „piespiedu brīvprātīgā” aizvadīšana izdienas pensijā.
Šie notikumi, kuri redzami publicētajos videoierakstos, bija jau kārtējā epizode gadiem ilgstošajā cīņā par Vecrīgas viesnīcu. Lietu saistībā ar viesnīcas īpašumtiesībām sāka 2013. gadā, un policija to turpināja izmeklēt septiņus gadus. Taču tad pēc Tieslietu ministrijas vadības maiņas, sajūtot jaunas iespējas, 2019.gada vidū policijai tika „paskaidrots”, kā jāstrādā „pareizi”, un izmeklēšanas virziens „nejauši” nomainījās par 180 grādiem, Allas Jurašas un Ulda Skudras interešu labā.
Ar ko tas skaidrojams? U. Skudra, kurš, kā izskatās no dokumentiem, sekmīgi „aplupinājis” viesnīcas faktisko līdzīpašnieku, uzbeku Akbaru Abdullajevu, 2019. gadā acīmredzot pieņēma stratēģiski pareizu lēmumu – ar savu problēmu vērsties pie labi zināmiem „lietu kārtotājiem” no „Juraša grupējuma” ar tā plašajām iespējām Valsts policijā, Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā (abus pēdējos, kā zināms, kontrolē J. Juraša pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija).
No 2017.gada oktobra līdz 2020.gada janvārim SIA Freecom 966 kapitāla daļām bija uzlikta komercķīla, taču tad biroja izmeklētāja Inese Lasmane – tā pati, kas tagad jau bez kautrēšanās pavada U. Skudru un A. Berezinu viesnīcas kārtējā „ieņemšanā”, - deva pamatu noņemt komercķīlu un pēc tam arestu no īpašuma. Šīs darbības notika uz falsificētas ekspertīzes pamata, kuras jau pieminētais U. Skudra bija pasūtījis Ukrainā.
Kā redzams no pievienotajiem dokumentiem, izmeklētāju nemulsināja neviena no neskaitāmajām dīvainībām, - ne tas, ka ekspertīze „korupcijas lielvalstī” Ukrainā bija izdarīta uz dokumentu kopiju pamata, oriģinālus nemaz neredzot, ne tas, ka dokumenti sastādīti Panamā, bet apstiprināti nez kāpēc... Šveicē.
Ir skaidrs, ka visā šajā procesā nav iztikts arī bez tieslietu ministra Jāņa Bordāna palīdzības. Savulaik, kad komercķīla tika uzlikta, jau pieminētais U. Skudra uzreiz administratīvajā tiesā iesniedza prasību pret Uzņēmumu reģistru un tā lēmumu. Tiesvedībās viņš zaudēja, un Uzņēmumu reģistra pārstāvji abās instancēs apstiprināja komercķīlas likumību un aizstāvēja savas darbības.
Un tad pēkšņi vienā dienā, nesagaidot Augstākās tiesas lēmumu, proti, pēdējo instanci, komercķīla bez tiesas lēmuma tika noņemta, - nav nekādu šaubu, ka pēc Tieslietu ministrijas vadības spiediena uz Uzņēmumu reģistru. Tieši pēc tāada paša scenārija „bezkompromisu tiesiskuma” pārstāvji ir rīkojušies arī „Olainfarm” mantinieču strīdu gadījumā.
Kas attiecas uz aresta noņemšanu īpašumam no policistu puses, - visticamākais, arī šajā lietā neiztika bez skaidra mājiena no Rīgas reģionālās pārvaldes kriminālpolicijas vadītāja, skandalozā Andreja Sozinova puses: gadiem ilgi nebija nekāda pamata aresta noņemšanai, bet tad lieta nonāca A. Sozinova pārziņā – un pamats „negaidīti” atradās. Lieta tika nokārtota pasūtītāju interesēs.
Kā Alla Juraša, Aleksandrs Berezins un viņu kompanjoni ir spējuši ietekmēt gan tiesu sistēmu, gan Valsts policijas darbiniekus? Atbilde uz šo jautājumu kļūst skaidrāka, ja pieļauj koruptīvas shēmas esamību, kurā iesaistīta gan virkne bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku, kuri tagad ieņem augstus amatus (Juris Jurašs, Signe Bole u.c.), gan viņu vajadzības piesedzoši politiķi.
2020. gada 12. maijā plkst. 7.28 sākās pasūtījuma kratīšanas četros ar uzņēmēju Gulamu Mohammadu Gulami saistītos objektos vienlaikus, un nebija nekādu šaubu, ka Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja darbiniekiem bija dots skaidrs uzdevums – izpildīt Gulama Mohammada Gulami uzņēmuma bijušā darbinieka Ulda Skudras un viņas grupas pasūtījumu sagrābt viesnīcu Garden Palace, neskatoties uz to, ka tiesa saistībā ar šo objektu turpinājās un nebija tiesas nolēmuma.
Taču Alla Juraša (kas tolaik vēl oficiāli skaitījās Jura Juraša sieva, kaut reāli viņas partneris ne tikai biznesā vien jau bija pieminētais Aleksandrs Berezins) un viņas līdzgaitnieki gaidīt negribēja un faktiski paši pieņēma lēmumu tiesneša vietā. Savukārt tagad, kā redzams, Valsts policiju jau ir izdevies piesaistīt kā vienkāršu pakalpojuma sniedzēju – un izmeklētāja I. Lasmane jau pati piedalās viesnīcas kārtējā ieņemšanā.
Protams, atklāts paliek jautājums, vai tagad, kad A. Sozinovs ir ar negodu aizsūtīts pensijā, viņa iestrādātās shēmas turpinās darboties (jānorāda, ka video redzamā viesnīcas ieņemšana datējama ar 28. aprīli, kad A. Sozinovs gan bija aizrotēts no sava amata, taču līdz viņa aizturēšanai aizdomās par ienākumu slēpšanu bija palikušas vēl vairākas nedēļas).
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
