Iesaki rakstu: 
Pieminot ēnu ekonomikas apkarošanu un tajā (ne)sasniegtos rezultātus, nez kāpēc visi skatieni uzreiz pievēršas tikai un vienīgi Talejas ielas “zikurātam”. It kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) mums būtu vienīgais, kas prot, spēj un drīkst ar šo Latvijas hronisko problēmu cīnīties.
Vai cīņā ar kontrabandu robežsargi ir tiesīgi stāvēt malā, sakot, ka tas ir muitas darbs? Protams, nē! Savukārt pelēki melnā biznesa galvenie stūrakmeņi ir nelegāla nodarbināšana un aplokšņu algas, un šis ir Valsts darba inspekcijas (VDI) pārzināts lauciņš. Skaidrs, ka sabiedrība un valdība labprāt sagaidītu, ka nodokļu piedzinējiem palīgā ar entuziasmu nāktu darba apstākļu uzraugi, dodot efektīvu pienesumu valsts budžeta papildināšanā.
Taču īstu un raženu sadarbību mēs nesagaidām. Atšķirībā no VID pavisam retu reizi VDI pārstāvji var ziņot, ka iestāde ir atklājusi vērienīgus jeb “institucionālus” darba likumdošanas pārkāpumus, kas iet roku rokā ar nodokļu nemaksāšanu. Kaut gan tieši inspekcija varētu valsti kalpot par ļoti efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku.
Turklāt šķiet, ka inspekcijai nav fiskālā entuziasma un vispār motīva veikt savus pienākumus pret valsts budžetu. Kur šķērslis? Vai tik tiešām traucē atrašanās citas partijas (Vienotības, ne ZZS) politiski apsaimniekotā dzimtmuižā? Taču cīņa ar aplokšņu algām un neveiktām sociālām iemaksām ir vitāli svarīga tieši Labklājības ministrijai, kam padota VDI.
Pērnruden LTV demonstrēja pētnieciskās žurnālistikas eksperimenta Operācija Tokija vairākas sērijas. Vienā Rīgas restorānu tīklā atklājās aplokšņu algas, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, nelegāli nodarbināti ārzemju studenti.
Toreiz raidījuma skatītāji redzēja, ka VDI darbiniece nevēlējās palīdzēt žurnālistei, kura eksperimenta ietvaros strādāja Tokyo City restorānā. Nekompetentās iestādes ne vairāk kompetentā ierēdne pat deva meitenes drošību apdraudošus un bezjēdzīgus padomus, kā viņai pierādīt savu nelegālo nodarbinātību.
Ir pagājis pusgads kopš LTV raidījuma saceltā skandāla. Taču, kā rādās, nesmukums iestādē ir jau “veiksmīgi” aizmirsts. Par VDI rīcībspējas uzlabojumiem un tās lielāku fiskālo atdevi neko nedzirdam. Taču, manuprāt, inspekcijas direktoram Renāram Lūsim vajadzētu piedomāt par disfunkcionālā Kontroles dienesta vadītāja šābrīža ķezām.
Kad naudas atmazgāšanas apkarotāji no ASV pieteica pretenzijas ABLV bankai, mūsu sabiedrībai tika atgādināts ilgi nepamanītais: izrādās, jau ilgus gadus pastāv prokuratūras pārraudzīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (jeb Kontroles dienests). To kopš 1998.gada, “veiksmīgi” vairoties no plašas publikas ievērības, ar atturīgi birokrātisku eleganci vada Viesturs Burkāns. Tagad viņš ir ļoti neapmierināts, ka nokļuvis mediju uzmanības fokusā – gaist izredzes rāmi tikt pie nākamā pilnvaru termiņa.
Iestādēm – mieramikām ir laikus jāsarosās. Oktobri gaidot, mūsu politiķi kļūst arvien nervozāki. Tāpēc viena vai otra “kantora” nelietderības klaji apliecinājumi var novest, publikai par prieku, pie demonstratīvām eksekūcijām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
