Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekas nav vieglāks kā pirms deju vai dziesmu svētku mēģinājuma vai koncerta atņemt dalībniekiem līdzpaņemtos našķus vai ūdeni – jo organizātori tā lēmuši. Tāpat kā pēc svētkiem tā viegli sākt runāt par pašdarbnieku kolektīvu vadītāju atalgojumu, ko noteikti vajadzētu palielināt. Bet kāpēc sarunas par valsts kapitālsabiedrību vadošo darbinieku atlagojumu vai bezrūpīgu pašvaldību naudas tēriņiem tajā pašā publiskajā telpā sastopas ar nenosakāmu stīvumu un bezspēku? Ko tas pastāsta par latvieti parasto?

Ja valstī ir kārtība, tad tā, pirmkārt, sākas ar valsts pārraudzībā vai kontrolē esošajiem uzņēmumiem. Pārlapojiet lielo uzņēmumu vadītāju algu sarakstus. Vai jums ir kaut mazākā nojēga, kāpēc šo sabiedrību vadītāji saņem tieši tādas algas, kādas tās ir noteiktas viņu gaiteņos un koridoros?

Var jau atbildēt, ka tā ir nozares specifika, ka tas atbilst kaut kādai tirgus konkurencei vai konkrētā indivīda unikālajam pienesumam. Tomēr – atrast kaut mazāko loģiku un saimniecisku attieksmi ir pagrūti. Tas pats airBaltic gadījums, ko jau labu laiku stutē valsts dotācija. Pieņemsim, ka Martins Gauss kā šīs kompānijas vadītājs ir neaizstājams, bet – kāpēc uzņēmums, kas šobrīd pārdzīvo pavisam noteiktus krīzes posmus, viņu ieceļ īpašā kārtā? Īpašniekam – tas ir valstij – taču vajadzētu uzdot jautājumu, kāpēc Gausa alga ne tikai ir liela, bet tā ik gadus palielinās? Pēdējais atskaites punkts par 2022. gadu – 1,27 miljoni gadā. Kāpēc tie ir 1,27 miljoni un nevis 1,5 miljoni? Vai – 500 000? Ar viņa vadītā uzņēmuma kopējo zaudējumu apjomu – 53 miljoni gadā. Apgrozījums? Jā, airBaltic gadījumā tas ir solīds. Nepilni 494 miljoni.

Bet Latvijas valsts mežiem tā paša gada apgrozījums ir 566 miljoni, kur valdes priekšsēdētājs pelna 156 tūkstošus gadā. Mežiem turklāt ir peļņa – 242 miljoni. Vai ir kāda formula vai aprēķins, pēc kā vadās saimnieks? Nav.

Ja būtu, tad tam pašam Latvenergo ar 1,2 miljardu apgrozījumu un peļņu 209 miljoni arī vajadzētu savam vadītājam piemērot kaut kādu atalgojuma idenksāciju, kaut vai par izpildījumu jeb performanci. Bet – nekā! Tā sauktais valsts galvenais elektriķis (Latvenergo valdes priekšsēdētājs) saņem gadā 151 tūkstoti. Gauss kādam ir labi pielīmējies, vai tie citi ir vienkārši stulbeņi – ka nemāk paprasīt vai paņemt?

Teiksiet, ka labi speciālisti apkārt nemētājas. Piekrītu. Bet – nauda jau arī nemētājas. Turklāt, ja runa ir par valsts kapitālsabiedrībām, kam tā kā vajadzētu būt paraugam, piemēram vai sliktākajā versijā – samēram. Lielākā daļa no viņiem taču strādā visai nosacītos konkurences apstākļos. Tas pats Sadales tīkls, kas patiesībā drīzāk ir zirnekļa tīkli – tik nesaprotama patērētājam ir viņu apstāvētā energoresursu politika – tā gada apgrozījums 300 miljoni, zaudējumi 20 miljoni, bet valdes priekšsēdētājs apēd 154 tūkstošus gadā. Liela atbildība? Daudz darbinieku (1600)?

Jā, bet prasās algoritms, kas būtu samērojams ar dzīves standartu, ko piekopj sabiedrība vai tā sauktais klients. Latvijas dzelzceļā vadītāja pakļautībā ir 4000 darbinieku, un viņš šo atbildību panes ar vidējiem mēneša ienākumiem 10 000 eiro. Kas nosaka šo atalgojuma apjomu? Valde, padome vai tomēr – nozares ministrija? Vai – kāda politiskā partija, kas tajā vienā brīdī ir pie siles? Kāda ir šo cilvēku saimnieciskās atbildība, ja neskaita to, ka viņus var par sliktu darbu atbrīvot? Kad mainās politiskā konjunktūra, mēs redzam un dzirdam, ka valdes un padomes tiek izmētātas pa labi un pa kreisi. Atlaistajiem ir kompensācijas un izpletņi ar spārniņiem. Par to arī maksā valsts jeb nodokļu maksātāji. Ja kādu atlaiž ar troksni, tad saka, ka tas esot bijis politiskais spiediens. Kurš spiež? Ministrs, koalīcija, frakcija? Lai būtu! Bet – kas beigās apmaksā rēķinus?

Ja mums ir valsts kontrole un konkurences padome, kāpēc nav saprotama un caurspīdīga valsts kapitālsabiedrību pārvalde? Tieši atalgojuma sakarā. Jo skaidrs, ka šie profesionāļi savu darbu izdarītu arī par, teiksim, Prezidenta algu – kas ir ap 7000 mēnesī. Viņiem pietiktu. Bet viņiem maksā vairāk. Nevienam mazāk! Būtu jāsaprot, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji – tādi kā Rīgas siltums, Rīgas satiksme vai Latvijas pasts, vai tas pats Latvenergo – strādā un saimnieko tā, ka mēs redzam un sajūtam to savos maciņos ar smaidu vai labsajūtu. Bet tā taču nav!

Ja lielās slimnīcas – kas gadiem vico uz priekšu ar hroniskiem zaudējumiem – piesaista vadītāju posteņos augstas klases menedžerus no privātā sektora, tad varētu vēlēties kaut kādu fiskālo izaugsmi, nevis lielus caurumus, ko budžeta gada beigās tāpat aizlāpīs ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tādu uzņēmumu var vadīt arī Narvesen kioska pārdevēja. Neprāts? Prāts! Cilvēks vinnē konkursā amatu vai posteni ar domu, ka viņš uzņēmumam iedos vairāk, nekā paņems. Ko, piemēram, iedod Latvijas loto vadītājs? Uzņēmums, kas apkalpo no azarta atkarīgos jeb sava veida alkoholiķus ar trīcošām rokām, kad tiek iegādāta kārtējā biļetīte…

Apgrozījums gadā 78 miljoni, peļņa – 13 miljoni. Valdes priekšsēdētāja alga – 117 tūkstoši gadā. Konkurē ar privāto sektoru, kas kopumā sabiedrībai neveido nekādu pievienoto vērtību, ja neskaita izputinātus likteņus un ģimenes. Pārsvarā. Kur valsts morāle, izpratne un atbildība? Ak, jā – tādas nav, jo visās valstīs ir lielās loterijas. Bet, tad vismaz jāsaprot, pie kā piesiets šī uzņēmuma vadītāja atalgojums. Kas to notur? Ja peļņa 2023. gadā būs divas reizes lielāka – viņš prasīs algas pielikumu, vai to aprēķinās pēc deguna un partijas biedra kartes?

Lielo valsts uzņēmumu vadības algas ir tas pats, kas viņu autoparki dienesta vajadzībām. Bezjēdzīga naudas šķiešana. Bezjēdzīga tāpēc, ka nav saprotama formula – kā tas rodas?

Tāpat kā nav saprotams, kurš būs atbildīgais. Nu, parunājām, ka airBaltic nopirka luksusa klases elektriskās automašīnas. Nesmuki, fui! Kas tālāk? Kur labi apmaksātās padomes atbildība par šādiem tēriņiem? Starp citu, firma, kas šo komplektu Gausam iesmērēja, labi nopelnīja. Ko nopelna valsts? Kad komercbankas grib izmaksāt saviem vadošajiem darbiniekiem prēmijas, tās ir spiestas šo saskaņot ar valsts uzraugu – FKTK. Ja bankas rādītāji ir slikti, tad šo nodomu atmet bankai atpakaļ. Skaidra būšana! Kāpēc tāda skaidrība nerodas, kad runājam par valsts pārvaldībā esošajiem uzņēmumiem?

Protams, varam arī negrābstīties pēc tik augstos plauktos stāvošām svecēm un atstāt šiem resnajiem putniem debesis – tāpēc iedošu vienu jauku piemēru no novadiem, kas arī spilgti raksturo vispārējo izpratni par naudu, kas aug kokos. Tas būs no tās pašas airBaltic elektrisko auto sērijas…

Viņdien lasu, ka Rēzeknē pašvaldībai pietrūkst 3 miljonu, lai pabeigtu SPA kompeksa celtniecību. Sākotnējie projekta izdevumi bija plānoti 8 miljoni, taču viss esot sadārdzinājies. Kad kompleksu uzcelšot, tad to nodošot investoram, kurš jau tiekot meklēts.

Neesot viegli. Jau trīs gadus meklējot un – nekā… Nav ne tikai investoru rindas – tās tukšajā galā nav pat vēja plūsmiņa, nav pat smakas. Starp citu, viens no argumentiem, kāpēc pašvaldība šajā visā iesaistījās, esot meklējams Eiropas fondu naudās, jo tās sedzot pusi no visām izmaksām. Sedz, sedz – tikai atrodiet to nākotnes ieguldītāju, kas neizskatās pēc muļķa. Ja celtniecības izmaksas ir vairāk nekā desmit miljonu, spējat nojaust šīs būves uzturēšanas izmaksas? Turklāt no nākamā apsaimiekotāja prasīšot arī 5 miljonu lielu ieguldījumu viesnīcas celtniecībā, jo kas tas par SPA bez viesnīcas…

Te ir tas augstākā mēroga aprobežotības un nesaimnieciskuma lidojums, bez jebkādas sajēgas, nerunājot par elementāru tirgus izpēti. Vēl saprastu, ka pašvaldība celtu SPA ar rokās esošu apsaimniekošanas līgumu, ar banku garantijām, uz ko parakstījies kāds privātais vai investoru grupa. Nē taču! Uzcelsim – un tad jau redzēs. Ko redzēs? Bet, ja nekas nesanāks – ko var jau tagad daudzmaz droši paredzēt – ko Rēzekne darīs ar šo SPA kompeksu? Rēzekne! Meklēs dotāciju, manipulēs ar Latgales nelaimi, zvanīs uz Latvijas loto, rakstīs vēstuli Gausam – sak, cien. M.Gausa kungs, mēs zinām, ka jums ir laba alga, varbūt nāksiet daļā…

Ņemot vērā briestošo perspektīvu ar projekta tālāko virzību, pilnīgi noteikti, ka šai kapitālsabiedrībai, kuras īpašniece ir pašvaldība, iecels valdi. Valdi vajadzēs vadīt. Par to kādam noteiks algu, un – visu tālāko jūs jau zināt… Hmmm, doma, ka Rēzeknes SPA centra valdes vadītājs varētu gadā saņem tik pat, cik Martins Gauss, nav peļama. Kāpēc nē?

Kurš stieps tālāk lielo atbildības mapīti par izpļekerētu naudu? Jo šie avantūristi, kas Rēzeknē rakstīja tāmes un papīrus par baseinu fermu – tas ir SPA komplekss –, arī saņēma kroņa algas par savu centību. Un saņēma arī tie profesionāļi, kas no valsts puses šos papīrus kārtoja kā virsuzraugi, kā pieskatītāji – kas sakās, pa brīvu neko nedarīsim… Un celtnieki arī silda rokas pie šī organizētā haosa ugunskuriem. Tā viņi visi kopā patrenējas bez atbildības uz tādiem Rēzeknes gadījumiem, bet pēc tam – raug, kādu dienu parādīsies jau lielākās valdēs un padomēs. Ar vēsturisko stāstu, ka viņi ir apstāvējuši miljonu vērtus projektus un tāpēc – bez desmit štukām mēnesī nebūs spējīgi pieslēgties citām izvirzītajam problēmu apjomam. Patiešām – nebūs?

Vārdu sakot – varētu tomēr vēlēties mazliet lielāku mērenību. It sevišķi gadījumos, kur atslēgas vārds ir – valsts…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...