VARAM: pēc miljonāra Ramoliņa ģimenes zemesgabala lietas Valsts vides dienests būs daudz uzmanīgāks
PIETIEK10.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī 11. februārī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamām blēdībām saistībā ar iespējamām blēdīām ap meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa (attēlā kopā ar Egilu Levitu) ģimenes īpašumu Apšuciemā, bet Vides pārraudzības valsts birojs 26. februārī pieņēma lēmumu par tehnisko noteikumu apstrīdēšanu, ar to vismaz uz laiku apturot miljonāra ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apliecina – turpmāk Valsts vides dienests būšot daudz uzmanīgāks.
„Ņemot vērā radušos situāciju, dienests ir apliecinājis ministrijai, ka dienesta darbinieki turpmāk pastiprināti pievērsīs uzmanību nekustamo īpašumu mērniecības un meža inventarizācijas dokumentos ietvertajai informācijai, šaubu gadījumos atkārtoti vēršoties pie attiecīgās valsts iestādes, lai pārliecinātos par datu atbilstību normatīvo aktu prasībām,” teikts oficiālā VARAM vēstulē par veiktajiem pasākumiem, lai šādi gadījumi neatkārtotos.
Atklātībā nonākot ziņām par atklāto blēdību, uzdodot privātmājas apbūvei iekārotu zemesgabalu kāpu zonā par tādu, kur iepriekš jau it kā esot bijusi apbūve, VARAM solījās „aicināt Valsts vides dienestu uzlabot metodisko vadību un procesuālo normu ievērošanu, pieņemot lēmumus un citus administratīvos aktus”, lai līdzīgi gadījumi nevarētu tik vienkārši atkārtoties.
Tagad VARAM ziņo, ka Valsts vides dienests „jau savlaicīgi rīkojies proaktīvi”, - 2020. gada 17. decembrī noticis informatīvs seminārs Dienesta reģionālo vides pārvalžu pārstāvjiem par būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā, kura Vides pārraudzības valsts birojs akcentējuši svarīgākās līdzšinējās prakses atziņas, lai nepieļautu būvniecību pretēji Aizsargjoslu likuma prasībām.
Ņemot vērā A. Ramoliņa īpašumā tobrīd plānoto darbību un izdoto Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālā vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu atcelšanu, arī VARAM darbinieki vairākās sanāksmēs (tai skaitā, piedaloties arī Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei) vērsuši dienesta uzmanību uz nepieciešamību uzlabot dienesta ietekmes sākotnējā izvērtējuma un tehnisko noteikumu sagatavošanas procesu, jo īpaši, attiecībā uz iesniegto dokumentu paredzētajai darbībai pamatotību.
„Ievērojot to, ka dienests tika informēts par konkrēto situāciju un tas ir pārrunāts ar dienesta ģenerāldirektori, ministrija neuzskatīja, ka minēto nepieciešams atkārtoti norādīt arī rakstveidā. Jānorāda, ka ministrijas un dienesta komunikācija arī par citiem jautājumiem tiek organizēta sanāksmju formā, kas veicina informācijas apriti un izpratni par būtiskiem, aktuāliem gadījumiem, kad, piemēram, nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu saistībā ar vides aizsardzības prasību kontroli,” skaidro VARAM.
Ministrija gan vienlaikus norāda, ka attiecībā uz konkrēti A. Ramoliņa ģimenes īpašumā plānoto darbību „kompetentā iestāde, kas bija akceptējusi pretlikumīgus meža inventarizācijas datus, bija Valsts meža dienests”. VARAM norobežojoties no meža dienesta darbībām: „Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumu Nr. 449 “Valsts meža dienesta nolikums” 1. punktu Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Zemkopības ministrs pakļautību īsteno ar Zemkopības ministrijas starpniecību.” Normatīvajos aktos neesot paredzētas Valsts vides dienesta tiesības „pārvērtēt citas kompetentās iestādes sniegto atzinumu, kā arī citas valsts pārvaldes iestādes datus”.
Kā Pietiek jau informējis, iepriekš ministrija bija secinājusi, ka, „ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumos norādīto, iespējams, pretlikumīgu meža platības samazināšanu, Valsts vides dienestam kā tehnisko noteikumu izdevējam būtu bijis atkārtoti jāpārliecinās par Valsts meža dienesta viedokli attiecībā uz situācijas plāna un meža inventarizācijas dokumentu aktualizācijas rezultātā radušām meža platību izmaiņām”.
Tuvākajā laikā Pietiek publicēs arī Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta skaidrojumus – kādi pasākumi ir veikti, lai turpmāk nepieļautu līdzīgas blēdības ar iecerētu būvniecību kāpu zonā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.