Vara kā līdzeklis bezatbildības un nesodāmības nodrošināšanai
Pietiek lasītājs15.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesiskuma ilūziju mūsu valstī pirms kāda laika pamatīgi sašūpoja nu jau bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāja Inita Lūre, kura publiski atzinusi, ka VID vadība izpilda politiskos pasūtījumus, lai mērķtiecīgi uzsāktu fiktīvus administratīvos procesus un / vai kriminālprocesus pret dažādā veidā politiskai elitei neērtiem uzņēmējiem vai konkurentiem. Galvenais rakt – gan jau kaut ko atradīs.
Viens no spilgtākajiem šādiem “pasūtītājiem” savulaik bija nu jau politiskā mēslainē aizslaucītā Solvita Āboltiņa, kuras izvērsto “pasūtījumu” sekas kā slikta smaka šaurā telpā joprojām smacē tiesisko sistēmu. Tradicionāli par mata tiesu Saeimā iekļuvušajai (ne godīgi ievēlētai) S. Āboltiņai politiskie konkurenti vienmēr traucējuši kā dadzis acī.
Par upuri viņas intrigām un politiskajam pasūtījumam krita Inguna Sudraba, kura tik padarīta par spiedzi Krievijas labā pēc tam, kad viņas labs paziņa – uzņēmējs Ivars Strautiņš pēc “Rīgas piensaimnieka” pārdošanas organizēja I. Sudrabai un viņas brāļa bērniem vizīti uz Sanktpēterburgu ar privāto lidmašīnu, kas pastarpināti piederēja uzņēmuma ieguvējam – Krievijas uzņēmējam.
S. Āboltiņa, kura tobrīd vadīja Saeimas Nacionālās drošības komisiju, Jāņa Dombura vadītajā raidījumā demonstratīvi paziņoja, ka ar I. Sudrabas dibināto partiju koalīciju neveidos, jo viņa ar privātu lidmašīnu dodas uz Krieviju ziņot. Vēlāk masu medijem tika nopludināts lidostā drošībnieku veiktais video ieraksts, kur I. Sudraba bija redzama iekāpjam privātajā lidmašīnā. Ar to “No sirds Latvijai” politiskais liktenis bija izlemts. Un vēlāk nevienu neinteresēja apstākļi, kādos I. Sudraba nonāca tajā lidmašīnā.
Tomēr visasāk konkurenci S. Āboltiņa izjuta ar Zaļo un zemnieku savienību. Attiecīgas Saeimas komisijas vadītājas amats nodrošināja regulāru saskarsmi ar valsts drošības dienestiem, kuri nereti saņēma norādes pret vienu vai otru nevēlamu personu atrast vienalga, ko.
S. Āboltiņai ļoti kārojās premjeres krēsls, kurš pēc 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā varēja palikt tikai skaists sapnis, ja vien jaunāks kolēģis neatbrīvotu vietu pieredzējušai, taču Saeimā neiekļuvušai kolēģei. Reitingi bija zemāki kā jebkad, partijas biedru neuzticēšanās pieauga. S. Āboltiņa apzinājās – ir pēdējais laiks rīkoties, lai noturētu varu.
Apvienības tēla graušanai derēja jebkura redzama figūra no tās vidus. Redzeslokā nonāca neviennozīmīgi vērtētais Jūrmalas mērs – Gatis Truksnis, pret kuru drīz vien tika uzsākti trīs kriminālprocesi. Viņam tika pārmesta gan kukuļņemšana, gan partijas nelikumīga finansēšana, gan dienesta dokumentu viltojums. Divi pirmie procesi izbeigti, par pēdējo vēl tiek lauzti juridiskie šķēpi.
Šajās zemtepiķu politiskajās cīņās tika ievilkts arī uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kura telefonsarunas drošības dienesti noklausījās gan I. Sudrabai sniegtā atbalsta dēļ, gan viņa sadarbības dēļ ar G. Truksni. Runāja viņš daudz un neapturami, par ko pāris diennaktis dabūja pavadīt aizturēšanas izolatorā. Bet nepateica neko no tā, uz ko cerēja KNAB izmeklētāji.
“Viņus nekas neinteresēja, tikai viens – pasaki, ka tu kaut ko devi Truksnim; pasaki cik; pasaki, ka viņš paņēma,” atceras Jūlijs Krūmiņš. Vēl joprojām viņš spiests taisnoties, ka par šampanieša pudeli nav iespējams nodot ekspluatācijā dzīvojamo kompleksu ar 120 dzīvokļiem.
S. Āboltiņa jau vairākus gadus veic diplomātiskos pienākumus ārpus Latvijas, taču viņas “pasūtījumu” rezultāts – uzsāktie kriminālprocesi kā slikta smaka joprojām klīst pa tiesu sēžu zālēm, nodarbina apsūdzības uzturētājus, grauj cilvēku reputācijas. Bet iedibinātām tradīcijām ir cienīgi pārņēmēji, kuri turpina bezatbildīgi un nesodīti izmantot tiem ar likumu piešķirto varu, lai apturētu neērtos.
Vienalga, vai tie ir žurnālisti kā Lato Lapsa, kuru mēģina apturēt caur ietekmi uz brāli, vai kā Ilze Jaunalksne, kuras telefonsarunas izvazā publiski; vai tie ir uzņēmēji, kurus provocē uz kukuļa došanu, legāliem veidiem kavējot viņu uzņēmējdarbību; vai tie ir politiskie konkurenti, kuru reputācijas tiek iemītas dubļos interpretējot notikumus nevis noskaidrojot patiesību.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
