Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starp tām lietām, kas pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita oficiālajā biogrāfijā tiek noklusētas vai pat slēptas, ir ne tikai septiņdesmito gadu notikumi padomju režīma apstākļos un Levitu ģimenes kontakti ar čeku, bet arī dalība tādā odiozā deviņdesmito gadu sākuma organizācijā kā „Klubs 21”. Pietiek.com publicē pavisam nelielu fragmentu no jaunās grāmatas „Valstsgribis”, kas veltīts tieši šai dalībai, kuru tagad Egilam Levitam netīk atcerēties.

„“Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi.”

Šos vārdus Egils Levits no Saeimas tribīnes saka 2019. gada 29. maijā, parlamenta vairākuma ievēlēts par valsts prezidentu un sasniedzis vismaz oficiāli augstāko posteni Latvijas varas sistēmā, uz ko ceļu sācis… nē, ne jau pirms četriem gadiem, kad uz šo amatu ir kandidējis nesekmīgi, un arī ne vienā vai pat divos iepriekšējos piegājienos, kas palikuši slēpti un tikai neliela cilvēku pulciņa pamanīti, bet gan tālajā 1991. gada nogalē, kad nākamais “nācijas tēvs” sper pašus pirmos soļus viņa vēlāk publiski nosodītajos “ēnu lobija mēslos” – un, jo tālāk, jo apņēmīgāk un arī dziļāk.

Kad 1991. gada beigās presē parādās virknes sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstīts novēlējums “Veiksmīgu un pārmaiņām bagātu Jauno gadu!”, nez vai kāds var iedomāties, ka šis šķietami pilnīgi nekaitīgais sludinājums aizsāks vispirms aizvien pieaugošus runu uzplūdus par oligarhijas nākšanu demokrātijas vietā, bet ar laiku – arī pavisam īstu ekonomisko grupējumu un arī Egila Levita mūsu dienās vismaz publiski tik nīsto oligarhu parādīšanos, liekot Jānim Jurkānam publiski paziņot: “Skaidri redzam – šodien Latvijas politiku savās rokās tur trīs, varbūt četri cilvēki. Es pat teiktu vēl skarbāk – tur to aiz rīkles.”

Jaungada novēlējuma parakstītāji tiešām ir tālaika Latvijā lielākoties labi pazīstami cilvēki – ne tikai augstas amatpersonas, politiķi vai viņiem pietuvinātie (Sergejs Ancupovs, Mārtiņš Arnītis, Indulis Bērziņš, Valdis Birkavs, Jānis Bunkšs, Ojārs Kehris, Jānis Krūmiņš, Andrejs Panteļējevs, Māris Steins un Mārtiņš Virsis), bet arī dzejnieki, komponisti, sportisti, pat pa kādam filozofam un uzņēmējam. Sludinājumā var atrast arī parakstus, ko atstājis Helmuts Balderis, Leons Briedis, Māris Graudiņš, Imants Kalniņš, Vladimirs Kuļiks, Zigmārs Liepiņš, Juris Podnieks, Olafs Pulks, Igors Šuvajevs un Valdis Valters. Un… 21 parakstītāja vidū ir arī Egils Levits.

Parakstītāju kopskaits ir precīzi acīte jeb 21, un tiek uzskatīts, ka tieši ar šo apsveikumu tad arī sākas mūsdienu Latvijas teju vai visleģendārākās un teiksmainākās neoficiālās struktūras – “Kluba 21” (kura oficiālais nosaukums ir “Eiropa 21”) – vēsture. Divus gadus vēlāk, kad atklātībā nonāk “Kluba 21” biedru saraksts, izrādās, ka tā rindās ir gan virkne ļaužu, kuru vārdi pēc tam tiek atrasti “čekas maisos”, gan tādi impozanti uzņēmēji kā Leonīds Esterkins, Aigars Freimanis, Mihails Gurēvičs, Ilze Jurkāne, Viesturs Koziols, Vilis Krištopans, Jūlijs Krūmiņš, Georgs Lansmanis, Slava Lerners, Ādolfs Sadauskis, Gunārs Slavinskis, Jevgeņijs Šihmanis un vēl citi.

Kas kopējs varētu būt politiķiem un konjunktūras māksliniekiem, baņķieriem un reportieriem, pat tiem laikiem šaubīgas reputācijas uzņēmējiem un visiem zināmiem ideālistiem, dzīves baudītājiem un valstiskuma slavinātājiem? Formāli visi dibinātāji ir apliecinājuši, ka iestājas “Klubā 21” kā “brīvprātīgā sabiedriskā organizācijā, kura ir izveidota, lai sekmētu demokrātijas institūciju veidošanos Latvijā, atbalstītu indivīda un sabiedrības brīvības idejas, veicinātu privāto iniciatīvu un brīvā tirgus ekonomiskās attiecības, sekmētu Latvijas politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras uzplaukumu, veicinātu personiskos kontaktus un domu apmaiņu kluba ietvaros”.

Savukārt pats “Klubs 21” saskaņā ar tā pilnīgi oficiālajiem statūtiem dara tikai labus un atzīstamus darbus – “regulāri rīko kluba biedru sanāksmes, piedalās ekonomisko, kultūras, izglītības un sociālo programmu izstrādāšanā, realizācijā un atbalstīšanā, organizē labdarības pasākumus, lekcijas, koncertus, izstādes, sporta un citus pasākumus, sniedz vispusīgu atbalstu atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedriskām organizācijām, kustībām, kuru darbības mērķi sakrīt ar “Kluba 21” darbības mērķiem, brīvi izplata informāciju par savu darbību, popularizē liberālisma idejas, var uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskajām organizācijām, var veikt citu darbību, kas nav aizliegta Latvijas Republikas likumdošanā”.

Tā ir oficiālā puse, savukārt ne tik oficiāli populārākā versija ir nedaudz cita: pie Latvijas pirmā un, iespējams, visietekmīgākā politekonomiskā grupējuma veidošanās būtībā vainojami divi cilvēki, kuri paši vēlāk par politikas pirmā līmeņa veidotājiem vai liela mēroga uzņēmējiem tā arī nekļūst, – Augstākās Padomes deputāti Jānis Krūmiņš un Indulis Bērziņš. Tieši viņi 1992. gada sākumā Reiterna namā savāc kopā bariņu domubiedru un vienkārši interesentu, ar kuriem domā kopā spriest, kā tālāk attīstīties valstij un kā sabalansēt politiķu un komersantu intereses.

Tiesa, jau no paša sākuma šie plāni un ieceres ir, maigi izsakoties, ļoti atšķirīgi. No ideālisma tā arī “neizārstējies” Juris Podnieks formulē uzņemšanas klubā un pašas organizācijas pamatfilozofiju – mainīt apziņu, ka būt bagātam ir slikti, un faktiski likvidēt sabiedrības “nabadzības domāšanu”. Vēl citi kluba izveidošanas iniciatori kaļ vēl grandiozākus sabiedrības audzināšanas un uzlabošanas plānus, bet pirmo “Kluba 21” prezidentu Jāni Krūmiņu uz tā dibināšanu mudinājusi apziņa, ka politiskā vara sāk attālināties no naudas varas un otrādi, bet tas no biznesa viedokļa nav īsti labi.

Tikmēr ne mazumam ļaužu “Klubs 21” jau 1992. gadā ir tikai un vienīgi vieta, kur stiprināt kontaktus un gūt pieeju “valstiskiem cilvēkiem”, kuri citādi atrodas faktiski nesasniedzamā attālumā. Pat Andrejs Panteļējevs vēlāk atzīst, ka klubs bijis tā vieta, kur politiķi varēja konsultēties ar uzņēmējiem un otrādi, kļūstot par tādu kā lobēšanas instrumentu, bet, protams, tiešām samazinot attālumu starp biznesu un politiku.

Diskusijas, lekciju klausīšanās, brīvības (kas oficiāli skaitījās kluba biedru kā kārtīgu liberālisma draugu faktiskā pamatvērtība) slavināšana, riekstiņu graušana un kontaktu dibināšana gan ir tikai viena no “Kluba 21” darbības izpausmēm. Cik tādu bija īstenībā – un kuras bija būtiskākās?

Krasu viedokli šajā ziņā pārstāv toreizējais tautfrontietis, vēlākais mazietekmīgās Inteliģences apvienības vadītājs Jānis Škapars, kurš visā nopietnībā apgalvo, ka “Klubs 21” jau 1992. gada sākumā reāli esot pārņēmis varu valstī. Visiem skeptiķiem J. Škapars oponē ar vārdiem: “Kluba mērķis, īsi sakot, ir varas jautājums. (..) Klubs ir koferis ar dubultdibeniem. Pirmais slānis ir relaksācijas forma – pasēdēt, iedzert šampanieti, patērzēt –, bet klubam paliks arī otrais – slēgtais līmenis. Klubam ir lietas, viņi negrib, lai tas nāk ārpusē…”

Oficiāli, protams, “Klubs 21” nekad nekādas oficiālās varas sviras tā arī neiegūst, taču jebkurā gadījumā apšaubāms nav viens: ja arī tas nefunkcionē kā neformālais varas centrs, tad nepārprotami kalpo par aizmetni un sava veida “fārmklubu” Latvijas deviņdesmito gadu absolūti ietekmīgākajai partijai – savienībai “Latvijas ceļš” –, lai kā arī kluba vadība dievotos par pilnīgi pretējo.

Tieši “Kluba 21” birka ir tā, kas daudzus rietumniekus dara piesardzīgus pret iesaistīšanos topošajā partijā – okeāna otru pusi sasniedz valodas, ka klubā iesaistījušies arī uzņēmēji ar ne visai labu slavu. No tālās Amerikas atskan pat dažas ļoti dusmīgas balsis, piemēram, Lotārs Stūre no Indianapoles latviešu presei raksta šādus vārdus: “Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) ar satelītiem ir nodevusi trimdas tautiešus un latvju tautu, bet, kārodami pēc mīkstiem krēsliem, ir gatavi bučoties un sēdēt kopā vienalga ar ko – kaut ar lielkomunistiem, kaut ar velnu. PBLA iestājās blokā ar lielkomunistiem, ar bēdīgi slaveno “Klubu 21”.”

Tomēr atsevišķi protestētāji procesus ietekmēt nespēj, un arī “rietumniekus” pārstāvošajam Egilam Levitam darbošanās roku rokā ar “naudas varu” atšķirībā no viņa vēlāk deklarētajām “vērtībām” un “principiem” tolaik šķiet gluži normāla lieta. Roku rokā ar citiem “Kluba 21” biedriem viņš strādā pie tā, lai sāktu uzkrāties tie paši mēsli, kurus nepilnus trīsdesmit gadus vēlāk “nācijas tēvs” no Saeimas tribīnes aicinās izmēzt.

Jau deviņdesmito gadu vidū publiskās vaimanas par oligarhiem sit augstu vilni. Kādreizējais kompartijas ideologs un padomju kolaborants, vienlaikus Tautsaimnieku politiskās apvienības pārstāvis Ojārs Skudra ir publiski izmisis par Latvijas nepilnīgo demokrātiju un “oligarhijas valdīšanu”; Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas vadītājs Juris Bojārs tikpat publiski vēsta, ka “Latvijā nav demokrātijas, bet tipiska bagāto vara – oligarhija, par naudu var nopirkt jebkuru un jebko. Režīms jānomaina pēc iespējas drīzāk”; PBLA vadītāja Vaira Paegle paziņo, ka Latvijā darbojoties sakropļotas partiju sistēmas izveidota oligarhija; prese sāk aizvien skaļāk runāt par to, ka valstij draudot “oligarhu kliķes kontrole pār privatizējamiem valsts monopoliem”.

Pamatus tam visam ir licis arī “Kluba 21” biedrs un “Latvijas ceļa” pārstāvis Egils Levits.

1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās “Latvijas ceļš” ir svinējis pārliecinošu uzvaru, un tā paša gada augustā Egils Levits kļūst ne tikai par tieslietu ministru, bet arī par sava partijas kolēģa Valda Birkava kā ministru prezidenta biedru un šajos amatos darbojas ilgāk nekā gadu, līdz 1994. gada 19. septembrim.

Tad, pēc Valda Birkava valdības demisijas, “Levits vairs negribēja, aizbrauca atpakaļ uz Vāciju. Viņš tālredzīgi redzēja, ka lietas, kā teikt, lēnā garā bojājas. Cilvēki bojājas, es pats arī vairs negribēju tur būt un piedalīties. Egils izlēma uzreiz aiziet prom,” saka nākamais “Latvijas ceļa” premjers Māris Gailis. Viņš stingri paliek pie tā, ka Egils Levits toreiz esot izlēmis neturpināt pašmāju politisko karjeru visnotaļ ideālistisku apsvērumu dēļ.

Bet vai tā tiešām bija? “Viņš vienmēr bija kluss, pieklājīgs, nekad nebļaustījās, noslēgts, līdz ar to viņš tā arī lēnām uzaudzēja sevi pats. Un viņam tolaik bija ļoti labs deguns. Izcili labs deguns. Viņš, es domāju, drīz saprata, ka “Latvijas ceļā” viņam nekādu lielāku karjeru uztaisīt neizdosies un līdz augstākajam līmenim viņš netiks, jo tur bija daudzas spilgtākas personības, un pēc Birkava valdības demisijas viņš ņēma un izvēlējās pats savu ceļu uz varu. Tā sacīt, ar lielu līkumu,” atceras “Kluba 21” dibinātājs, tagad jau aizsaulē aizgājušais Jānis Krūmiņš.

Ilgus gadus Egils Levits gan ir publiski stāstījis, ka tiekšanās uz vietējās varas virsotnēm viņam neesot bijusi ne prātā. “Patiesībā viņš jau kopš deviņdesmitajiem gadiem meklēja veidus, kā atgriezties – bet nevis vienkārši tāpat, bet baltā zirgā. Es viņu konsultēju mazliet uz iepriekšējām prezidenta vēlēšanām un tad vēl arī pirms tam. Tāds bija princis Čārlzs, es ar viņu tikos. Viņš atstāja tādu iespaidu, ka uz pasaules nav svarīgāka cilvēka par jums. Klausījās. Varbūt viņam pilnīgi neinteresēja tas, ko es viņam tur stāstu, bet viņš klausījās. Tāds pats bija arī Bils Geitss. Acīmredzot tā ir vai nu karaliskā, vai ebrejiskā audzināšana, tāda tā bija, un tāda tā ir arī tagad…” stāsta Jānis Krūmiņš.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

FotoPirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Lasīt visu...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienšošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, mēs uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Ventspils pilsētas pašvaldības...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...