Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Decembra sākumā es izvirzīju nosacījumus un aicināju Saeimā pārstāvētās politiskās partijas līdz gada beigām piedāvāt Ministru prezidenta amata kandidātus, iespējamos koalīcijas modeļus un redzējumu valstij būtisku jautājumu risināšanā.

Šajā laikā esmu turpinājis sarunas ar politiskajām partijām un šodien, gada beidzamajā darba dienā, vēlos darīt zināmu savu skatījumu par jaunās valdības veidošanas gaitu.

Joprojām nešaubos, ka šajā Saeimā ir iespējams izveidot stabilu un rīcībspējīgu koalīciju, kura spēs izlēmīgi rīkoties un atrisināt valsts attīstībai svarīgus un neatliekamus jautājumus.

Beidzamajās Saeimas vēlēšanās pārliecinošu balsu vairākumu ieguva līdzšinējo koalīciju veidojošās labēji centriskās partijas. Latvijas tauta vēlēšanās atkārtoti deva uzticību Vienotībai, Zaļo un zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai turpināt iesākto darbu. Mana pārliecība sarunās ar politiskajām partijām nav mainījusies. Koalīcijā jābūt visām šīm partijām.

Es devu iespēju partijām vienoties un rast stabilas un rīcībspējīgas koalīcijas modeli. Politiskās partijas šo iespēju nav izmantojušas.

Jaunajai valdībai ir nepieciešama Saeimas vairākuma uzticība. Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir atbildīgas par to, lai Latvijā tiktu izveidota stabila un rīcībspējīga valdība. Tāpēc aicinu partijas rīkoties valstiski atbildīgi un politiski drosmīgi.

Esmu pārliecināts, ka politiskajās partijās ir daudz profesionālu cilvēku, kuri spēj uzņemties atbildību. Tādēļ, izmantojot visas man Satversmē piešķirtās tiesības, es uzņemos iniciatīvu Ministru prezidenta amata kandidāta izraudzīšanā.

Mainot sava ieplānotā atvaļinājuma grafiku, jau nākamnedēļ uzrunāšu iespējamos kandidātus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...