Valsts pārstāvji VID ēkas iegādes cenu "nokaulējuši" no 20 - 21 miljona uz 21,46 miljoniem eiro

Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi" (reģistrācijas Nr. 40003294758) ĀRKĀRTAS AKCIONĀRU SAPULCES PROTOKOLS Nr. 4

Rīgā Smilšu ielā 1, 201. telpā 2015. gada. 20.novembrī plkst. 11.00

Akcionāru sapulci ir sasaukusi Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VAS „Valsts nekustamie īpašumi") valde, par to paziņojumu akcionāram izsūtot 2015. gada 13.novembrī.

VAS „Valsts nekustamie īpašumi" reģistrētais pamatkapitāls ir 135 415 906 euro. VAS „Valsts nekustamie īpašumi" apmaksātais pamatkapitāls ir 135 415 906 euro. VAS „Valsts nekustamie īpašumi" balsstiesīgais pamatkapitāls ir 135 415 906 euro.

Sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielums un klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu skaits 100% no Sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

Sapulci vada:

Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne

Uzaicināti:

- Mārtiņš Tols, VAS „Valsts nekustamie īpašumi" Valdes priekšsēdētājs

- Jānis Valdmanis, VAS „Valsts nekustamie īpašumi" Valdes loceklis

- Andrejs Milzarājs, VAS „Valsts nekustamie īpašumi" Valdes loceklis

- Ojārs Valkers, VAS „Valsts nekustamie īpašumi" Juridiskās pārvaldes direktors

- Kaspars Kociņš, VAS „Valsts nekustamie īpašumi" Finanšu direktors

- Inta Liepa, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktore, atbildīgais darbinieks

- Vineta Dadeka, Juridiskā departamenta Valsts resursu politikas nodaļas vecākā eksperte

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 103.panta otro daļu par akcionāru sapulces sekretāri (protokolētāju) iecelt VAS „Valsts nekustamie īpašumi" Valdes biroja vadītāju Agnesi Pavlovu.

Ievērojot VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes 2015. gada 13.novembra paziņojumā norādīto akcionāru sapulces darba kārtību un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 102.pantā noteikto, apstiprināt šādu akcionāru sapulci darba kārtību:

Darba kārtība:

1. Par SIA „Biroju centrs Ezerparks" Kapitāla daļu iegādi

Ziņo: M.Tols

M.Tols: Starp valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) un SIA "Mežaparks SPV" pārstāvjiem 2015. gada 20. aprīlī norisinājās saruna, kuras laikā SIA "Mežaparks SPV" pārstāvis mutiski piedāvāja VNĪ iegādāties SIA "Mežaparks SPV" piederošās SIA "Biroju centrs Ezerparks" (turpmāk - BCE) 9 901 381 jeb 68,5% kapitāla daļas (turpmāk - Kapitāla daļas) un ka aptuveno pirkuma cenu noradīja EUR 20-21 milj. Izvērtējot SIA "Mežaparks SPV" izteikto piedāvājumu VNĪ iegādāties Kapitāla daļas, veicot finanšu aprēķinus Kapitāla daļu iegādei, un apzinot problēmas, kas pastāv starp BCE dalībniekiem par Dalībnieku līguma interpretāciju un piemērošanu saistībā ar apsaimniekošanas un uzturēšanas problēmām un kapitālieguldījumu veikšanu VID administratīvajā ēkā, būtiskie ieguvumi no Kapitāla daļu iegādes būtu:

1.   VNĪ kļūtu par vienīgo BCE dalībnieku (100%) un iegūtu pilnu izšķirošo ietekmi pār BCE, kas ļautu ievērojami efektīvāk risināt Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) administratīvās ēkas apsaimniekošanas un pielāgošanas jautājumus, kurus šobrīd, ņemot vērā BCE dalībnieku atšķirīgās intereses, risināt ir apgrūtinoši;

2.   Tiktu samazinātas apsaimniekošanas izmaksas, ko sedz VID, jo no apsaimniekošanas maksas tiktu izslēgti papildu tiešajām apsaimniekošanas izmaksām iekļautie BCE administratīvie izdevumi pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī 5% BCE peļņas norma;

3.   Tiktu samazināta VID nomas maksas, iekļaujot tajā arī uzkrājumus kārtējiem un plānotajiem remontdarbiem un kapitālieguldījumiem, kas valsts budžetā ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus;

4.   Kapitāla daļu iegādes darījuma rezultātā VID maksājumi nomas līguma periodā samazinātos aptuveni par EUR 35,91 milj.

Sarunu rezultātā, SIA „Mežaparks SPV"" 2015. gada 21. jūlijā iesniedza SIA "Colliers International Advisers" vērtējumu par BCE kapitāla daļu un BCE piederošā nekustamā īpašuma Talejas ielā 1, Rīgā, (turpmāk - Nekustamais īpašums) tirgus vērtību, kurā norādīts, ka Kapitāla daļu tirgus vērtība uz 2015. gada 31. maiju ir EUR 22 455 271, savukārt mūsu piedāvātā cena ir EUR 20 milj. Šī cenu starpība šobrīd ir izraisījusi domstarpības, pirmkārt, cenas aprēķināšanas metodikā - ko iekļaut un ko neiekļaut cenas aprēķināšana. Šī argumentācijas sarunu procedūru pagaidām neietekmē, joprojām mēģinām panākt maksimālu cenas samazinājumu. Šobrīd iespējamais cenas viduspunkts varētu būt ap EUR 21 milj.

K.Kociņš: Mums kā valsts kapitālsabiedrībai ir svarīgi saprast, kā mēs varam finansēt konkrēto darījumu struktūru un samazināt kapitālizmaksas. Viens no scenārijiem, lai iegūtu maksimālo labumu vai samazinātu nomas maksu, ir atkarīgs no tā, kāda šobrīd ir saistību struktūra BCE uzņēmumam - ir gan piesaistīts finansējums ar mainīgo likmi, gan procentu likmju mijmaiņas darījums, - bet, ja mēs gribētu atteikties no procentu likmju mijmaiņas darījuma, tad tas maksātu aptuveni EUR 4 milj. Ja mēs šo darījumu neslēdzam nost, tad mūsu finansējuma izmaksas ir lielākas, nekā mēs alternatīvi varētu piesaistīt, līdz ar to šī ir tā starpība, kas ir domstarpību pamatā. Mūsu ierobežojošais faktors, pārņemot kapitāldaļas, ir tāds, ka mēs nevaram nostrukturēt saistības kā vēlamies, tādēļ tas ir arī galvenais arguments cenas samazinājumam.

B.Bāne: Vai iepriekšminētie EUR 36 milj. ietver mijmaiņas darījumu?

K.Kociņš: Nē, tā summa ir bez. Tas nozīmē, ka šī summa būtu mazāka. Konkrētu summu varētu pateikt uz brīdi, kad tiktu slēgts kapitāldaļu pirkšanas dalījums. Darījuma slēgšanas brīdī varētu skatīties, kāda ir situācija ar mijmaiņas darījumu, kāda ir situācija ar banku saistībām, tad arī varētu pārkoriģēt finansējuma izmaksas un pateikt to ietekmi uz nomas maksām. Mijmaiņas darījums ir noslēgts līdz 2018. gadam.

B.Bāne: Vai kaut kur ir minēts, ka nomas maksa sākumā varētu būt augstāka par EUR 12,95/m2?

K.Kociņš: Nē, tas nav minēts iesniegtajā ziņojumā.

B.Bāne: To noteikti nepieciešams norādīt. Gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Finanšu ministrija rēķināsies ar to summu, kas norādīta VNĪ iesniegtajā ziņojumā.

M.Tols: Sākotnējais plāns nomas maksu pirmajos gados samazināt par pus miljonu EUR paliek spēkā.

B.Bāne: Mums interesē šī darījuma struktūra.

M.Tols: Vai mēs varētu vienoties par konkrētu darījuma struktūras izklāstu brīdī, kad mēs būsim vienojušies gan par darījuma datumu, gan par summu?

B.Bāne: Noteikti.

I.Liepa: Jebkurā gadījumā, lai kapitāldaļu turētājs akceptētu šo darījumu, nepieciešama iepriekšēja valdības piekrišana saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma nosacījumiem. Tas nozīmē, ka nepieciešams vienoties par termiņiem, kādos tiek iesniegta informācija, lai mēs to tālāk varētu iesniegt Pārresoru koordinācijas centrā un, pēc viņu atdzinuma saņemšanas, iesniegtu to valdībā.

B.Bāne: izskatīšanai valdībā noteikti vajadzētu iesniegt finanšu sadalījumam par pirmajiem 3 gadiem. Bija runa arī par to, ka runāsiet ar Valsts kasi par iespēju pārfinansēties.

K.Kociņš: Šis mums ir aktuāls jautājums. Ņemot vērā struktūru, kā tas ir sasaistīts ar mijmaiņas darījumu un konkrētie darījumi ir noslēgti vienā bankā, saraustīt un palielināt procentu likmju risku nebūtu efektīvi. Jebkurā gadījumā, runājot par papildus EUR 20 milj. piesaisti, tad esam skatījušies arī kaut ko citu līdzvērtīgu tirgū, piemēram, pirmatnējās aplēses starp Valsts kasi un to, ko mēs varētu dabūt tirgū, liecina, ka atšķirības varētu būt pārdesmit bāzes punktu robežās, kur finanšu tirgi būtu izdevīgāki. Šobrīd lielākoties tiek apsvērta daļēja kredītlīnijas piesaiste un daļēja finansēšana no pašu resursiem.

B.Bāne: Ja jūs skatāties uz Valsts kases pusi, tad tās likviditāte ir plānota uz nākamo gadu, tādēļ atkārtoti uzsveru, ka tad, ja ir plānots iesaistīt Valsts kasi, pārrunas ir jāuzsāk nekavējoties. Kādos termiņos ir plānots virzīties uz priekšu ar ziņojumu?

M.Tols: Domāju, ka nākamās nedēļas sākumā vienosimies par gala cenu.

I.Liepa: Jebkurā gadījumā minētie procesi - vienošanās par gala cenu un ziņojuma virzīšana - var notikt paralēli. Lai ziņojumu varētu iesniegt Pārresoru koordinācijas centrā, ir jāsniedz argumentācija tam, ka komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem mērķiem, kā arī jāpamato, kas ir tie stratēģiskie mērķi, ko VNĪ sasniedz, iegūstot izšķirošo ietekmi kapitālsabiedrībā. Domāju, ka šī informācija var iet paralēli, jo pēc tam cena būs papildu informācija valdībai, jo valdībai tiek lūgts akceptēt izšķirošās ietekmes iegūšanas faktu. Tāpēc, lūdzu, sagatavot ziņojuma projektu Pārresoru koordinācijas centram.

M.Tols: Informāciju sagatavosim līdz š.g. 4.decembrim.

Ievērojot normatīvo regulējumu, apsverot ieguvumus no Kapitāla daļu iegādes, apzinot riskus, kas pastāv, ja VNĪ nekļūs par vienīgo BCE dalībnieku (100%), kā arī pamatojoties uz VNĪ valdes ziņojumu akcionārs NOLEMJ:

Konceptuāli atbalstīt jautājuma virzību par VNĪ izšķirošās ietekmes iegūšanu SIA "Biroju centrs Ezerparks" un uzdod VNĪ līdz š.g.4.decembrim iesniegt Finanšu ministrijā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto informāciju tās tālākai virzīšanai Pārresoru koordinācijas centram un Ministru kabinetam.

Balso „par"- Baiba Bāne

Ārkārtas akcionāra sapulce beidzās plkst. 11.35

Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis (personiskais paraksts) Baiba Bāne

Protokolēja VAS „Valsts nekustamie īpašumi" Valdes biroja vadītāja (personiskais paraksts) Agnese Pavlova

Novērtē šo rakstu: