Valsts kontrolieris: mūsu patiesības kritērijs ir „re:čekistu” paustā patiesība
PIETIEK28.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savos spriedumos Valsts kontroles vadība vadās nevis pēc pašu veiktas faktu pārbaudes, bet gan pēc Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica veiktās apgalvojumu faktu pārbaudes re:check, - to, oficiālā vēstulē skaidrojot nodomu atlaist Valsts kontroles preses sekretāri Līgu Krapāni par atļaušanos parakstīt atklāto vēstuli, kurā uzdoti jautājumi Covid vakcinācijas sakarā, paziņojis jaunais valsts kontrolieris, ar partiju Vienotība cieši saistītais Rolands Irklis. Pietiek šodien publicē viņa skaidrojumus pilnā apmērā.
Vai Valsts kontrolē eksistē darbinieku ētikas kodekss vai līdzīgs dokuments?
Valsts kontrolē spēkā ir Valsts kontroles Ētikas kodekss (apstiprināts Valsts kontroles padomes 2014.gada 24.novembra sēdē (protokols Nr.64, 3.§)), kā arī Valsts kontroles ētikas kodeksa rokasgrāmata (apstiprināta Valsts kontroles padomes 2015.gada 30.novembra sēdē (protokols Nr.61, 4.§)).
Ētikas prasības attiecībā uz augstākajām revīzijas iestādēm un uz tās darbiniekiem ir noteiktas ISSAI 130 : Ētikas kodekss (Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas ISSAI standartus izdevusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI)).
Vai šajā dokumentā ir jebkādā formā iekļauts aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem?
Aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē nav noteikts, bet rīcībai ir jāatbilst Valsts kontroles Ētikas kodeksa prasībām. Tā piemēram, Valsts kontroles Ētikas kodeksa otrais punkts nosaka, ka Valsts kontroles darbinieki savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgi un objektīvi, kā arī politiski neitrāli. Tāpēc revīzijas iestādes darbinieku izteikumi par revidējamām jomām un/vai iesaiste pilsoniskās aktivitātēs, ja tās skar revidējamās jomas, no revīzijas starptautisko standartu viedokļa ir uzskatāms par neatkarības un objektivitātes risku revīzijas iestādei.
Vai jelkāds cits Valsts kontroles iekšējs dokuments aizliedz Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem?
Aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē nav noteikts citos iekšējos dokumentos, Valsts kontroles darba kārtības noteikumos (apstiprināti Valsts kontroles padomes 2011.gada 28.februāra sēdē (protokols Nr.10, 1.§)) ir noteikts pienākums ievērot Valsts kontroles Ētikas kodeksu.
Ja jā, miniet šo dokumentu un nosūtiet man tā kopiju. Ja nē, sniedziet skaidrojumu par to, ar kādu pamatojumu Valsts kontroles vadība mēģina ierobežot darbinieces tiesības izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu un pat, kā izriet no publikācijas, sodīt darbinieci par šāda viedokļa izteikšanu.
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole veic pārbaudes saistībā ar piešķirto līdzekļu COVID – 19 pārvarēšanai un seku novēršanai izlietojumu, tai skaitā saistībā ar Covid-19 testēšanas programmu un vakcināciju, izsakot viedokli, ir jāievēro Valsts kontroles Ētikas kodekss.
Lūdzu, miniet konkrētos Valsts kontroles vadības pārstāvjus (vārds, uzvārds, ieņemamais amats), kuri ierosinājuši šādu ierobežošanu un iespējamu sodīšanu.
Valsts kontroles Ētikas kodeksu ir apstiprinājusi Valsts kontroles padome. Saskaņā ar Valsts kontroles Ētikas komisijas nolikumu, lietu par darbinieka Ētikas kodeksa pārkāpumu Ētikas komisijā var ierosināt ar iesniegumu vai sūdzību Valsts kontroles darbinieks, revidējamās vienības pārstāvis, citas valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis, cita persona, kuras intereses tieši ir aizskārusi Valsts kontroles darbinieka rīcība.
Miniet konkrētos Valsts kontroles vadības pārstāvjus (vārds, uzvārds, ieņemamais amats), kuri, kā minēts publikācijā, „tuvākajās dienās lems par Valsts kontroles tālāko rīcību šajā jautājumā”.
Valsts kontroles darbu vada valsts kontrolieris, līdz ar to par konkrētajām darbībām var lemt valsts kontrolieris.
Attiecībā uz L.Krapānes parakstīto vēstuli Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs R. Irklis Latvijas radio ir izteicies, ka minētā persona esot parakstījusi vēstuli, "kura satur nepatiesu informāciju". Vēlos no Jūsu iestādes saņemt skaidrojumu – kas tieši minētajā vēstulē atbilstoši tās vadītāja paustajām ziņām ir „nepatiesa informācija”.
Intervijā Valsts kontrolieris atsaucas uz Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica veikto apgalvojumu faktu pārbaudi re:check. Tā atklāj vairākas faktu neatbilstības vēstules saturā. Ar publikāciju var iepazīties pievienotajā saitē:
https://rebaltica.lv/2021/06/jalabo-inficesanas-statistika-atklatas-vestules-autori-maldina-par-testiem-un-vakcinam/
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
