Valsts kontrolierei būtu jāatceras, kādā valstī (vismaz pagaidām) viņa ieņem savu amatu
Lato Lapsa13.09.2015.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Tā tik bija krāšņa demagoģijas paraugstunda, ko aizvadītajā ceturtdienā demonstrēja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, publiski mēģinot skaidrot un pamatot, kāpēc ar viņas lēmumu Valsts kontroles atzinums par nodokļu maksātāju naudu pirmoreiz iztulkots un publicēts vēl kādā citā, ne tikai Latvijas valsts valodā.
Atbildīgajā amatā esošā kundze, mēģinot notikušo skaidrot ar savām rūpēm par visiem valsts iedzīvotājiem un viņu informētību, aizrunājās pat tiktāl, ka, ja reiz kādam esot iebildumi pret šādu rīcību, tad tak esot jāslēdz arī visas krieviskās mājas lapas, radiostacijas un tamlīdzīgi.
Kaut kas jau kundzei, protams, bija jāsaka - kāds tur brīnums, ka viņa aizrunājās tiktāl. Un nekāds pārsteigums nebija arī tas, cik cītīgi Latvijas "sabiedriskais" radio, ziņojot par šo notikumu un ļaujot Krūmiņas kundzei uz nebēdu izrunāties, darīja visu, kas tā spēkos, lai iespējami bieži pieminētu netīkamo un nesaprotamo "ažiotāžu", ko dažādi nesaprātīgi indivīdi esot sacēluši par šo notikumu.
Izbrīnu man radīja kas cits - tas, ka šajā, manuprāt, vienkārši kliedzošajā gadījumā ne Latvijas politiķu, ne valstsvīru, ne visādu citādu uz publisku uzsaukumu utml. sacerēšanu tradicionāli kāru Māru Zālīšu vidū neatradās neviens pats Ingmārs Līdaka, kas skaidri un gaiši pateiktu - aizveriet muti un novāciet savus nagus no neaizskaramām lietām!
Protams, pastāv iespēja, ka es pašlaik nevajadzīgi dramatizēju, taču, manuprāt, šī Valsts kontroles rīcība nav nosaucama citādi kā pret Latvijas valsti un tās pamatiem vērstu. Jo, manuprāt, ir lietas, kuras aiztikt un pret kurām atvēzēties nedrīkst neviens - vismazāk jau augsta valsts amatpersona.
Es, piemēram, pilnā nopietnībā uzskatu, ka būtu ļoti pedagoģiski katram diegabiksim, zaļbiksim vai citādbiksim, kurš savu neaizsniedzamo erotisko ideālu tēlus ķēpā uz Latvijas valsts karoga attēla, dažus šādus tēlus jau materializētā veidā saspraudīt dažādās ķermeņa atverēs - lai otrreiz vairs kas tāds neienāk prātā.
Un tieši tāpat es uzskatu, ka arī ikvienai un visām Latvijas valsts Elitām Krūmiņām vajadzētu likt aiz auss - ir lietas, ko aiztikt nedrīkst, ja ir vēlēšanās palikt savos amatos un turpināt baroties uz Latvijas valsts nodokļu maksātāju rēķina
Latvijas valstī ir tikai viena valsts valoda, to nosaka likums, un tas, ka Latvijas valstī ir pietiekami daudz cilvēku, kas šo valodu nav vēlējušies un nevēlas iemācīties un lietot (tieši nevēlas - es, piemēram, savos 46 gados dažu gadu laikā esmu iemācījies runāt un saprast spāniski, un tas nemaz nebija tik neiespējami), nav nekāds pietiekams iemesls vienai ierēdnei, kurā acīmredzot sāk mosties sudrabiska mesiānisma gars, pret to pacelt roku.
Protams, privātpersonas brīvajā un demokrātiskajā, mazākumtautību tiesības cienošajā Latvijas valstī ir tiesīgas runāt, rakstīt, lasīt, raidīt, pārraidīt, klausīties tādā valodā, kas tām katrai ir tuvāka.
Un, protams, arī ikviena privātpersona Elita Krūmiņa rūpēs par iedzīvotāju informētību par savu personisko naudu un no valsts darba brīvajā laikā var darīt, ko vien vēlas, kaut vai sākt savas vadītās institūcijas lēmumus tulkot arābiski, farsi un kādās nu vēl valodās, - jo, kā šķiet, tuvākajos gados Latvijā tās būs pietiekami aktuālas.
Bet, ja runa ir par Latvijas valsti, tad šeit nekāda lienoša divvalodības vai nezcikvalodības ieviešana, aizbildinoties ar nepieciešamību kādā saprotamākā valodā pārtulkot šo "normāliem cilvēkiem" nejēdzīgi grūto un nesaprotamo latviešu valodu, nav pieļaujama. Nav pieļaujama nekādos sīkumos, nekādu cēlu mērķu vārdā, lai kā to visādām krūmiņām kārotos savas nākamās politiskās vai nezin kādas karjeras vārdā. Ja, protams, ir vēlme šo Latvijas valsti saglabāt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
