
Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt
Ansis Pūpols04.06.2024.
Komentāri (0)
Es jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Līdz ar to man šķiet drusku jocīgas Delfi darbinieces Olgas Dragiļevas publiski paustās iedomas, ka es neesot žurnālists. Vēl viena eksluzīvā žurnāliste, kas klaigā pa visu tviteri, ka es neesot īstais aroda pratējs, ir Inga Spriņģe. Te nu man jāsaka skaidri un gaiši. Manis vadītais necilais masu informācijas līdzeklis Nemelo.lv ir Dāvids pret Goliātu, ja runājam par šīs lēdijas spējām piesaistīt naudu.
Piemēram, ziedojumos Re:Baltica pērn savākusi ap 225 000 eiro. No tiem 63 000 bijuši anonīmi, liecina šīs organizācijas gada pārskats. Ja ziedojums ir anonīms, kā es varu zināt, vai ziedotāju vidū nav, piemēram, Ainars Šlesers, Māris Martinsons vai Lato Lapsa? Nemelo.lv šādu atbalstītāju nav, un jebkurā gadījumā, kad bijis atbalsts, līgumā ar atbalsta sniedzēju ir bijis punkts, ka atbalsta sniedzējam nav tiesību ietekmēt filmu saturu.
Un tagad par to, kas ir un kas nav žurnālists. Nemelo.lv uzdevums ir veidot saturu izmeklējošu dokumentālu filmu veidā. Tādēļ arī likumā noteiktajā kārtībā tas ir reģistrēts masu informācijas līdzeklis. Re:Baltica, cik man zināms, gan nav. Re:Baltica ir biedrība, nevalstiska organizācija, kas tika dibināta, manuprāt, pavisam citam mērķim – atbalsta sniegšanai citiem žurnālistiem.
Šis mērķis arī ir ieprogrammējis interešu konfliktu gadījumā, ja organizācijas biedri un biedrenes sniedz atbalstu paši sev. Un, kā redzams, viņi to cītīgi dara. Bez privātajiem un publisko organizāciju ziedojumiem Re:Baltica ir arī saņēmusi valsts atbalstu kvalitatīva pētījuma veikšanai. Rezultāts ir seriāls “Šķelšanās”, kas atklāj, ka Sanita Jemberga prot lietot datoru Apple, ka no Rīgas uz Daugavpili ne pārāk bieži iet vilcieni un ka Aināra Šlesera dēls filmē tēvu.
Manuprāt, Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis Re:Baltica darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt. Savukārt Nemelo.lv pilnīgi noteikti labos pieļauto kļūdu un izbeigs praksi nepieteikties uz valsts atbalstu mediju satura ražošanai.
Mūsu pieredze dokumentālā kino veidošanā ir neaprakstāma, unikāla un sabiedrībai noderīga. Par to, ka farmācijas biznesa haizivis ir pārņēmušas aptieku tīklu, nav pieticis drosmes stāstīt ne Leitānam, ne Spriņģei, ne Dragiļevai.