Valsts kontrole: Ogres pašvaldības darbinieks Maltā "pētījis", kā pareizi atsāļot jūras ūdeni
PIETIEK12.09.2014.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Pastāv risks, ka Ogres novada pašvaldība 2013. gadā komandējumos nelietderīgi varētu būt iztērējusi 14 728 latus (20 182 eiro), savā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, kā spilgtu piemēru minot kāda Pašvaldības aģentūras Mālkalne darbinieka komandējumu uz Maltu, pētot vietējās ūdens atsāļošanas iekārtas, lai gan Ogres pašvaldība dzeramo ūdeni iegūst no pazemes saldūdens avotiem.
Par vēl iepriekšējā Ogres novada mēra Edvīna Bartkeviča (attēlā pa kreisi) laikā notikušo finanšu izlietojumu Valsts kontrole savu revīzijas ziņojumu iesniegusi 15. augustā, un tas vēl nav publiski pieejams, bet nonācis Pietiek rīcībā.Bartkevičs pirms neilga laika no mēra krēsla tika gāzts un nu ar 10. numuru kandidē uz Saeimu no Vienotības saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
70 lappušu garajā ziņojumā Valsts kontrole cita starpā izanalizējusi arī Ogres novada pašvaldības un tās uzņēmumu tēriņu lietderību, organizējot darbinieku komandējumus, kas radot bažas par to lietderību.
Īpaši šajā ziņā izcēlusies Ogres novada Pašvaldības aģentūra Mālkalne, kurai ir plašas funkcijas, ieskaitot tik būtiskas kā pašvaldības dzīvojamo namu apsaimniekošana, ūdensapgāde un siltuma ražošana un piegāde Ogres pilsētā. Aģentūru jau gadiem ilgi vada Aigars Roze (attēlā pa labi blakus Bartkevičam). Vairāki komandējumi šīs aģentūras darbiniekiem apmaksāti uz iecienītiem tūrisma galamērķiem.
Valsts kontrole, piemēram, konstatējusi, ka Mālkalne iztērējusi 835 latus (1 192 eiro), apmaksājot viena tās darbinieka astoņu dienu komandējumu uz Maltu, kura mērķis it kā bijis "iepazīties ar ūdenssaimniecības pakalpojumu īpatnībām Maltas reģionā un apmeklēt ūdens atsāļošanas iekārtas".
Tas, kas darījis aizdomīgu Valsts kontroli, ir komandējuma oficiālo mērķu pretrunas ar Ogres novada pašvaldības attīstības programmā norādītajiem darbības plāniem. Konkrētajā gadījumā ūdens atsāļošanas iekārtu apskate Maltā, kas ir iecienīts kūrorts, nekādi nav sakritusi ar faktu, ka Ogres pašvaldībā nav plānots iegūt dzeramo ūdeni no jūras ūdens, jo tā ieguve tiek nodrošināta no pazemes saldūdens avotiem, savukārt jūra no Ogres atrodas diezgan patālu.
Lielāka summa - 2 134 lati (3 048 eiro) iztērēta, lai diviem Mālkalnes darbiniekiem apmaksātu deviņu dienu komandējumu uz Portugāli. Komandējuma atskaitēs kā mērķis norādīts "biokurināmā ražošana, pielietojot jaunās tehnoloģijas siltuma un elektrības ražošanā".
Valsts kontroli piesardzīgu darījis tas, ka "saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu Ogres novadā plānots attīstīt centrālo siltumapgādes sistēmu, veidojot pieslēgumu centrālai gāzes piegādes sistēmai un pašvaldībā nav plānota ne biokurināmā ražošana, ne arī elektrības ražošana". Turklāt Mālkalnes darbinieki revīzijas laikā neesot spējuši iesniegt komandējuma plānoto programmu.
Analizējot arī citus Ogres novada pašvaldības apmaksātos komandējumus, Valsts kontrole revīzijā par 2013. gadu secinājusi, ka "komandējumos nosūtītajiem darbiniekiem un amatpersonām nav noteikti no pašvaldības funkcijām izrietošu mērķu sasniegšanai veicami darba uzdevumi vai jomas, kurās komandējumā jāapgūst jaunas zināšanas un paaugstināma kvalifikācija".
Tāpat amatpersonu un darbinieku sagatavotajās komandējumu atskaitēs nav norādīts, kādi uz pašvaldības fnkciju īstenošanu vērsti darbi ir paveikti, kādas papildu zināšanas ir iegūtas vai kā ir paaugstinājusies kvalifikācija un, kā komandējuma rezultāti var tikt izmantoti pašvaldības darbā.
No Pašvaldības aģentūras Mālkalne darbinieku saraksta secināms, ka par tiesvedības un nekustamo īpašumu juriskonsulti tajā strādā arī Mālkalnes ilggadējā direktora šķirtā sieva Ilga Roze.
Attēls no ogrenet.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.