Valsts kontrole apliecina: Dziesmu svētku biļešu dāļātājiem nekas nedraudēs
PIETIEK09.06.2013.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinot Pietiek jau izteiktās aizdomas, Valsts kontrole apliecinājusi - Valsts policijai izdevies sekmīgi atkratīties no lemšanas par Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu izdāļāšanu, un arī pašiem dāļātājiem vismaz tuvākajā laikā nav, par ko uztraukties, - šogad nekāda pārbaude par šo tēmu netiks veikta.
Kā Pietiek jau vairākkārt informējis, šogad paredzēto Dziesmu un deju svētku organizētāji ir paziņojuši, ka Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.
Dziesmu un deju svētku padome ir oficiāli atbalstījusi to personu sarakstus, kam pienākas ielūgumi (katrs divām personām) uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, savukārt Daces Melbārdes (attēlā) vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs šos sarakstus ir oficiāli apstiprinājis.
Šajos sarakstos ir ne tikai pašas Melbārdes un vairāku citu padomes locekļu vārdi un uzvārdi, bet arī virkne citu augstu amatpersonu, tostarp KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.
Turklāt atšķirībā no citām amatpersonām (piemēram, esošā un bijušajiem valsts vadītājiem, ministriem, deputātiem utml.) šīs amatpersonas iekļautas apstiprinātā saraksta sadaļā "Goda viesi (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partneri".
Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs. Arī Dziesmu un deju svētku likumā, uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.
Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Latvijas Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.
Savukārt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Turpretī šīs iestādes ir pieņēmušas lēmumu valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei.
Izklāstot šo situāciju, Pietiek aicināja Valsts policiju izvērtēt gan šos faktus, gan minēto iestāžu rīcības tiesiskumu un rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un funkcijām. Taču, kā Pietiek jau informēja aizvadītajā nedēļā, Valsts policija ir atradusi veidu, kā atbrīvoties no šī nepatīkamā un sarežģītā darba, - tā šo uzdevumu ir "pārspēlējusi" Valsts kontrolei.
Saskaņā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina vēstuli, kas adresēta Valsts kontrolei, Valsts policija uzskatot, ka tieši Valsts kontrole šādā situācijā, "veicot finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kontrolē valsts budžeta līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, kā arī kontrolē rīcību ar valsts mantu".
Savukārt, ja Valsts kontrole iesnieguma izskatīšanas laikā atklāšot kādus faktus, kas "liecinās par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 2. punktu šāda informācija ir iesniedzama Valsts policijai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu", norādījis Grišins.
Kā zināms, Valsts kontrole veic tikai plānveida revīzijas, kas nozīmē, ka Valsts policija nodrošinājusi, lai šogad šis jautājums noteikti netiktu izvērtēts. Nu to oficiāli apliecinājusi arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa - nekāda pārbaude vai revīzija par šo tēmu vismaz šogad veikta netiks.
"Vēlamies paskaidrot, ka Valsts kontroles 2013.gada darba plānā nav iekļauta atsevišķa revīzija, kuras ietvaros varētu pārbaudīt XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizētāju rīcības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Tā kā Valsts kontrolei ir nepieciešams nodrošināt revīziju plānā jau iekļauto revīziju veikšanu apstiprinātajos kalendārajos termiņos, ņemot vērā Valsts kontroles rīcībā esošos cilvēku un laika resursus, nav iespējams ieplānot un veikt jaunu revīziju," nu oficiāli paziņojusi Krūmiņa.
Vienīgais, ko Valsts kontrole esot izdarījusi, - tā vērsusies KNAB ar lūgumu sniegt viedokli jautājumā par dāvanu pieņemšanas ierobežojumiem personai, kas pilda valsts amatpersonas pienākumus.
Birojs uz to sniedzis skaidrojumu, ka ielūgums uz publisko pasākumu (tai skaitā koncertu) ir uzskatāms par dāvanu likuma izpratnē, taču vienlaikus likums pieļauj valsts amatpersonām pieņemt dāvanu (tai skaitā ielūgumu uz publisko pasākumu, piemēram, koncertu) valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās, kurā minētā valsts amatpersona ir ielūgta kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
