Valsts kanceleja atzīst: Dombrovskis vismaz trīsreiz piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā par "Hipotēku banku"
L. Lapsa11.06.2014.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Valsts kanceleja oficiāli atzīst, ka bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savu pilnvaru laikā pēdējos gados vismaz trīsreiz piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā par Hipotēku banku, kas tolaik bija lielākais aizdevējs viņa ģimenes neveiksmīgajam nekustamo īpašumu biznesam. Nevienā no šiem valdības sēžu protokoliem nav fiksēts, ka Dombrovskis būtu atstatījies no piedalīšanās attiecīgā jautājuma izskatīšanā.
"Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram," - ar šādu paziņojumu, sūdzoties par pret viņu vērstu "melnā PR kampaņu", Dombrovskis nāca klajā šā gada 27. maijā.
Šis paziņojums attiecās uz pagājušā gada 21. maija sēdi, kad valdība slēgtā sēdē lēma par speciāli izdalītā Hipotēku bankas "3.a portfeļa" pārdošanu Rietumu bankai par joprojām slēptu cenu un neatklātiem nosacījumiem. Šajā portfelī, kā zināms, atradās arī Dombrovsku ģimenes biznesa ņemtie kredīti.
Taču izrādās, ka pēdējos gados, neraugoties uz šo parādu situāciju, Dombrovskis vismaz trīsreiz ir piedalījies valdības sēdēs un tās ne tikai vadījis, bet arī uzstājies, kad tikuši pieņemti būtiski lēmumi par viņa ģimenes biznesa kredītdevēju - Hipotēku banku. Nevienā no šīm reizēm nav fiksēts, ka Dombrovskis būtu atteicies piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Visas šīs trīs reizes ir fiksētas Ministru kabineta sēžu protokolos. Pirmā datēta ar 2009. gada 24. novembri, kad valdības sēdes protokola 51.§ ir atrodams šāds ieraksts:
"Koncepcijas projekts "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku", TA-4297 (R.Fišers, L.Straujuma, E.Dreimane, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto protokollēmuma projektu.
2. Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju noformēt protokollēmuma projektu rīkojuma projekta veidā, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus par projekta 3.2.apakšpunkta papildināšanu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, par atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, un Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai pēc šī protokollēmuma 3.punktā minētā līguma iesniegšanas.
3. Finanšu ministrijai iesniegt Valsts kancelejā 2009. gada 2.oktobra aizdevuma līgumu starp Hipotēku banku un Eiropas Investīciju banku, kā arī atbilstoši iesniegtā protokollēmuma projekta 3.3.apakšpunktam precizētu koncepciju "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku"."
2010. gada 23. februāra valdības sēdes protokola (kurā ir norādīts, ka Dombrovskis ir vadījis šo sēdi) 59.§ savukārt ir atrodams šāds ieraksts:
"59.§ Par eksporta veicināšanas pasākumiem un uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem, to apjomu, kā arī par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem, TA-479 (A.Kampars, A.Liepiņš, E.Zalāns, E.Repše)
1. Pieņemt zināšanai Ekonomikas ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par eksporta un ekonomikas konkurētspējas veicināšanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībā" un Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem".
2. Valsts kancelejai nosūtīt informatīvos ziņojumus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai."
Visbeidzot, Dombrovskis ir piedalījies un arī uzstājies Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra valdības sēdē, kad tika galīgi izlemts tieši par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu. Sēdes protokola 64.§ ir atrodams šāds ieraksts:
"64.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju"
2684-DV (S.Bajāre, D.Lagzdiņa, I.Jansons, M.Krūtainis, D.Pavļuts, E.Dreimane, G.Bērziņš, E.Sprūdžs, R.Paņko, M.Kālis, V.Dombrovskis)."
Pēc oficiāla Pietiek informācijas pieprasījuma saņemšanas Valsts kanceleja otrdien apstiprināja, ka nevienā no šo triju valdības sēžu protokoliem "nav fiksēts V.Dombrovska atsevišķais viedoklis, kā arī nav informācijas par V.Dombrovska ģimenes biznesa kredītiem. Tāpat nav informācijas par V.Dombrovska atstatīšanas no attiecīga jautājuma izskatīšanas".
Kā izrādās, nevienā no šiem gadījumiem Dombrovskis arī nav balsojis pret lēmumu pieņemšanu: "Tā kā neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilda, lēmums tika pieņemts vienprātīgi – bez balsojuma. Kā jau iepriekš norādījām, atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 30.panta otrajai daļai Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst."
Sākotnēji, kad bija zināms, ka Dombrovskis atstatījies no Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas jautājuma izskatīšanas pagājušā gada 21. maija MK sēdē, Pietiek pauda viedokli, ka līdz ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā pārbaude par iespējamo ekspremjera interešu konfliktu ir formāla un bezjēdzīga.
Taču jaunatklātie fakti, ka vismaz trīs valdības sēdēs Dombrovskis ir piedalījies spriešanā un lemšanā par savas ģimenes biznesa kredītdevēju, liecina par uzskatāmu interešu konflikta situāciju arī KNAB izpratnē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
