Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts iestāžu lēnās reakcijas, neizlēmības un centienu novelt atbildību vienai uz otru dēļ Ventspilī tuvākajās dienās var rasties sprādzienbīstama situācija šī vārda vistiešākajā nozīmē saistībā ar Ventspils ostā glabāto amonjaku. Ja drīzumā netiks rasts risinājums un dota atļauja amonjaka izvešanai, uzņēmuma nespēja sankciju ierobežojumos norēķināties par elektroenerģiju neļauj tam nodrošināt bīstamās ķīmiskās vielas uzglabāšanai nepieciešamo temperatūru, tādēļ tāvar eksplodēt, radot  vēl nepieredzētus draudus un postījumus apkārtējai videi, pilsētai un arī plašākam reģionam.

Ostas pilsēta Ventspils, neraugoties uz to, ka atrodas valsts perifērijā, pēdējās dienās ir kļuvusi par īstu spriedzes centru, spilgti parādot krīzi un apjukumu, kas valda dažādās valsts nozarēs. Iemesls tam ir Ventspils ostā izvietotais Krievijas amonjaka pārkraušanas terminālis, no kura iepriekš amonjaks tika eksportēts uz dažādām pasaules valstīm.

Tagad terminālī pārkraušanas darbs ir apstājies, tā konti ir bloķēti, un pēc dažām dienām uzņēmums nespēs samaksāt par elektrību, kas nepieciešama amonjaka droša uzglabāšanas režīma uzturēšanai. Šobrīd ostā ir sakrājušies 40 000 tonnu šīs bīstamās kravas.

Tāpat no ostas pagaidām nav iespējams izvest amonjaku, jo neviena varasiestāde neuzdrošinās uzņemties atbildību sniegt atbilstošu atļauju. Latvijas regulatori nevar tikt skaidrībā, vai Eiropas sankcijas attiecas arī uz termināli, kuru Šveices kravu pārvadājumu uzņēmums “SVIZRAA” SA iegādājās 1. martā, tas ir, pirms sankciju noteikšanas pret Krieviju.

Šveicieši iegādājās 55 procentus "Ventamonjaka" akciju no uzņēmuma, ko iepriekš kontrolēja Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Mazepins, kurš vēlāk tika pakļauts sankcijām. Savukārt 45% termināļa pieder Latvijas uzņēmumam “Halcyon Capitals”.

Tādējādi darījums par termināļa pārdošanu Šveices “SVIZRAA” SA notika vēl pirms D. Mazepina iekļaušanas sankcijām pakļauto personu sarakstā. Tas nozīmē, ka sankcijas nekad nav bijušas piemērotas uzņēmumam “SVIZRAA” SA, kuram pieder ostā esošais terminālis, un nav tiesiska pamata tās piemērot šim Šveices uzņēmumam.

Problēmas ar amonjaka eksportu, visticamāk, ir tāpēc, ka Latvijas regulatoriem trūkst pieredzes sankciju piemērošanā, kā arī tehnisku līdzekļu ar šo uzņēmumu saistīto sankciju risku izvērtēšanai. Kā redzams, vajadzīgās piesardzības atbilstības (compliance due diligence) procedūras Latvijas regulatori un varasiestādes atsakās piemērot. Pretējā gadījumā ostas termināļa patiesā labuma guvēju pārbaude, izmantojot publiskos informācijas avotus, neaizņemtu tik daudz laika un parādītu, ka D. Mazepins nav Ventspils ostas termināļa labuma guvējs. Nav skaidrs, kāpēc šāda pārbaude netika veikta, pirms ostā iestājās kritiska situācija ar amonjaku un kāpēc šis apstāklis tagad tiek ignorēts.

Tikmēr saspringtā situācija saistībā ar “Ventamonjaks” un tās teritorijā uzglabāto amonjaku ar katru dienu kļūst saspringtāka.   

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš 27. aprīlī informēja, ka no rīta pašvaldība saņēmusi vēstuli no Ventspils brīvostas pārvaldes ar lūgumu līdz 2. maija rītam noskaidrot, kura valsts iestāde varētu izsniegt atļauju amonjaka eksportam. Vēstule adresēta arī Ārlietu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Valsts vides dienestam un vietējās pašvaldības iestādēm.

Šobrīd notiek varasiestāžu savstarpējās pārrunas, taču progresa nav, neviena no varasiestādēm neuzņemas atbildību un nav gatava dot rīkojumu bīstamo kravu izvešanai.

Pēc termināļa un termināli apkalpojošā uzņēmuma teiktā, līdz 10.–15.maijam briesmas nedraud, jo līdz šim datumam terminālis vēl varēs norēķināties par energoresursiem no savām skaidras naudas rezervēm. Bet pēc tam problēmu radīs bloķētie termināļa konti. Ja tā arī netiks pieņemti atbilstoši lēmumi, situācija Ventspilī var kļūt sprādzienbīstama šī vārda tiešākajā nozīmē.

Ventspils dome uzskata, ka jautājums ir jārisina Latvijas valdības sēdē. Ministru kabinetam, pēc Ventspils domes viedokļa, būtu jāizskata šis jautājums un jādod atbilstoši norādījumi visiem iesaistītajiem departamentiem.

Šī jautājuma risināšana ir Ministru kabineta atbildība.  Šī jautājuma risināšana ir Ministru kabineta atbildība, vai tas grib to atzīt, vai nē.  Atsaukties uz Briseles signāliem ir bezjēdzīgi – ES štābs atbildību par sankciju interpretāciju un piemērošanu ir uzlicis ES dalībvalstu valdībām.

Acīmredzot valstī ir jātiek pieņemtam lēmumam, ka regulatoriem un citām varasiestādēm beidzot jāapgūst sankciju ierobežojumu likuma izpildes prasmes.

Uz šī fona sāk izskanēt viedokļi, ka valsts var pārņemt kravu uzglabāšanu un termināļa apsaimniekošanu. Lai gan no pirmā acu uzmetiena tas šķiet iespējams risinājums, patiesībā tā sekas var būt patiesi postošas.

Sliktākais, kas var notikt, ir tas, ka valsts pārņem savā īpašumā termināli un tajā glabātās kravas. Tas radīs bīstamu precedentu citām Latvijas ostām, kurās ir iesaldētas Krievijas kravas. Krievijas aktīvu nacionalizācija pilnīgi noteikti izraisīs Krievijas atbildes sankcijas. Kādas tieši tās būs, vēl nav zināms, taču tās var būt postošas ekonomikai, kas jau tā ir smagi cietusi no sankcijām. Piemēram, Krievija var slēgt sauszemes tranzītu, t.i., bloķēt dzelzceļa satiksmi ar Latviju.

Bet “Latvijas dzelzceļš” transportē no Krievijas ievērojamu daudzumu ne tikai Krievijas naftas, gāzes, metālu, amonjaka un minerālmēslu, bet arī Āzijas valstu kravas desmitiem miljonu tonnu un desmitiem miljonu eiro apmērā.

Katrs no šiem kravu veidiem ir kritiski svarīgs Latvijas ekonomikai ne tikai kā ienākumu avots no tranzīta, bet arī attiecībā uz iekšzemes patēriņu. Piemēram, Krievijas minerālmēslu eksporta pārtraukšana nodarīs kaitējumu lauksaimniecības nozarei līdz tādai pakāpei, ka daļa lauksaimniecības produktu ražotāju vienkārši bankrotēs. T.i., mēslojuma deficīts un dramatiskais cenu pieaugums ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo līdz ar to būtiski sadārdzināsies pārtikas produkti, kuru cenas jau tā ir pieaugušas par 50–90%, un atsevišķiem produktiem – vēl vairāk.

Tikmēr ASV vairāk nekā pirms mēneša, 24. martā atcēla vairākas pret Krieviju noteiktās sankcijas. Pirmās nepieciešamības preču sarakstā tika iekļautas daudzas iepriekš aizliegtās Krievijas preces, tostarp lauksaimniecības produkti, organiskais mēslojums un minerālmēslojums u.c.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...